"Nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšana" un 150. pantā "Sociālā naida un nesaticības izraisīšana". Taču naida noziegumi tajos nav sasaistīti ar cilvēka seksuālo orientāciju. Saeimas deputāts Andrejs Judins ("Jaunā Vienotība") to piedāvājis labot.
"Mēs saprotam, ka cilvēkam ir vairākas identitātes: tautība, reliģiska piederība. Arī seksuālā orientācija. Un, ja pret kādu ir vērsta darbība, kas satur naidu, nevajadzētu tā dalīt. Ka viens naids ir nopietnāks par otro. Abas naidīgas rīcības ir kaitīgas. Tas nodara cilvēkam sāpes. Un tad standartam ir jābūt vienam," sacīja deputāts.
Papildus tam deputāts piedāvāja pret seksuālu orientāciju vērstu noziegumu noteikt kā atbildību pastiprinošu apstākli. Apakškomisijas deputāti to noraidīja, bet par priekšlikumu vēl būs jālemj Saeimas Juridiskajai komisijai. Pēc Judina domām, tas varētu nozīmēt, ka priekšlikums paliks "karājamies gaisā".
Judina priekšlikumus asi kritizēja apakškomisijas deputāts Juris Rancāns (Jaunā konservatīvā partija). Deputāts apšaubīja iesniegto priekšlikumu pamatotību. Viņš uzsvēra, ka saistībā ar naida noziegumiem seksuālās orientācijas dēļ sabiedrībā ir vērojama histērija.
"Šie Judina kunga priekšlikumi neatbilst nekādiem likumdošanas kvalitātes kritērijiem, par ko mēs ļoti daudz runājām. Judina kunga priekšlikumi principā balstījās pieņēmumos, emocijās un masu medijos izplatītajos aizspriedumos pret Latviju, pret Latvijas konservatīvās sabiedrības daļu, pret Latviju kā šausmīgi milzīgu homofobisku valsti, kas ir absolūta nepatiesība. Jo nekāda faktoloģija, kas varētu apstiprināt visus šos pieņēmumus, aizspriedumus un apgalvojumus, netika iesniegta," klāstīja Rancāns.
Sašutumu par deputātu nevēlēšanos ieklausīties un iedziļināties sabiedrības problēmās pauda deputāte Vita Tērauda ("Attīstībai/Par!").
"Balsojums nebija pārsteigums. Tajā paša laikā ir grūti redzēt, ka tik daudz deputātu izliekas neredzam, ka mūsu sabiedrībā notiek šādi noziegumi. Izliekas nedzirdam tiesībsargu, kas brīdina par naida runas gadījumiem, kas pieaug Latvijā," teica deputāte.
Arī Tēraudas pārstāvētā "Attīstībai/Par!" ir iesniegusi līdzīgus, taču daudz plašākus grozījumus Krimināllikumā. Piemēram, tiek piedāvāts paplašināt vardarbības jēdzienu, ar to saprotot gan fizisku, gan verbālu un emocionālu vardarbību. Saeima šos grozījumus nodevusi izskatīšanai Juridiskajai komisijai. Komentējot grozījumu tālāku virzību, Tērauda norādīja, ka pašlaik tiek gaidīts, kad Juridiska komisija šo likumprojektu iekļaus savā darba kārtībā.
