Pēc ziemas, kas negaidīti bija atgriezusies aizvadītajā nedēļā, daudziem pati galvenā aktualitāte ir dārza darbi. Aizvien vairāk izskan aicinājumi sēt un audzēt kādreizējās Latvijai raksturīgās šķirnes, bet daudzām sēklas vairs nav pieejamas, un ir vajadzīgs liels darbs, lai tās atkal būtu mūsu dārzos. Tas ir arī stāsts par Latvijas dzelteno ābolu kāli, kurš, pateicoties biedrības "Slow Food Straupe" iniciatīvai, atkal tiek audzēts. Doma ir dārzos arī atgriezt ģimenes sīpolus.
Autora ziņas
Vismaz uz mēnesi ir atlikta Limbažu novada pašvaldības plānotā septiņu mazo bibliotēku slēgšana, lai sagaidītu Latvijas Bibliotēku padomes atzinumu, kā to prasa likums. Viena no bibliotēkām, kuru plānots slēgt, ir Vitrupē. Lai arī apmeklētāju neesot daudz, tā bijusi kā gaismas saliņa vietējiem iedzīvotājiem, norāda iestādes vadītāja.
Šobrīd savilkt jostas nākas teju visām pašvaldībām un tiek meklēti dažādi ceļi, kā sabalansēt budžetu. Valkas novadā tagad piecu pagastu pārvaldnieku vietā nu jau mēnesi ir tikai viens. Pašvaldībā atzīst, kas tas savā ziņā būs eksperiments, vai visa novada saimniecisko dzīvi var vadīt un uzraudzīt viens cilvēks. Rezultātus varēs vērtēt pēc pāris mēnešiem.
Ne visu var izmērīt naudā, uzsver Pāles iedzīvotāji, aicinot saglabāt sava pagasta pamatskolu. Atklātajā vēstulē valsts augstākajām amatpersonām to aicina arī Vidzemes lībiskās kultūrtelpas pārstāvji, jo uzskata – šīs skolas slēgšana apdraud Vidzemes lībiskā kultūras mantojuma izpēti un saglabāšanu. Pašvaldība nevēlas slēgt skolu, bet norāda – ir vajadzīgs valsts atbalsts.
Lai popularizētu sava novada uzņēmēju, mājražotāju un amatnieku ražojumus vai pakalpojumus, daudzos novados ir izveidota savas preču zīmes, kas ir kā apliecinājums, ka konkrētās preces izcelsmes vieta ir tieši šis novads. Piemēram, "Radīts Cēsu novadā" vai "Radīts Siguldā", vai "Radīts Piejūrā". Tāda ir arī preču zīme – "Radīts Valmieras novadā", kuras apliecinājumi tika pasniegti arī šonedēļ Valmierā.
Šogad aprit 25 gadi, kopš Rencēnu pagastā izveidoja ciematu "Rožkalni" cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem. Tolaik gan vēl netika lietots sarežģītais vārds deinstitucionalizācija, bet jau tad šis ciemata modelis bija veidots tā, lai vienuviet būtu mājas, ģimeniska vide un darbs cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
Šajā laikā, kā ik pavasari, Raiskuma pagasta "Jaunrūjās" nākas uzņemt ciemiņus, jo te uzzied pasaulē lielākā savvaļas krokusu kolekcija, kuru ekspedīcijās vācis selekcionārs Jānis Rukšāns. Uz "Jaunrūjām" devās arī Latvijas Radio, bet šoreiz ne lai skatītu krokusus, bet gan lai tiktos ar dārznieci un vairāku dārzam veltītu grāmatu autori Gunu Rukšāni un runātu ne jau par puķēm, bet, kā 1. aprīlim piederas, – par humoru.
Jaunu saimnieku meklē viena no Latvijas unikālākajām muižām ar 300 gadu senu vēsturi – Ungurmuiža Cēsu novadā. Šobrīd muiža pieder pašvaldībai, bet vairāku apsvērumu dēļ februārī Cēsu novada domes deputāti balsoja par apsaimniekotāja – pašvaldībai piederošās SIA "Ungurmuiža" – likvidāciju. Apsverot vairākus turpmākās apsaimniekošanas modeļus, lemts izsludināt muižas nomas tiesību izsoli.
Tuvojoties aktīvajai tūrisma sezonai un domājot, kā paplašināt piedāvājumu, Valmieras novada Tūrisma pārvalde ciešākai sadarbībai aicina vietējos uzņēmējus, kuri varētu sniegt pakalpojumus tūrisma jomā. Sadarboties aicināti uzņēmēji, kuriem ir viesmīlības, ēdināšanas pakalpojumi, kā arī lauku saimniecības, kuras uzņem ceļotājus. Viena no saimniecībām, kas atsaukusies sadarbības aicinājumam, ir bioloģiskā saimniecība "Ozolzīles", kurā top liofilizētas jeb saldējot žāvētas ogas.
Piecos Vidzemes reģiona novados šopavasar būs pieejams atbalsts reemigrantiem uzņēmējdarbības uzsākšanai, mājupbraucējiem savas biznesa idejas ir jāpiesaka pašvaldību rīkotajos konkursos. Konkursa finansējumu nodrošina pašvaldība un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piešķirtie finanšu līdzekļi. Kādi ir noteikumi, un vai ir viegli atgriežoties uzsākt savu uzņēmējdarbību, ja prom ir būts ilgu laiku?
Gulbenes centrā garāmgājēju uzmanību piesaista jauns vides objekts – konteinerā ierīkota stādaudzētava, kurā var izsekot, kā aug jaunās priedītes. Šīs idejas īstenotājs ir vietējais uzņēmums SIA "Carbon Less Future", un ieceri atbalstījusi arī vietējā pašvaldība grantu konkursā "Uzņēmīgi Gulbenes novadā".
Bibliotēka lauku pagastos vairs nav tikai grāmatu apmaiņas punkts, bet arī valsts un pašvaldības vienotais klientu apkalpošanas centrs, kur iedzīvotāji vienuviet var saņemt gan pašvaldības, gan arī dažādu valsts iestāžu pakalpojumus. Šāda bibliotēku pienākumu palielināšana marta sākumā notika arī 12 Valmieras novada bibliotēkās. Alūksnes novadā, kur šie centri bibliotēkās darbojas jau gadu, vērtē, ka tas ir bijis veiksmīgs solis.
Valmierā jau šajos pilsētas svētkos plāno ieviest atkārtoti lietojamo plastmasas glāžu depozītsistēmu. Tāda darbojas jau vairākās Latvijas pašvaldībās publisku pasākumu laikā, arī Igaunijā, bet mūsu kaimiņi gājuši vēl tālāk – depozītā ir iespējams dabūt arī dakšas, ne tikai šķīvjus un glāzes. Taču jāsāk ir ar mazumiņu, atzīst Valmieras pašvaldībā. Tikmēr uzņēmējs norāda – tas nevar būt papildu slogs tirgotājiem.
Pirms 12 gadiem rīdzinieku Mežuļu ģimene paralēli darbam Rīgā uzsāka krūmmelleņu audzēšanu netālu no Staiceles, daudzus gadus ogu sezonā ik nedēļas nogali tika mēroti 130 kilometri līdz savai saimniecībai "Ģinēni", taču nu jau divus gadus Ērika un Uldis Mežuļi ir laucinieki. Savu izvēli viņi nenožēlo, vienīgi nākas izjust to, ka tuvākajā apkaimē vairs nav nevienas vidusskolas.
Gulbenes novadā viena no lielākajām ukraiņu kopienām ir Rankas pagastā, jo tur ir liela dienesta viesnīca, kurā var izmitināt vairāk cilvēku, līdz ar to arī Rankas pamatskola novadā ir tā skola, kurā mācās visvairāk ukraiņu bērnu. Savukārt pedagogiem tas prasa papildu slodzi, jo ar latviešu valodas apguvi nesokas tik raiti, kā bija cerēts.
Cēsu novadā izveidota preču zīme "Radīts Cēsu novadā", lai popularizētu savas puses uzņēmēju preces un pakalpojumus. Pirmie uzņēmēji jau šo preču zīmi saņēmuši. Viņu vidū arī kinoloģe Liene Zariņa, kura savai apmācību programmai izvēlējusies moto "Inteliģents suns katrā ģimenē" un par savu mērķi uzskata veidot Cēsis kā inteliģento suņu galvaspilsētu Latvijā.
Lai uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, Valkas novadā sākts pētījums par to, kā mazināt šķēršļus, lai novada iedzīvotāji šos pakalpojumus varētu saņemt blakus esošajā Igaunijas Valgā. Jau šobrīd daudzi valcēnieši izmanto Valgas slimnīcas pakalpojumus, taču ir vēl daudzi juridiskie un administratīvie šķēršļi.
20 miljoni eiro Valmieras Industriālā parka attīstībai – to paredz Valmieras novada pašvaldības noslēgtā vienošanās ar Centrālo finanšu un līguma aģentūru. Šis projekts uzņēmējdarbības jomā ir nozīmīgs ne tikai Valmieras novadam, bet visai Vidzemei. Bet, lai nonāktu līdz šim brīdim, ir pagājuši 10 gadi ar daudziem šķēršļiem. Kāds bija šis ceļš, un kas parkā iecerēts?
Šogad aprit 50 gadi, kopš izveidota Tautas lietišķās mākslas studija "Mazsalaca". Jubileju Mazsalacas amatnieki atzīmēja ar izstādi, bet šogad galvenā aktualitāte būs popularizēt un mācīt savā pusē raksturīgo prasmi adīt rakstainos dubultcimdus. Studijā neslēpj, ka galvenā problēma ir paaudžu maiņa, lai ieinteresētu aušanā un citos rokdarbos gados jaunus cilvēkus.
Aizvadītajā gadā palielinājies to cilvēku skaits, kuri ar reemigrācijas koordinatoru atbalstu atgriezušies uz dzīvi Latvijā. Vidzemē tādu bija 181, kas ir pat trīskāršs pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Lielākā daļa reemigrantu ir no Lielbritānijas, Īrijas, Vācijas un Norvēģijas. Galvenokārt atgriežas ģimenes ar bērniem, kuri sasnieguši skolas vecumu.
Rūjienas salāti, salāti "Rūja", Rūjienas romšteks, Rūjas veltnīši – šo uzskaitījumu ar Rūjienas pusei raksturīgajiem ēdieniem varētu vēl turpināt, kopumā Rūjienas amatnieku biedrības "Rūzele" dalībnieces apkopojušas 22 receptes. Tas arī rosinājis biedrību iestāties Eiropas Kulinārā mantojuma tīklā un jau drīz, pavasarī, tiek solīts, ka Rūjienā varēs arī šos ēdienus nobaudīt.
Šonedēļ beidzās Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likumprojekta publiskā apspriešana. Tā galarezultātu ļoti gaida brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandas, cerot, ka likums viesīs lielāku skaidrību sadarbībā ar pašvaldībām un valsts dienestu, jo šobrīd brīvprātīgo ugunsdzēsēju kustība lielākoties balstās uz entuziasmu. Bet Ukrainas pieredze rāda – brīvprātīgo ugunsdzēsēju atbalsts ir ļoti svarīgs arī ārkārtas situācijās.