Panorāma

Deputāti un ārvalstu studenti spēlē futbolu

Panorāma

Latvija uzvar Igauniju un turpina EČ

Likumdevēji konceptuāli piekrīt VK pilnvaru paplašināšanai

Deputāti atbalsta ieceri ļaut VK vērsties pret naudas šķērdētājiem; pašvaldības iebilst

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Iespējams, jau drīzumā ierēdņiem un amatpersonām, kas būs noslēguši apšaubāmus iepirkuma līgumus vai arī izmantojuši dienesta transportu personiskajām vajadzībām, būs jārēķinās ar lielāku iespēju, ka valstij vai pašvaldībai radītie zaudējumi būs jāapmaksā no savas kabatas, jo Saeimas komisijā konceptuālu atbalstu guvis Valsts kontroles (VK) ierosinājums paplašināt tās pilnvaras, ļaujot piedzīt šādus zaudējumus.  

Līdz šim valsts un pašvaldību amatpersonas pret savas iestādes tēriņiem nesodīti varēja izturēties visai nolaidīgi, jo, lai gan likums uzliek par pienākumu valstij vai pašvaldībai radītos zaudējumus piedzīt, līdz šim atbildīgās iestādes šādi rīkojušās ļoti reti.

Nākotnē amatpersonām tomēr būs jārēķinās, ka vismaz daļu radīto zaudējumu nāksies kompensēt, jo Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē konceptuālu atbalstu guvis Valsts kontroles ierosinājums šādu zaudējumu piedziņu uzņemties pašai.

Tiesa, jaunā sistēma neieviesīs radikālas pārmaiņas, bet gan efektīvāk īstenos jau šobrīd likumā paredzēto, uzsver Valsts kontroles pārstāvis Edgars Pastars.

“Revīzijas ziņojumu sagatavošanas kārtība nemainās, pēc ziņojuma mēs pieņemam atbilstošu lēmumu, kas ir administratīvs akts, tiek dota iespēja pašiem atrisināt savā starpā radušos situāciju. Ja jautājumu izskata kriminālprocesā, mēs savu procesu apturam un tur vairāk nemaisāmies, jo kriminālprocess ir smagāks process un mēs negribam ietekmēt šo daļu,” sacīja Pastars.

“Mēs nerunājam par lietderību, bet tikai par nelikumīgu rīcību. Mēs nosakām atbildības limitu rupjas neuzmanības gadījumā, lai nebūtu pārmetumu, ka ierēdņi baidīsies pieņemt lēmumu, būs vismaz kāds prognozējams apjoms, ar ko viņi riskē. Laiks kopā ar tiesvedību un piedziņu, domājams, būtu kādi trīs gadi, un lietu skaits gadā, domājams, būs ne vairāk par piecām,” klāstīja Pastars.

No daudzajām valsts un nevalstiskajām institūcijām iebildumi pret jauno ieceri bija tikai Latvijas Pašvaldību savienībai, kura uzskata, ka Valsts kontroles iecerētās aktivitātes dublēs citu iestāžu darbu un kavēs plašāku uzlabojumu ieviešanu valsts pārvaldē.   

“Tīri konceptuāli tas nozīmē virzību uz mazu pārkāpumu atrašanu tā vietā, lai virzītos uz to, ko vajag – uz taupību un rezultātu. Un es domāju, ka visa tā pakete nav lietderīga,” pauda Pašvaldību savienības eksperts Māris Pūķis.

Pēdējo gadu laikā Valsts kontrole ne mazums būtisku pārkāpumu ir atklājusi tieši pašvaldībās un to uzņēmumos. Tiesa, Saeimas deputāts un bijušais Valmieras pašvaldības vadītājs Inesis Boķis uzskata, ka pašvaldību pretestība drīzāk ir saistīta ar cilvēcisku nevēlēšanos tikt stingrāk kontrolētiem.  

“Es zinu, ka 99% manu bijušo kolēģu strādā godprātīgi, bet es vēlreiz uzsveru, ka tur varētu būt arī kāda melnā avs pa vidu. Bet galvenais, ka viņi pārstāv visu intereses, un tās intereses ir dažādas tajās pašvaldībās. Un, protams, neviens jau negrib, lai viņu lieki kontrolē,” sacīja Boķis.

Valsts kontrole uzskata, ka, pateicoties šim ierosinājumam, pašas iestādes tiks stimulētas jautājumus aktīvāk atrisināt to iekšienē. Bez tam jaunā kārtība sniegs arī preventīvu efektu - apziņu, ka atbildība nav atkarīga tikai no iestādes vadītāja, kurš var būt bijis atbalstošs nelikumīgajām darbībām.

Jau ziņots - lai kāpinātu ierēdņu un uzņēmumu vadītāju atbildību par pieņemtajiem lēmumiem, Valsts kontrole  vēlas likumu izmaiņas, kas turpmāk tai dotu iespējas prasīt arī finansiālu atbildību no naudas izšķērdētājiem.   

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti