Latvija ir investoriem salīdzinoši atsaucīga valsts, tomēr tai ir nepieciešams aktīvi ķerties pie ēnu ekonomikas apkarošanas, kā arī sākt risināt jau tuvā nākotnē prognozējamo darbaspēka deficīta problēmu – tā liecina pirmais Ārvalstu investoru padomes Latvijā un Rīgas Ekonomikas augstskolas izstrādātais pētījums par Latvijā strādājošo ārvalstu uzņēmēju noskaņojumu.
Rīgas Ekonomikas augstskolas docents Arnis Sauka uzsvēra, ka nemainīgi daudz iebildumu ārvalstu uzņēmējiem ir par Latvijas tiesisko vidi. Lai gan kopumā likumdošana Latvijā ir salīdzinoši laba, uzņēmējiem problēmas rada faktiskā tiesu sistēmas darbība.
„Investori saka, ka viņi neuzticas tiesu sistēmas godīgumam. Reizēm ir arī grūti saprast, kā tiesu sistēma funkcionē. (..) Līdz ar to investori izdod daudz naudas advokātiem, lai kārtotu vienkāršas lietas,” teica Sauka.
Tāpat ārvalstu investori kā nemainīgi nozīmīgu problēmu min arī nodokļu sistēmas un likumdošanas neprognozējamību. Šo pārmetumu par pamatotu atzina arī ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), kura norādīja, ka komunikācija par nodokļu politikas pārmaiņām mēdz būt nepilnīga pat ministriju vidū. „(..) Tas, ka pēdējā brīdī uzliek uz galda [priekšlikumus budžetā vai likumu grozījumus], - tad mēs visi jūtamies apkrāpti,” norāda Reizniece-Ozola.
Konkrētajā pētījumā gūtie secinājumi ir nevis teorētiski, bet galvenokārt gūti no tiešām intervijām ar Latvijā strādājošo ārvalstu uzņēmumu vadošajām amatpersonām. Ārvalstu investoru padomes Latvijā goda priekšsēdētājs Stīvens Oldfīlds norāda – bieži vien tie bijuši cilvēki, kuri paši piedalās lēmumu pieņemšanā par darbību Latvijā. „Tie ir īsti citāti no augstākā līmeņa vadītājiem, kuri pārstāv Latvijā faktiski strādājošus uzņēmumus, tātad tie nav tikai teorētiski spriedumi, bet gan gūti praksē. Un tie ir uzņēmumu vadītāji, kuriem ir jāatskaitās par atdevi no jau veiktajām investīcijām, gan arī jāvērtē iespējas veikt investīcijas nākotnē,” pauda Oldfīlds.
Savukārt ārvalstu investoru atzinību ir guvusi Latvijas finanšu sistēmas infrastruktūra un tās uzraudzība, infrastruktūra, darbaspēka produktivitāte un dzīves līmenis, kā arī ārpolitiskā stabilitāte, ko Latvijai nodrošina dalība Eiropas Savienībā un NATO.
