Lai gan tradicionāli Latvija starp sev nozīmīgākajām ir pasludinājusi investīcijas ražošanā un pakalpojumu nozarēs ar augstu pievienoto vērtību, piemēram, farmācijā, informācijas tehnoloģijās, transportā un medicīnas pakalpojumos, līdz šim faktiski sasniegtie rezultāti tomēr ir atpalikuši, un pēdējo gadu teju lielākais investīciju pieplūdums bijis nekustamajos īpašumos. Šobrīd šo investīciju apjoms nozarē ir sarucis, jo būtiskai daļai investoru, galvenokārt Krievijas iedzīvotājiem, tās vairs nav pa kabatai.
Ekonomistu teiktais liecina, ka tieši ārējā ekonomiskā vide lielā mērā diktē arī to, kuras no nozarēm šobrīd Latvijai investīciju piesaistes jomā būtu vērtējamas kā prioritāras. Sarunas par iespējamo „Latvijas piena” akciju pārdošanu un „NP Foods”, „Laimas” īpašnieku maiņa apliecina, ka joprojām gan perspektīva, gan pievilcīga ir pārtikas ražošana. Tomēr kopumā šajā nozarē investīciju vērti ir tie uzņēmumi, kuri savu produkciju spēs piedāvāt Rietumu tirgiem.
„Swedbank” galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks norādīja, ka šobrīd Krievijas tirgus virzienā Latvijai nebūtu vērts lūkoties.
„Ar Krieviju un ar to saistītajiem tirgiem nekādu labu ziņu tuvākajos gados nebūs. Šogad Krievijas ekonomika turpinās sarukt, un iespējams, arī nākošajā gadā šī tendence turpināsies: pieprasījums mazināsies, rublis kritīs un pārdot tur būs arvien grūtāk. (..) Turklāt ir ļoti lieli politiskie riski,” saka Kazāks.
Nemainīgi perspektīvs virziens ir investīcijas komunikāciju tehnoloģijās un informācijas tehnoloģijās, ko apliecina arī daudzu uzņēmumu piesaistītais finansējums produktu attīstībai šajā nozarē.
Tomēr pazīstamais fiziķis, profesors Vjačeslavs Kaščejevs apliecina, ka attīstībai nozarē ir nepieciešamas plašākas reformas izglītībā, kas mudinātu nozares profesionāļus pašus aktīvāk veidot uzņēmumus. „(..) Es ceru, ka jau tuvākajā laikā mēs Dabaszinātņu fakultātē liksim katram studentam nodibināt savu mācību uzņēmumu. (..) Kāpēc mēs vienmēr prasām tikai akadēmisku darbu? (..) Veids, kā investēt zinātnē, var būt tiešā veidā graudā jūsu biznesā (..),” sacīja Kaščejevs.
Arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras vadītājs Andris Ozols investīciju piesaistei veltītā forumā informācijas tehnoloģijas minēja kā vienu no perspektīvākajām nozarēm, uzsverot, ka
nebūtu lietderīgi kreditēt un censties attīstīt nozares, kuras strādātu iekšējam tirgum un konkurētu ar jau strādājošajiem uzņēmējiem.
„Tikai tās mazās firmas būtu īpaši stutējamas no valsts puses, kas konkurē nevis ar vietējiem, bet raujas ārā (..),” viņš pauda.
Runājot par investīciju piesaisti, no ārvalstu ekspertiem izskan arī viedoklis par to, ka starp savām prioritātēm Latvijai nevajadzētu izvirzīt tās nozares, kuras strādā ar lielu vides piesārņojumu vai zemu sociālo atbildību, jo šo nozaru ilgtspēja globālās ekonomikas kontekstā ir apšaubāma.
Nīderlandes uzņēmējs eksperts Līns Zeverbergers norāda – patērētāji kļūst aizvien prasīgāki un aizvien biežāk uzdod jautājumus par to, ko viņi pērk, ko ēd un ko patērē, un viņus aizvien vairāk interesē jautājums par to, kādu ietekmi uzņēmēja produkts atstāj uz vidi.
Lai gan pērn uzkrāto ārvalstu tiešo investīciju apjoms Latvijas uzņēmumos audzis, pieaugums vairs nav bijis tik straujš kā, piemēram, 2013.gadā. „Lursoft” pētījuma ietvaros apkopotie dati liecina, ka aizvadītā gada nogalē uzkrāto investīciju apjoms veidojis 7,259 miljardus eiro, kas gada ietvaros ir pieaugums par 2,92%.
