REPORTĀŽA no Pļaujas svētkiem: Cenas kāpušas arī zemnieku un mājražotāju precēm

Novados šis ir ražas svētku un rudens gadatirgu laiks, kad ir arī īstā reize gādāt rudens veltes ziemai. Taču pērkot lauku labumus  nu jārēķinās, ka cenas ir kāpušas ne tikai veikalos, bet arī zemnieku un mājražotāju precēm. Vienā no rudens gadatirgiem, kas noritēja Alūksnes novada Ates muzejā reizē ar tradicionālajiem Pļaujas svētkiem, pabija arī Latvijas Radio.

REPORTĀŽA no Pļaujas svētkiem: Cenas kāpušas arī zemnieku un mājražotāju precēm
00:00 / 06:59
Lejuplādēt

Pļaujas svētki jeb apkūlības mūsu senčiem bija laiks, kas iezīmēja rudens sākšanos, un tas ir arī laiks, kad var izvērtēt, cik bagātīga ir jaunā raža. Lai saglabātu šo tradīciju, Viktora Ķirpa Ates muzejā ik rudeni, kā stāsta muzeja vadītāja Janita Šolina, tiek svinēti Pļaujas svētki.

"Ja citiem gada atskaite sākas janvārī, vai Alūksnē sākas no kapu svētkiem, tad mums ir no Pļaujas svētkiem līdz Pļaujas svētkiem. Vietējiem iedzīvotājiem kādreiz tie bija tādi svētki, kādus tos iedibināja mūsu muzeja dibinātājs Viktors Ķirps. Viņi sanāca kopā ar visiem pagasta iedzīvotājiem un tad radīja svētkus, kas jau no 1986. gada priecē visus iedzīvotājus, nu mums tagad tas ir izveidojies kā darbu darīšana, koncerts, arī liels tirgus," saka Šolina.

Šajos svētkos arī ik katrs var pamēģināt, kādu no senajām amatu prasmēm vai arī, piemēram, kult labību ar spriguli. Bet Medņevas etnogrāfiskā ansambļa dalībnieces kopā ar vadītāju Skaidrīti Šaicāni Latvijas Radio sastapa, ēvelējot kāpostus.

"Neviena lauku sēta nevar ziemā laisties bez riktīgas kāpostu mucas! Lai būtu maize, kāposti, kartupelis, tad jau būsi paēdis. Pagrabos jau burkas pietrūkst, visa kā ir pielikts.

Ja strādāsi, tad arī būs, jo tomēr tu aizej uz pagrabu un tu nebūsi nepaēdis, laukos var izdzīvot," pārliecināta Šaicāne, sakot, ka viņai pašai arī pagrabs pilns. "Protams! Es vienmēr padalīšos arī ar citiem!"

 Un kā jau ražas svētkos pieklājas, zemnieki te tirdziņā piedāvā savu izaudzēto, un šoreiz ir arī ļoti plašs laukos ceptās maizes klāsts.

"Nu kā bez maizes ražas svētkos? Uz tādiem lielākiem svētkiem jau cenšamies kaut ko vairāk uzcept, bet ikdienā tikai tā to tradicionālo. Agrāk cepām kādas 14 zortes, bet šodien to vairs nevar atļauties ne cilvēki, ne mēs," stāsta Jānis Grabovskis, kurš ar pašcepto maizi uz Pļaujas svētkiem ieradies no Madonas novada. Pēc viņa teiktā, maize tiek cepta malkas krāsnī un līdz ar to tas tomēr nav tik dārgi, kā būtu ar elektrību.

"Mēs jau arī minimāli pielikām kaut kādu cenu, mēs tirgojām par 4,50, tagad tirgojam pa 5,50 eiro. Vienkārši lētāk to nevar izdarīt. Nu, varam jau prasīt dubultā vai varam aiztaisīt ciet, bet vienkārši kaut kas ir jādara, lai būtu labi tam pircējam un lai mēs izdzīvotu. Ir jau viegli uzlikt kādu 7–8 eiro cenu, bet – kas man to pirks? – neviens nepirks, tā ka jādomā arī par cilvēkiem," spriež Grabovskis.

Blakus savu produkciju tirgo mājražotāji no Līvāniem, un tie ir maizes kraukšķi. Saimnieks Aigars Valters stāsta, ka viņam bez elektrības gan neiztikt.

"Sākām ar malku, bet tagad ar elektrību, katrā gadījumā nosēdināti mēs esam ar to elektrību, mazliet tā. Bet nu to cenu ar nevar celt bezgalīgi, kaut kā mēģinām uz to apjomu izdzīvot. Vēl apkure nav sākusies, cilvēki nav saņēmuši rēķinus, ziema būs interesanta katrā gadījumā, nu jāstrādā, ko citu darīt," saka Valters.

Cenas produkcijai ir nācies celt, to atzīst arī maizes cepējs no Jēkabpils Jānis Utināns.

"Pluss ir tāds, ka mēs cepam malkas krāsnīs, mums elektrība maz to daļiņu sastāda, bet atkal, no otras puses, malkai ir cena daudzas reizes augšā. It kā jau malka laicīgi ir iepirkta, var teikt, ka vēl to iepriekšējo dedzinām, bet nu uz priekšu... Miltiem cena arī diezgan jūtami lielāka palika, protams, degviela, uz tirgiem braucot, bet, nu šobrīd tiem izdevumiem palielinoties, mēs arī nedaudz palielinājām cenu produktam, bet cilvēki ir saprotoši, zina, ka tas ir pamatoti, vienalga turpina pirkt. Kas notiks ziemā, kad būs par apkuri jāmaksā, iespējams, ka jā, būs grūtāki laiki," saka Utināns.

Lai arī mājražotāji vērtē, ka pircēji ir saprotoši, tomēr maizes tirgotāja no Priekuļiem Biruta Ābelīte stāsta, ka pircēji tomēr ļoti rēķina līdz un izvēlas mazāku pirkumu.

"Mazāk pērk, tagad ar tikko uzliku uz svariem to visu gabalu. Kā es pasaku cenu, tā saka: "Lūdzu, man pusīti nogrieziet". Nu pa šķēlītei pērk, ko lai dara…" atzīst Ābelīte.

"Nu, ja nebūtu sava meža, tad būtu traka situācija!" bilst keramiķis Uģis Puzulis, kurš arī te tirgo savu produkciju, un vērtē, ka šobrīd vienīgais pluss ir tas, ka laikus ir sagādāta malka. "Protams, cenas visiem materiāliem aug, līdz ar to arī produkcijai jāliek cena virsū. Pircējs ir saprotošs, es domāju, ir saprotošs, jo visi saprot, ka nav jau vairs tie vecie laiki, kad pa kapeikām varēja kaut ko dabūt."

Ne no viena mājražotāja, ar kuriem Latvijas Radio runāja, gan neizskanēja ļoti liels pesimisms, ka tagad nāktos visu mest pie malas.        

"Ļoti daudz jāpiedomā, arī pie tirdzniecības. Mājražotājs ļoti daudz brauc pa tirdziņiem, un tagad jau ļoti jāizvērtē, vai ir vērts aizbraukt uz to pašu Rīgu patirgot, vai brauc kaut kur tuvāk."

"Nu nevaram mēs te čīkstēt, ar to nekas nemainīsies, neko citu mēs nemākam, arī tie gadi pienākuši, ka uz ārzemēm arī neaizbrauksi, nu tā mēs cīnāmies."

"Mums kā mājražotājiem, kuri pārsvarā preci realizē gadatirgos, ziema vienmēr ir tukšais periods, tā ka nu mēs tai ziemai katru gadu gatavojamies, ka nebūs nekas īpaši labs, tāpēc tagad liekas, kāda nu būs tā ziema, tāda būs, mēģināsim pārdzīvot ar cerību, ka pavasarī būs atkal labāk, jācer, ka karš ies tomēr  uz otru pusi, kaut kas mainīsies, jābūt optimistiem."

"Mēs esam daudzas krīzes pārdzīvojuši, domāju, šo arī pārdzīvosim!"

Tomēr tagad, kad daudzviet vēl tikai gaidāmi rudens gadatirgi, pircējiem jārēķinās, ka iecerētais pirkums būs dārgāks.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti