Valmierā bijušā gaļas kombināta teritorija pārtop par Rūpniecības un eksporta parku

Četrpadsmit hektāru lielā bijušā Valmieras Gaļas kombināta teritorija ilgus gadus pilsētai bija problemātiska zona – pamestas ražošanas ēkas, kuras jau sāka ieskaut krūmu audzes. Vienlaikus pilsētā trūka vietas uzņēmējdarbības attīstībai. Tāpēc, iegūstot šo teritoriju pašvaldības īpašumā, tika nolemts tur veidot Rūpniecības un eksporta parku. Vēl gan norit teritorijas iekārtošanas darbi, bet ir jau arī pirmie telpu nomnieki.

Valmierā bijušā gaļas kombināta teritorija pārtop par Rūpniecības un eksporta parku
00:00 / 04:40
Lejuplādēt

Uzņēmējs Andris Alsiņš labprāt piekrita Latvijas Radio parādīt bijušajā gaļas kombinātā nomātās telpas: "Mēs izpētījām to vēsturi, cik tā informācija bija pieejama. [Te bija] saldētava un kaut kāds pārstrādes cehs, bet telpas ir ļoti piemērotas ražošanai, tās ir nosiltinātas, grīdas labas. Tā kā mums tās ir, var teikt, ideālas."

Valmieras Gaļas kombināta ziedu laiki bija padomju gados, kad garumgari vilcienu sastāvi veda prom produkciju uz toreizējo Ļeņingradu. Vēlāk saimnieks bija gaļas pārstrādes uzņēmums "Triāls", pēc tā maksātnespējas pasludināšanas 2009. gadā teritorija kļuva pamesta.

Tad kombinātu iegādājās Krievijas uzņēmējs, kompānijas "GazEnergoStroy" prezidents Sergejs Čerņins ar mērķi atjaunot gaļas pārstrādi un veidot tehnoloģiju parku, bet tam nebija lemts īstenoties, jo jau drīz tika lemts īpašumu pārdot. Turklāt, mainoties ģeopolitiskajai situācijai, pašam Čerņinam tika liegta iebraukšana Latvijā un anulēta par investīcijām piešķirtā termiņuzturēšanās atļauja.

"Krievu uzņēmējs nemaksāja nekustamā īpašuma nodokli. Un tas pavēra iespēju pašvaldībai šo nekustamo īpašumu iegūt savā īpašumā," pastāstīja Valmieras novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks Sandis Svarinskis.

Iegūstot šo teritoriju pašvaldības īpašumā, lemts to izmantot uzņēmējdarbībai. "Pašvaldība šajā projektā sakārtoja infrastruktūru. Šeit ir iekšā gan ūdens, gan kanalizācija, arī siltumtrase, katlu māja, re, skurstenis," izrādīja Svarinskis.

Daudzas no kombināta ēkām bija jau arī savu laiku nokalpojušas, un tagad no 28 celtnēm palikušas vien dažas. Lai arī vēl noris teritorijas iekārtošanas darbi, pirmie četri nomnieki jau ir sākuši remontēt telpas savām ražotnēm.

Uzņēmēja Andra Alsiņa pārstāvētās firmas darbība ir saistīta ar mašīnbūvi un eksportu: "Ražojam mēs konveijerus, pārkraušanas mašīnas, mazas mašīnītes, kas vairāk industriāli vajadzīgas karjeros. Bet vairāk mēs esam tendēti uz eksportu, tā ir Skandināvija pārsvarā, Norvēģija, Dānija, Zviedrija, Somija."

Tepat kaimiņos telpas izvēlējies vēl viens uzņēmums, kura darbības virziens ir metālapstrāde. Uzņēmējs Jānis Dreimanis pavēstīja, ka tās būs konstrukcijas būvobjektiem: "Plānojam izbūvēt metālkonstrukciju ražotni, tās būs mūsu objektiem pamatā."

Uzrunātie uzņēmēji atzina, ka atrast piemērotas telpas ražošanai, kur būtu arī nepieciešamā infrastruktūra, Valmierā līdz šim bija diezgan problemātiski.

"Tāda mēroga, kā mums nepieciešams, nebija iespējams atrast, tāds laimīgs atradums," priecājās Dreimanis.

Valmieras Rūpniecības un eksporta parks

"Mēs paši esam no Cēsīm, un mēs gadu Vidzemē meklējām telpas. Atradām vienas, bet tās nebija īsti piemērotas. Iebraucamie ceļi lai būtu ērti, enerģija, strāva, lai nav jāvelk divi kilometri vai vairāk. Te tas viss ir pieejams, un tie nav tādi lieli līdzekļi, kuri man šinī brīdī uzreiz būtu jāsamaksā," norādīja Alsiņš.

Šobrīd gan neesot pateicīgākais laiks uzņēmējdarbībā. Vienlaikus Andris Alsiņš sprieda, ka tagad varbūt pat ir piemērots brīdis, lai remontētu un iekārtotu telpas ražotnei. "Mums viss ir nobīdījies par pusgadu. Februārī mēs zinājām, ka augustā, septembrī ir jāsāk ražot, un tad mēs ļoti ātri gribējām to visu dabūt gatavu. Tagad tas ir nobīdījies – oktobris, novembris. No vienas puses, ir labi, mēs varam bez steigas visu izdarīt līdz galam," sacīja uzņēmējs.

Savukārt Sandis Svarinskis pauda, ka, lai arī notikumi pasaulē ietekmē uzņēmējdarbību, interese par šo teritoriju ir: "Arī pašam uzņēmējam nevajadzētu baidīties, un ir jāturpina darboties. Mēs jau nevaram sēdēt tagad, – trīsarpus tūkstoš kilometru attālumā no mums karo, un tagad mēs sēdēsim un šūposim kājas, un domāsim, kas tagad notiks, un sāksim baidīties? Dzīve jau turpinās. Zināmā mērā tad, kad sākās karš, bija kaut kāds klusuma brīdis, kaut kādi četri mēneši, tad nebija tādu nomnieku, kas te ļoti rautos. Bet šobrīd interese ir ik pa laikam."

Šobrīd vēl norit darbi, lai teritoriju sakārtotu un veidotu arī pievilcīgu apkārtējo vidi, kā arī nākamgad ir plānots uzsākt jaunas ražošanas ēkas būvniecību. Tā kā šajā topošajā rūpniecības kvartālā veidojas arī jaunas ielas, tad iedzīvotāji ir aicināti iesaistīties, lai tām rastu atbilstošus nosaukumus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti