Lietuva, tāpat kā Latvija, bija starp tām valstīm, kas iebilst pret obligātām patvēruma meklētāju uzņemšanas kvotām, tomēr, kā liecina pagājušonedēļ notikušās debates Lietuvas Seimā, vismaz valdošo politiķu vidū bēgļu jautājumā vērojama ievērojami lielāka vienprātība, un gan valdības pārstāvji, gan arī politisko partiju līderi ir gatavi arī ievērojami atklātāk vērsties pie sabiedrības ar aicinājumiem būt atvērtākai pret patvēruma meklētājiem.
No politiķiem Lietuvā ir izskanējis pat aicinājums atcerēties Lietuvas lielkņazistes vēstures perioda pieredzi, integrējot vairākus tūkstošus tatāru, vienlaikus ļaujot tiem saglabāt savu kultūras identitāti.
Ja Eiropai ir nepieciešams veiksmes stāsts, tad Lietuvai tāds ir, uzsvēruši politiķi, norādot uz Lietuvai izteikti lojālo, aptuveni 4000 tūkstošus lielo tatāru kopienu.
Visai emocionāla bija arī Lietuvas iekšlietu ministra Sauļa Skverneļa uzruna Lietuvas parlamentam, kurā ministrs uzsvēra, ka jautājums parādīs, vai Lietuva ir eiropeiska un moderna valsts vai arī padomju gadu stereotipos un bailēs iestigusi arhaiska valsts. "Veiksmīga bēgļu uzņemšana un integrācija – tas ir jautājums par mūsu valsts tēlu, mūsu spēju izpildīt starptautiskās saistības un galu galā - arī par mūsu tautas un kultūras seju.
Lietuvai ir iespēja parādīt sevi kā modernu, eiropeisku, uzticamu valsti, kas pilda savas saistības pret Rietumu partneriem, vai arī arhaisku, neiejūtīgu un padomju gadu stereotipos un bailēs iestigušu valsti. Civilizēta, Eiropas garam atbilstoša bēgļu politika nozīmē pirmkārt to, ka tiek ievērotas cilvēku tiesības un cilvēkiem tiek nodrošināta cieņpilnas integrācijas iespējas.
Bēgļi nav dzīvnieki vai statistikas vienības, bet gan cilvēki, uzsvēršu – cilvēki! Un tas, kā mēs, valdība, esam gatavi tos uzņemt, arī veidos mūsu seju mūsu tautas un partneru acīs," sacīja iekšlietu ministrs Skvernelis.
Lietuvas atbildīgās amatpersonas jau arī ir paspējušas nākt klajā ar vairākiem konkrētiem priekšlikumiem, lai sagatavotos bēgļu uzņemšanai. Viens no ierosinājumiem paredz, ka papildus šobrīd galvenajam patvēruma meklētāju uzņemšanas centram Ruklas pilsētā jau nākamgad jāatver arī uzņemšanas centri lielākajās Lietuvas pilsētās – Viļņā, Kauņā, un Klaipēdā.
Bez tam, kā norādījis darba un sociālo lietu viceministrs Aļģirds Šešelgis, iecerēts ievērojami saīsināt bēgļu uzturēšanās laiku bēgļu uzņemšanas centros, lai pēc iespējas ātrāk veicinātu to nonākšanu darba tirgū un tālāko integrāciju. "Jau ir ierosināts, ka bēgļiem uzturēšanās periods bēgļu izmitināšanas nometnē Ruklā varētu tikt samazināts no šī brīža astoņiem mēnešiem, vai atsevišķos gadījumos paredzētajiem 12 mēnešiem, līdz trim mēnešiem.
Tā mēs varētu pēc iespējas ātrāk veicināt bēgļu pārvākšanos uz pašvaldībām, reģioniem, kuros viņi var pēc iespējas ātrāk atrast darbu un integrēties sabiedrībā," pavēstīja sociālo lietu viceministrs Šešelgis.
Lietuvas politiķu diskusijās izskanējis arī viedoklis, ka, ņemot vērā to, cik daudz iedzīvotāji migrācijas dēļ pēdējos gados ir zaudējusi Lietuva, tā ir gatava uzņemt patvēruma meklētājus.
Seima deputāts Armīns Līdeka uzsvēra - Lietuvas infrastruktūra ir radīta četriem vai pat pieciem miljoniem iedzīvotāju, bet Lietuvā atlicis vairs tikai trīs miljoni iedzīvotāju.
Tikmēr Lietuvas vēstnieks Latvijā Ričards Degutis intervijā LTV raidījumam “Rīta Panorāma" pauda, ka Lietuvai jau ir pieredze ar ģimenēm no Sīrijas. Pašlaik valstī dzīvo aptuveni 50 sīrieši, un nesen ieradušās irākiešu ģimenes.
