Tātad neatkarīgi no tā, vai cilvēks, piemēram, divas dienas pēc iesnieguma uzrakstīšanas pārdomās, viņš nedrīkstēs konkrētajā vietnē spēlēt azartspēles.
Savukārt, reģistrējoties azartspēlei internetā, turpmāk vajadzēs norādīt savus personas datus.
Vēl viens jautājums skāra robežas, par kādām naudas summām cilvēks varēs spēlēt.
„Es biju visu savu dzīvi pakārtojis tikai tai vienai lietai, kas šajā gadījumā ir spēle,” atceras Jānis, kurš piekrita sarunai ar Latvijas Radio.
Azartspēles Jānis spēlējis visur, kur iespējams, arī internetā. Bijusi sarežģīta finansiālā situācija. Smagas attiecības ar tuviniekiem un apkārtējiem.
„Es visur biju iespējamās vietā parādā, mahinējis, krāpis, zadzis, mānījies, un tas viss noveda līdz tādam stāvoklim, ka vienkārši dvēseliski es vairs nevarēju to turēt,” stāstīja Jānis.
Pēc vairāku gadu problēmām viņš atrada anonīmo spēlmaņu mājaslapu un aizgāja uz savu pirmo sapulci. Tad Jānim noticis ļoti nopietns darbs ar sevi un šobrīd viņš vairs nespēlē.
Par valdības komitejas atbalstītajām izmaiņām Jānis saka – neredz, ko tās glābs.
Ar papildinājumiem jau esošajā kārtībā paredzēti stingrāki ierobežojumi no interaktīvajām azartspēlēm atkarīgu cilvēku aizsardzībai.
Šobrīd Latvijā ir licencēti septiņi interaktīvo azartspēļu organizētāji. Nākamgad tiem pievienosies vēl divi, norāda Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijā. Savukārt inspekcija trīs gadu laikā ir bloķējusi aptuveni 2000 vietņu, kas darbojās nelegāli.
Apzinoties, ka arī interneta azartspēles rada cilvēkam problēmas, viņam jau šobrīd ir iespēja rakstīt iesniegumu ar lūgumu neļaut tajās piedalīties. Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniece Signe Birne stāstīja, ka šobrīd cilvēki uzrakstījuši apmēram 10 000 šādu iesniegumu.
„10000 noteikti nav unikālās personas, jo varbūt viens cilvēks vairākās vietnēs sniedzis,” skaidroja Birne.
Arī Latvijas Darba devēju konfederācijā norāda, ka šobrīd cilvēks iesniegumu ar lūgumu neļaut viņam iesaistīties interneta azartspēlēs sniedz vienam azartspēļu organizētājam. Taču pārējie turpinās atļaut viņam spēlēt, un tā ir problēma.
Finanšu ministrijā skaidro, ka šo situāciju iecerēts labot nākamgad. Rakstot vienā azartspēļu vietnē iesniegumu ar vēlmi neļaut spēlēt, tas attieksies arī uz pārējām vietnēm.
Savukārt izskatītajās izmaiņās paredzēts, ka cilvēkam liegs spēlēt azartspēles internetā tajā pašā dienā, kad viņš būs uzrakstījis azartspēļu organizētājam savu iesniegumu.
Bažas par šīs kārtības ieviešanu praksē gan ir Darba devēju konfederācijai. Piemēram, ja cilvēka iesniegums saņemts piektdienas vakarā, tad sestdien un svētdien uz vietas var nebūt darbinieka, kas to apstrādās.
Šobrīd noteikumos ir paredzēts, ka azartspēļu organizētājs to ievieto sistēmā trīs dienu laikā.
Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne skaidroja, ka, “ņemot vērā, ka persona var būt atkarīga, tad šīs trīs dienas var būt ļoti kritiskas gan ģimenes locekļiem, gan arī viņu finansēm, gan persona var paņemt šos ātros kredītus”.
“Tāpēc mūsu tas stāsts, ja persona ir apzinājusies, ka viņa ir atkarīga, tad azartspēļu organizētājam pēc iespējas ātrāk ir jānodrošina tas, lai personai tiktu liegtas iespējas spēlēt, ja persona sevi apzinās kā tādu, kurai būtu jāaizliedz,” stāstīja ministrijas pārstāve.
Turklāt pēc šāda iesnieguma uzrakstīšanas mainīt savu lēmumu nevarēs vismaz gadu.
Finanšu ministrijas pārstāve Ministru kabineta komitejas sēdes laikā norādīja, ka pret šo ieceri iebilst Latvijas Darba devēju konfederācija. Tur piedāvājot samazināt šo termiņu līdz septiņām dienām. Ja nedēļas laikā cilvēks nebūs atsaucis iesniegumu, tad jāiestājas šim 12 periodam.
„Septiņas dienas, kuru laikā notiek komunikācija ar šo atkarīgo personu un viņu parasti mēģina pārliecināt, ka viņam tomēr jāturpina spēlēt azartspēles. Tā ir mūsu rīcībā esošā informācija,” atzina Kaļāne.
Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperte Inese Olafsone norādīja, ka nezina, kādas darbības notiek pēc iesnieguma nosūtīšanas.
„Doma ir tāda, ka, ja cilvēkam jāpieņem šāds lēmums un viņš zina, ka pēc tam gadu nevarēs piedalīties, tad ir grūtāk pieņemt šo lēmumu. Nu, tā tīri psiholoģiski,” pauda Olafsone.
Finanšu ministrija (FM) arī uzskata, ka limits cilvēkam jānosaka, pirms viņš pieslēgsies azartspēlēm.
"12 mēneši ir tas brīdis, kamēr mēs uzskatām,- ja persona ir atkarīga no azartspēlēm, tad viņai 12 mēneši ir dots laiks, lai viņa sakārtotu savas atkarības problēmas. Lai ārstētos vai arī mēģinātu atrast kādus citus dzīves hobijus. Otrs jautājums, kas atšķiras arī no līdzšinējā modeļa, tas ir, kurā brīdī personas iesniegums azartspēļu organizētājam ir jāuzskata par tādu, kas viņam ir saistošs. Tas nozīmē, - ja persona iesniedz šādu iesniegumu, šobrīd noteikumos ir paredzēts, ka azartspēļu organizētājs to ievieto sistēmā trīs dienu laikā. Mūsu projekts paredz, ka šis aizliegums spēlēt azartspēles konkrētai personai ir jānodrošina uzreiz tajā pašā dienā. (..) Tas attiecas uz to, kad kāda persona grib, lai viņai liegtu spēlēt azartspēles.
Tas neattiecas uz tiem gadījumiem, kad persona grib pati spēlēt azartspēles, bet tikai uz tiem gadījumiem, kad viņa grib aizliegt sev šīs azartspēles spēlēt.
Un nākamais, mums tas vairāk no nozares jautājums ir, tas arī saistīts ar personām, kurām varētu draudēt atkarība no azartspēlēm. Personai, pirms viņa spēlē interaktīvās azartspēles, ir pienākums noteikt limitus, par kādām summām persona spēlēs. Lai tad, kad persona aiziet azartā, spēlējot azartspēles, lai viņa nepārtērētu savus iespējamos līdzekļus," skaidroja FM Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne.
Valdības komitejā atbalstīja Finanšu ministrijas ieceres. Ministrijā plāno, ka izmaiņas stāsies spēkā šī gada laikā.
„Es kaut kā domāju, ka vispār tas viss pasākums, pēc savas pieredzes varu pateikt, ka tā nav nekāda izklaide, un agri vai vēlu cilvēkam iestājas posts. Es uzskatu, ka tādas lietas vispār ir ļoti, ļoti spēcīgas un tās vispār vajadzētu griezt nost ar likumu,” pārliecināts bijušais atkarīgais Jānis.
