Panorāma

Skola kā iespēja: Somijas skolas — bez valsts pārbaudēm un eksāmeniem

Panorāma

Vienā izrādē satiekas trīs teātru aktieri

Raimonds Vējonis izdod rīkojumu par bēgļiem

Prezidents nostrostē politiķus un liek valdībai steidzami gatavoties bēgļu uzņemšanai

Valdībā un starp politiskajām partijām bēgļu uzņemšanas jautājumā bija vērojams sadarbības un valstiskas domāšanas trūkums. To trešdien atzina Valsts prezidents  Raimonds Vējonis, kurš ar rīkojumu uzdevis valdībai  divu nedēļu laikā sagatavot rīcības plānu bēgļu uzņemšanai Latvijā.

 

Jau vēstīts, ka Vējonis iepriekšējās divās dienās ticies ar visu Saeimā pārstāvēto partiju pārstāvjiem. "Vienotība" paudusi nepārprotamu atbalstu bēgļu uzņemšanai. Arī opozīcijā esošās partijas "Saskaņa" un Latvijas Reģionu apvienība sliecās atbalstīt bēgļu uzņemšanu Latvija. Savukārt Nacionālā apvienība, Zaļo un Zemnieku savienība, kā arī "No sirds Latvijai" iebilda pret bēgļu uzņemšanu.

Valsts prezidents paziņojumā medijiem gan norāda, ka viņš saņēmis skaidru vēstījumu – katra no partijām, pārstāvot savu vēlētāju, ir par kara bēgļu glābšanu. "Tātad mēs apzināmies, ka palīdzība šiem cilvēkiem ir mūsu kopējs pienākums," paziņojumā norāda Vējonis.

"Diemžēl jāatzīst, ka vienlaikus ar vēlmi palīdzēt šajā jautājumā valdības un politisko partiju starpā bijis vērojams sadarbības un valstiskas domāšanas trūkums.

Partijas lielākoties cenšas vairot savu popularitāti, bezatbildīgi manipulējot ar valstij būtiskiem jautājumiem savu reitingu uzlabošanas vārdā. Tajā skaitā, bieži aizmirstot, cik līdzcietīga un gatava palīdzēt ir mūsu sabiedrība," norāda Vējonis.

Valsts prezidents atzīst, ka viņu nav apmierinājis valdības darbs patvēruma meklētāju jautājuma risināšanā. Valdība nav skaidrojusi situāciju ne tikai sabiedrībai, bet arī koalīcijas partneriem, kas esot novedis pie akūta informācijas trūkuma.

"Neskaidrība un bažas ir pamats tam, ka politiskās partijas un atsevišķi politiķi ir izvēlējušies vieglāko ceļu, atsakoties piedalīties problēmu risināšanā, bet izvēloties tās ignorēt un vienlaikus šķelt sabiedrību, vairojot neziņu un spekulācijas," atzīmē Vējonis.

Viņš norādīja, ka Latvijai būtu jāsolidarizējas ar pārējām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm un cilvēkiem, kuri bēg no kara šausmām savā mītnes zemē. "Latvija kā valsts un Latvijas politiķi nevarēs ilgstoši izvairīties no lēmumu pieņemšanas. Un šoreiz ir mūsu kārta solidāri palīdzēt, nevis meklēt aizbildinājumus, kāpēc to nedarīt," uzsvēra Vējonis.

Pēc viņa teiktā, ir vairāki jautājumi, piemēram, par palīdzību bēgļiem un viņu izmitināšanas iespējām, uz kuriem Latvijai ir jābūt gatavai sniegt atbildi neatkarīgi no ES dalībvalstu brīvprātīga vai politiski saistoša lēmuma par kara bēgļu izvietošanu.

Prezidents: Ar rīkojumu uzdodu valdībai divu nedēļu laikā sagatavot plānu bēgļu uzņemšanai

    Tāpēc Valsts prezidents ar rīkojumu uzdevis Latvijas valdībai sadarbībā ar partijām un sabiedriskajām organizācijām tuvāko divu nedēļu laikā sagatavot rīcības plānu bēgļu uzņemšanai.

    "Aicinu skaidrot gan iespējamās izmaksas un institūciju kapacitāti, gan bēgļu iespējas tikt izmitinātiem, apgūt valodu un iesaistīties darba tirgū. Tāpat sagaidu, ka līdz 21.septembrim ir apstiprināta Latvijas nacionālā pozīcija," uzsver Valsts prezidents, aicinot visas Saeimā pārstāvētās partijas strādāt kopā.

    Arī Valsts prezidenta vadītā Nacionālās drošības padome (NDP) pēc kārtējās sēdes trešdienas pēcpusdienā pauda atbalstu Latvijas aktīvai iesaistei bēgļu jautājuma risināšanā. NDP aicina valdību pieņemt "izsvērtu un atbildīgu lēmumu Latvijas nacionālās drošības interesēs". 

    Valdības vadītāja Laimdota Straujuma ("Vienotība") pēc tikšanās ar Valsts prezidentu norādīja, ka ceturtdien, 17.septembrī, ir sasaukta valdības ārkārtas sēde, lai pieņemtu Latvijas pozīciju bēgļu uzņemšanas jautājumā.

    Premjere skaidroja, ka Latvijas nacionālo pozīciju gatavo Iekšlietu ministrija. Top vairāki pozīcijas varianti, bet "visi ir tādi, kas atbalsta solidaritāti".

    "Esmu pārliecināta, ka valdībā mēs pieņemsim lēmumu, kas atbildīs solidaritātes principiem", teica Straujuma.

    Atbalstu bēgļu uzņemšanai pauduši ne tikai partijas "Vienotība", bet arī citu valdībā pārstāvēto partiju ministri. Straujuma gan neminēja šo ministru vārdus, tāpat viņa atturējās prognozēt, vai bēgļu uzņemšanu atbalstīs valdības vairākums.

    Medijos nonākušas ziņas par to, ka bēgļu uzņemšanu plāno atbalstīt arī ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un Zemnieku savienība) un ar viņas atbalstu valdības balsojums par bēgļu uzņemšanu būtu pozitīvs. 

    Jau ziņots, ka Eiropas Komisijas (EK) vadītājs Žans Klods Junkers 9.septembrī uzrunā Eiropas Parlamentā pauda ideju sadalīt gandrīz visās ES dalībvalstīs 160 000 bēgļu. Viņš norādīja arī, ka patvēruma meklētāji atbilstoši kvotu sistēmai Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jāuzņem piespiedu kārtā. 

     Skaidrojums: Ar ko atšķiras bēglis, patvēruma meklētājs un nelegālais imigrants

    Patvēruma meklētājs - cilvēks, kurš ierodas kādā valstī un lūdz patvērumu.

    Bēglis - cilvēks, par kuru atbildīgās iestādes atzinušas, ka viņš izcelsmes valstī pakļauts vajāšanas briesmām rases, reliģijas, tautības, sociālās grupas dēļ.

    Alternatīvais statuss - cilvēks, kurš nevar saņemt bēgļa statusu, tomēr viņam nepieciešama aizsardzība. Statusu piešķir īslaicīgi.

    Nelegālais imigrants - cilvēks, kurš pretlikumīgi šķērso valsts robežu vai nelikumīgi uzturas valstī bez nolūka lūgt patvērumu.

    ***
    Vārdu “bēglis” ziņu portāls Lsm.lv lieto ne šauri juridiskā, bet plašākā nozīmē, apzīmējot cilvēkus, kas pēdējo gadu laikā dažādu iemeslu dēļ atstājuši savas mājas un ieradušies vai aizvien ir ceļā uz Eiropu, kur vēlas apmesties uz dzīvi.  

    Atbilstoši jaunākajam EK vadītāja bēgļu uzņemšanas plānam Latvijai ir jāuzņem papildus 526 cilvēki, tādējādi kopā ar jau iepriekš noteiktajiem 250 bēgļiem Latvijai ir jāuzņem 776 cilvēki.

    Dažas dienas vēlāk, 14.septembrī, ES iekšlietu ministri sanāksmē vienojās par 160 tūkstošu bēgļu uzņemšanu, taču nespēja panākt vienprātību par obligātajām kvotām. Sanāksmē gan nepiedalījās Latvijas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ("Vienotība"), jo valdošās koalīcijas partijas nav spējušas atrast kopīgu valodu bēgļu jautājumā.

    ES līderu samitā, par kura sasaukšanu ES prezidents plāno paziņot ceturtdien, obligāti izpildāmu lēmumu plānots pieņemt balsošanā, kurā "par" vai "pret" jānobalso kvalificētajam vairākumam – 55% no visiem apspriešanā iesaistīto dalībvalstu līderiem, ja šajās valstīs dzīvo vismaz 65% ES iedzīvotāju.  

    Iepriekš vēstīts, ka kvalificētais vairākums atbalsta bēgļu kvotas, par bēgļu uzņemšanu iestājas visas “vecās ES valstis”, pret iebilst Višegradas valstis – Polija, Čehija, Slovākija un Ungārija, kā arī Rumānija  un Latvija. Dānija un Lielbritānija, iestājoties ES, vienojās par atrunu – uz tām neatteicas kopējā migrācijas politika, tāpēc tās nepiedalīsies balsojumā. 

    Eiropas Padomes izveidotais kalkulators liecina, ka lēmumu par bēgļu sadali var pieņemt ar kvalificēto vairākumu par spīti iebildumiem un tam, ka divas valstis nepiedalās.
     
     
    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti