Valdība akceptē bēgļu uzņemšanas plānu, bet vēl nelemj par finansējumu

Iekšlietu ministrija otrdien nāca klajā ar ziņojumu par iecerēto rīcības plānu patvēruma meklētāju uzņemšanai. Neskatoties uz to, ka valdībai pagaidām vēl nav izdevies vienoties par to, kura no iestādēm būs atbildīga par patvēruma meklētājiem un cik tam tiks atvēlēts līdzekļu, galvenie rīcības plāna punkti valdībai jau ir skaidri.  

Plaši apspriestais rīcības plāns patvēruma meklētāju uzņemšanu lielus pārsteigumus nav nevis – aplēses liecina, ka 531 bēgļa uzņemšanai būs nepieciešami aptuveni 16 miljoni eiro, no kuriem lielākā daļa būtu līdzekļi no Eiropas Savienības patvēruma meklētāju un integrācijas fonda, bet daļa – arī no pašas Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane norādīja, ka, uzņemot bēgļus, Latvija joprojām centīsies galvenokārt piesaistīt ģimenes ar bērniem un personas, kas prot vismaz kādu no Eiropas Savienības valodām.

Viņa atzina, ka bērnus integrēt ir vienkāršāk, tāpat plānots uzņemt cilvēkus, kas zina vismaz vienu Eiropas valodu, lai varētu samazināt tulkošanas izdevumus, un arī cilvēkus ar izglītību, jo viņus vieglāk integrēt darba tirgū.  

Tomēr, atšķirībā no līdzšinējās patvēruma piešķiršanas kārtības, nākotnē ir plānots pievērst ievērojami lielāku uzmanību savlaicīgākai latviešu valodas apguvei, atklājusi Pētersone-Godmane. Plānots, ka latviešu valodu bēgļi sāks apgūt jau no pirmajām dienām, lai varētu atrast darbu, viņiem plānots arī Latvijas iepazīšanas kurss, stāstīja Godmane.  

Darba grupa ir ņēmusi vērā arī faktu, ka daļa no patvēruma meklētājiem ieradīsies no siltākiem klimatiskajiem apstākļiem, tāpēc īpaša uzmanība tiks pievērsta arī bēgļu veselības aprūpes nodrošināšanai. To ir paredzēts nodrošināt ar veselības apdrošināšanas palīdzību, atklājusi Veselības ministrijas valsts sekretāre Solvita Zvidriņa.

Ņemot vēra, ka, izejot no “Muceniekiem”, bēgļi saņems tikai mēneša pabalstu, pirmajā gadā, kamēr cilvēks pielāgojas Latvijas laika apstākļiem un pārtikai, lai nodrošinātu viņiem veselības aprūpi, plānots iegādāties viņiem veselības  apdrošināšanas polisi.

Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācija, aptaujājot vairākus no saviem biedriem, jau ir uzzinājusi, ka vairāki darba devēji būtu ieinteresēti nodarbināt patvēruma meklētājus. Konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone uzsvēra, ka, mazinot birokrātiskos šķēršļus, šādu darba devēju skaits pieaugtu vēl vairāk.

Viņa norādīja, ka puse aptaujāto uzņēmēju pauda gatavību ņemt darbā bēgļus, bet no tiem, kuri nav to gatavi darīt, lielākā daļa norādīja, ka galvenais traucēklis ir ierobežojumi likumdošanā.  

 Skaidrojums: Ar ko atšķiras bēglis, patvēruma meklētājs un nelegālais imigrants

Patvēruma meklētājs - cilvēks, kurš ierodas kādā valstī un lūdz patvērumu.

Bēglis - cilvēks, par kuru atbildīgās iestādes atzinušas, ka viņš izcelsmes valstī pakļauts vajāšanas briesmām rases, reliģijas, tautības, sociālās grupas dēļ.

Alternatīvais statuss - cilvēks, kurš nevar saņemt bēgļa statusu, tomēr viņam nepieciešama aizsardzība. Statusu piešķir īslaicīgi.

Nelegālais imigrants - cilvēks, kurš pretlikumīgi šķērso valsts robežu vai nelikumīgi uzturas valstī bez nolūka lūgt patvērumu.

***
Vārdu “bēglis” ziņu portāls Lsm.lv lieto ne šauri juridiskā, bet plašākā nozīmē, apzīmējot cilvēkus, kas pēdējo gadu laikā dažādu iemeslu dēļ atstājuši savas mājas un ieradušies vai aizvien ir ceļā uz Eiropu, kur vēlas apmesties uz dzīvi.  

Latvija pauda gatavību brīvprātīgi uzņemt 250 bēgļus, bet saskaņā ar Eiropas Savienības Tieslietu un iekšlietu ministru padomes lēmumu Latvijai no Itālijas un Grieķijas būs jāuzņem papildu 281 patvēruma meklētājs - kopumā 531 persona no 120 000 bēgļu, kas atrodas Grieķija un Itālijā. Sākotnējais EK plāns paredzēja arī pārvietot aptuveni 54 000 bēgļus, kuri atrodas Ungārijā, bet tā kā Ungārija balsoja pret obligātajām bēgļu sadales kvotām, pašreizējā vienošanās uz tiem neattiecās. Uz Latviju bija plānots pārvietot vēl 237 cilvēkus no Ungārijas, un šīs kvotas liktenis pagaidām nav skaidrs. EK plāno gada laikā vērtēt situāciju un nepieciešamības gadījumā, iespējams, šīs kvotas ietvaros starp ES dalībvalstīm sadalīt bēgļus no Itālijas un Grieķijas.

Jau ziņots par Iekšlietu ministrijas darba grupas sagatavoto rīcības plānu patvēruma meklētāju un bēgļu uzņemšanai. Pēdējos mēnešos Eiropu ir pārsteigusi bēgļu krīze, kuru uzskata par lielāko kopš Otrā pasaules kara beigām.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers rosināja Eiropas Savienības valstīm uzņemt 160 000 bēgļus, kuri jāsadala pa visām Eiropas Savienības valstīm. Vēlāk par šo bēgļu izvietošanu vienojās Eiropas valstu iekšlietu ministri. Sākotnēji Latvijā brīvprātīgi bija plānots uzņemt vairāk nekā septiņus simtus bēgļus. Tas koalīcijas partiju starpā raisījis asas diskusijas, kurās iesaistījās arī Valsts prezidents, tiekoties ar katru no Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem. Neraugoties uz nesaskaņām, Latvijas pozīciju par labu bēgļu papildus uzņemšanai apstiprināja gan valdība, gan Saeimas Eiropas lietu komisija.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti