ES ievieš energoefektivitātes marķējumu sildierīcēm

Eiropas Komisija ir spērusi vēl vienu soli, lai veicinātu enerģijas taupību un atjaunojamo energoresursu izmantošanu. No 26.septembra stājušies spēkā arī noteikumi, kas ievieš Eiropas Savienības (ES) mērogā energoefektivitātes marķējumu arī sildierīcēm.

Ūdens un telpu elektriskās sildierīces no enerģijas patēriņa viedokļa tradicionāli ir starp iekārtām ar vislielāko apetīti, tāpēc Eiropas Savienības iecere pakļaut stingrākai kontrolei to energoefektivitātes rādītājus nav liels pārsteigums.

Tomēr šoreiz, no 26.septembra ieviešot jaunās prasības, atbildīgās amatpersonas ir likušas lietā izdomu, lai panāktu ne tikai elektroenerģijas patēriņa samazinājumu, bet lai arī veicinātu atjaunojamo energoresursu popularitāti. Proti, augstāko energoefektivitātes marķējumu varēs saņemt tikai ūdens un telpu sildāmās ierīces, kuru siltuma ieguves procesā tiek izmantota arī atjaunojamā enerģija, piemēram, sildierīces, kurās vismaz daļa siltumnesēja tiek uzsildīta ar saules enerģijas palīdzību. Augstāko marķējumu varēs saņemt tikai sildierīces ar jaudu līdz 70 kilovatiem un ierīces, kurās siltumnesēja tvertnes apjoms sasniedz 2000 litrus.

Eiropas Komisija energoefektivitātes marķējumu ir izvirzījusi kā vienu no saviem nozīmīgākajiem plānotajiem soļiem Eiropas Savienības oglekļa emisiju ierobežošanā un enerģētiskās neatkarības veicināšanā. Eiropas Savienības klimata un enerģētikas komisārs Migels Ariass Kanete prognozēja, ka ar energoefektivitātes marķējumu panāktais enerģijas ietaupījums Eiropā varētu būt līdzvērtīgs visam Baltijas valstu elektrības patēriņam.

Tiesa, ne visi politiskie spēki Eiropā aizvien aktīvāk ieviestos energoefektivitātes pasākumus vērtē pozitīvi, un, piemēram, pērn notikušā diskusijā Eiropas Parlamentā Konservatīvo grupas pārstāvis brits Daniels Hannans pauda kritisku viedokli, norādot, ka šādā veidā birokrāti cenšas pastiprināt kontroli pār sabiedrību un vienlaikus izšķiež laiku mazsvarīgu problēmu risināšanai:

''Francijas ekonomikas iespējamais sabrukums draud atjaunot eirozonas krīzi, visā Eiropā pieaug ekstrēmistu partiju aktivitātes, Krievija iekaro Ukrainu, bet Eiropa – aizliedz putekļsūcējus un citas iekārtas...''

Tomēr Eiropas Komisija ar savā rīcībā esošo aprēķinu palīdzību cenšas norādīt, ka patērētājiem ir pamatots iemesls samierināties ar gaidāmajām pārmaiņām. Aplēsts, ka sildītāji šobrīd veido aptuveni 16% no kopējā Eiropas valstu enerģijas patēriņa, un, ieviešot to energomarķējumu, būtu iespējams gadā ietaupīt līdz pat 527 teravatstundām (viena teravatstunda ir 1 miljards kWh) enerģijas.


 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti