Biedrības "Makšķernieku klubs "Salackrasti" vīri gan arī jau iepriekš ir tīrījuši upē aizaugumu, bet tas tika veikts rokām, darbs smags un arī lielāku posmu tā neattīrīt, tāpēc šovasar šo darbu veic ekskavators. Tobrīd palūkoties, kā notiek upes tīrīšanas darbi, bija atnācis arī krastā esošās atpūtas vietas "Silvēveri" saimnieks Imants Dambis.
Viņš stāstīja: "Kad es augu šeit pie Salacas, tad upe nebija tā aizaugusi kā tagad. Arī bija zivis, vimbas bariem skrēja, bija ļoti daudz lašveidīgo, nārsta vietas šeit pat bija, šajā gabalā, ko iztīrīja jau, un vēl nedaudz uz lejas pusi. Apmēram 70 lašu gultas bija, jo laši taisa tādas gultiņas, kur taisīt sev kāzu procesu, tas tāpat apmēram kā ar cilvēkiem, tāpat ar zivīm notiek, jo viņš izvēlas katrs savu pārīti un tad viņi tur mīlējas."
Salacas aizaugšanai iemeslu ir daudz, biedrības "Salackrasti" valdes priekšsēdētājs Atis Apelis stāstīja, ka tas ir gan padomju laika mantojums no fermām upes krastos, gan šodienas intensīvā lauksaimniecība un ne tikai tas vien.
"Vislielākais kaitējums ir tas, no kurienes Salaca iztek, tas, kas nes tās barības vielas lejā un kāpēc tas aizaugums veidojas,
Burtniekā ir visa tā lielā sāpe.
Šī jau ir cīņa ar vējdzirnavām, zāle neaugtu, ja nebūtu barības vielu, padomju laikā ir bijis kolhozs, minerālmēsli, šis mēslojums ar virszemes ūdeņiem ir nonācis ezerā, nogulsnējies. Šīs baltās zivis, mazās baltās zivis, kas tur ir, barojoties uzirdina šo mēslojumu un laiž pa straumi lejā, pa Salacu," stāstīja Apelis.
Neko nedarot, lai mazinātu upes aizaugumu, kā stāstīja biedrības "Salackrasti" valdes loceklis Oļegs Sumčenko, nākotnes perspektīva Salacai būtu bēdīga, un ne tikai lašu ziņā, arī tūrismā.
"Nu tā arī būtu, ka ar laivām būtu pa mežu jābrauc, jo ar katru gadu tas aizaugums paliek lielāks, lielāks, lielāks, ūdensaugam jau tas ir labvēlīgi, klimats mainās, siltums, viņš tik aug un zied. Velēna šeit ir ap pusmetru bieza, un to neviena zivs vairs nevar pārvarēt," stāstīja Sumčenko.
Vietējā pašvaldība ir pilnvarojusi klubu "Salackrasti" būt upes apsaimniekotājiem. Lai šo uzdevumu pildītu, jau arī iepriekš īstenoti dažādi projekti, arī upes aizsardzībā, izvietojot videokameras. Bet ideja par ekskavatora izmantošanu nārsta vietu veidošanā noskatīta Zviedrijas pieredzē.
"Mums tā upe ir jākopj, un mēs skatāmies. Pļāvām tur tikai zāli, un laši nevar panārstot. Domāja, ko lai tagad dara. Nu, tad tā kā senči, ņēmām ar laužņiem, pamēģinājām, iet tā lieta. Bet tas ir drausmīgi darbietilpīgs process, ko cilvēkam ir tik grūti izdarīt, kaut mēs bijām 15 cilvēki, smagi viss. Tad visi sanāca kopā, jaunas galvas, vecas galvas – vajag ekskavatoru.
Uzrakstījām projektu, un tagad jau tas darbs iet. Ja mēs tad varējām iztīrīt kādus 100 kvadrātmetrus, tad tagad jau būs 7–8 tūkstoši kvadrātmetru nepilna mēneša laikā.
Tas "Leader" projekts, vietējā rīcības grupa "Jūrkante", līdz 100 tūkstošiem eiro varējām rakstīt projektu, pārējos 50 tūkstošus mēs pielikām no licencētās makšķerēšanas ieņēmumiem," stāstīja biedrības pārstāvis.
Vispirms ar ekskavatoru tiek noņemts lielais aizaugums. Tad vēl lietā tiek likts sūknis. Ar sūkni skalo saknes, ko ar ekskavatora kausu nevar izņemt ārā. "Mēs skalosim un vairāk atsegsim tos oļus, mēs tos uzirdināsim, lai ir irdeni, jo pašreiz tie zem apauguma ir tādi pieblietēti," skaidroja biedrības pārstāvis.
Var gan rasties jautājums, vai, strādājot upē ar tehniku, tas nekaitē dabai. Biedrībā atbildēja: "Tur viss ir kārtībā! Ir tehniskie noteikumi, ko mēs varam darīt, ir jābūt bonām upē, kuras mums tur lejā stāv krastā, ja gadījumā kāda avārija notiek, tad tiek bonas pievilktas priekšā. Mums ir ekskavatoram ekoloģiskās smērvielas, ekoloģiskās eļļas, jo bez tām nemaz nevar upē rādīties. Ir jābūt visam, lai dabai darītu tikai labu."
Biedrībai "Salackrasti" līgums par upes apsaimniekošanu vēl ir turpmākos astoņus gadus. Kā vērtēja Atis Apelis, darba netrūks: "Mums ir šāda veida aizaugums 20 hektāru apjomā, vēl priekšā stāv. Tas ir reāli tā, ja vasarā mēs varam tikai divus mēnešus strādāt, nu labi, mēs šogad dabūjām tehniskos noteikumus ar nokavēšanos, sanāk tā, ja tā lēnā garā strādā, tad 20 gadu mums ar ekskavatoru būtu jāstrādā, lai panāktu rezultātu."
Šoruden darbiem upē laiks vēl ir līdz 15. septembrim, tad jau drīz sāksies nārsts. To "Salackrastos" gaida, lai varētu arī vērtēt, vai šis upes tīrīšanas darbs ir vainagojies panākumiem un laši izraudzīsies cilvēka veidotās kāzu gultas.
