Viņš kājām izstaigājis visas 223 pilsētas ielas, izmērījis to garumu un pētījis arī vēsturi. Kādi ir secinājumi, šādā sportiskā veidā iepazīstot pilsētu, tiekoties ar Andi Ozolu, skaidroja Latvijas Radio korespondente Gunta Matisone.
"Tālavas iela šeit, Pārgaujā, man šķita visskaistākā, jo te no ielas vidus var redzēt baznīcu, gan uz otru pusi Svētā Sīmaņa baznīcu, ļoti interesanti, ka iela sākas pie Gaujas un beidzas pie Gaujas, te ir tāds kā ieloks," stāsta Andis.
Ar Andi Ozolu esam vienā no Valmieras ielām Pārgaujā. Protams, visu viņa maršrutu, izstaigājot 223 ielas, atkārtot īsā laika sprīdī nevaram, viņam tas prasīja piecus mēnešus, pēc darba dodoties iepazīt kādu no ielām. Bet par to, kāpēc radās šī ideja, runājam netālu no dzelzceļa stacijas, kur tad arī sākās ceļojums pa Valmieru.
"Ideja bija tāda, es pirms gada pārcēlos uz Valmieru un mana pirmā darba vieta bija kurjers, pārsvarā maršruti bija pa novadu, Smiltenes novads, Limbažu, Valmieras novads, bet kad man iedeva kādu paciņu aizvest pa Valmieras pilsētu. Piemēram, iedeva Rožu ielu, vai Zvejnieku ielu, bet man nebija ne jausmas, kur tas ir. Tāpēc tas bija tā apzināti, es kaut kad gribēju iepazīt visu Valmieru.
Šajā pavasarī paliku bez mašīnas, bez skriešanas, esmu skrējējs, man bija ceļgala trauma, nu tad sāku aktīvi staigāt."
Bet kā tad praktiski notika ielu iepazīšana? Vēl jāteic, ka Andis ne vien visas ielas ir izstaigājis, bet arī izmērījis.
"Es sastādīju ekselī pats sev tabuliņu, no "Lursoft" datu bāzes paņēmu visus ielu nosaukumus, 223, tad ir telefona aplikācija "Strava", ar kuru vienkārši ir karte un ej un mēri tās ielas, tos metrus tikai, man bija interesanti uzzināt, cik tad ir kopgarums visām 223 ielām, pa visu Valmieru, 131 kilometrs. Vispirms sāku ar Pārgauju, pēc darba, pa vakariem. Apmēram skatījos, kuras ieliņas no darba iet uz mājas pusi. Nu un tad kartē bija jāsāk meklēt visas maziņās ielas, piemēram, Vidus iela, kas ir vien 30 metrus gara, tas ir pie Valmieras tehnikuma, pavisam tāda maza iebrauktuvīte."
Andis ir smiltenietis, 16 gadus nodzīvojis Anglijā un atgriežoties Latvijā, par savu mājvietu izraudzījās Valmieru.
Arī tas ir bijis viens no iemesliem, kāpēc nolēmis vairāk iepazīt pilsētu. Pētīt vēsturi rosinājis ne viens vien ielu nosaukums.
"Man likās interesanti, ka daudzas ielas ir nosauktas personvārdos, es reizē Vikipēdijā skatījos, nu vēsturi interesanti bija papētīt. Piemēram, Paula Valdena iela, viņš bija ķīmiķis vai Alvila Freimaņa iela, es nezināju, kas viņš ir, izrādās, viņš bijis slavens ārsts Valmieras slimnīcā. Tāpat arī Georgs Apinis, es domāju, kas tas par čali, kāpēc viņam ir sava iela, izrādās, viņš ir viens no tiem slaveniem vecpuišiem bijis, arī Vecpuišu parku dibinājis.
Interesanti ir uzzināt par pilsētu, kurā es dzīvošu turpmāk. Valmierā, man šķita interesanti, ka visām apkārtējām pilsētām ir ielas, ir Cēsu iela, Strenču, Sedas, Rūjienas iela, un arī apkārtējiem ciematiņiem ir – Kocēnu, Brenguļu, Matīšu, bet nav, piemēram, Zilākalna iela, vai nav Mazsalacas, tas tā liekas, tepat novada pilsēta vai ciematiņš, bet viņiem nav savas ielas, toties pie stacijas ir Pleskavas iela, tas man tā šķita – kāpēc? Pleskavai var būt sava iela, bet Mazsalacai nav savas ielas Valmierā."
Daži Valmieras ielu nosaukumi palikuši arī līdz galam neatminēti, piemēram, kāpēc pašā pilsētas centrā ir Ziloņu iela.
"Mēs tagad esam Valmieras centrā un lejā, gar Bastionu, tā ir Ziloņu iela, tas ir viens no tiem eksotiskajiem, daži eksotiski nosaukumi Valmierā ir, tad es papētīju vēsturi un tad es saprotu, ka 20 gadsimta sākumā tur ir kaut kas bijis, no vācu valodas viņš ir kaut kā atvasinājies, Zilā bastiona, Ziloņu iela, nu kaut kā tur ir atvasinājies.
Tad Čempionu iela, tas arī tāds eksotisks nosaukums, ne katrā pilsētā ir tāda iela, nu tas ir droši vien Mārim Štrombergam par godu."
Pētot Valmieras ielas, interesanti bijis arī tas, ka daudzas no tām it kā pāraujas un tad turpinās.
"Mēs esam uz Upes ielas, te viņa ir tādā mazā posmiņā, bet šeit ir benzīntanks, tur lejā upīte, krūmi, un tur otrā pusē turpinās Upes iela, tas likās interesants fakts. Un tādas ir vairākas ielas Valmierā, arī Georga Apiņa iela, to pārrauj Vecpuišu parks pa vidu, tā ir gan vienā, gan otrā pusē parkam."
Bet nu jau ar Andi esam vienā no pilsētas privātmāju māju kvartāliem – Burkānciemā, arī te daudzi interesanti ielu nosaukumi.
"Pamanīju, ka sešiem Jāņiem Valmierā ir ielas, šeit ir Ruģēna un Ziemeļnieka, Jāņu, ielas, tad ir Jāņa Daliņa iela, soļotājs slavenais, Jāņa Cimzes, tur ir tālāk Jāņa Endzelīna, Jāņa Eikmaņa iela, tad vēl Jāņparka iela."
Burkānciemā Andis aicina arī piestāt pie uzraksta Brīvības iela.
"Kad es tuvojos ielu maratona finišam, tad man šķita, ka tā pēdējā iela jāatstāj ar kādu īpašu nosaukumu, tad te bija Vienības iela un Brīvības iela.
Man šķita, ka ar Brīvības ielu, tas būtu tā grandiozi noslēgt visu šo Valmieras ielu gājienu, jo Brīvības ielas nemaz daudzās pilsētās nav."
Pēc sociālajos tīklos Anda publicētā ieraksta par savu aizraušanos, atsauksmes liecina, ka būs arī sekotāji, jo kā saka Andis, tā reizē ir gan sportiska aktivitāte, gan arī palīdz labāk iepazīt savu pilsētu.
"Izmantojot aplikāciju telefonā, redzi, cik soļus noej, cik kilometrus noej, ja nevari paskriet, vari iet, ja nevari paiet, vari braukt ar riteni, iepazīt ielas un pilsētu, tā ka vajag tikai sportot un būt aktīviem."
Tagad Andim, ja tā var teikt, āķis ir lūpā un ir vēlme iesākto turpināt, tāpēc ir doma līdzīgi iepazīt arī savas dzimtās pilsētas Smiltenes ielas.
