Valdība neņem vērā LG iebildumus un apstiprina gāzes tirgus atvēršanu

Valdībā sēdē otrdien neņēma vērā energokompānijas "Latvijas Gāze" (LG) lūgumu atlikt jautājumu par gāzes tirgus atvēršanu, kas tostarp paredz uzņēmuma sadalīšanu, un  apstiprināja attiecīgos Enerģētikas likuma grozījumus.

LG vēstulē Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai ("Vienotībai") lūgusi atlikt attiecīgā jautājuma skatīšanu, jo uzņēmums tikai otrdien esot uzzinājis, ka tas ir valdības darba kārtībā.

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība) sēdē uzsvēra, ka LG iebilst pret plānoto pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora īpašumtiesību atsavināšanu 2017.gadā. Uzņēmums vēloties, lai tas notiktu tikai 2019.gadā. Tāpat viņa uzsvēra, ka būtisks punkts likumprojektā ir pirmpirkuma tiesības attiecībā uz stratēģiski nozīmīgās infrastruktūras operatoru. Pēc ministres teiktā, tāpat "Latvijas Gāze" iebilst pret to, ka likumprojekts nostiprina valsts īpašumtiesības uz Inčukalna pazemes gāzes krātuvi. Par attiecīgo jautājumu vēl turpinās tiesvedība.

Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs, noraidot uzņēmuma pārmetumus, norāda, ka šodienas likuma grozījumi vienkārši nosaka tās prasības, kurām uzņēmuma būs jāatbilst jau pēc privatizācijas līgumā noteiktā termiņa beigām.

"Mēs akcionāriem pasakām gala termiņu. Viss pārējais ir absolūta uzņēmuma rīcības brīvība. (..) Pēc šī datuma valstij nav nekādu saišu ar šiem subjektiem jeb akcionāriem," saka Spiridonovs. Tieslietu ministrijas pārstāvis sēdē gan aicināja vēl veikt tehniskus precizējumus likumprojektā, lai par gāzes krātuves īpašumtiesībām nekādu pārpratumu, kam piekrita valdība.

Vienlaikus ekonomikas ministre uzsvēra, ka nav paredzēts obligāts pienākums mājsaimniecībām pēc 2017.gada aprīļa izvēlēties piegādātāju. Tas varēs palikt regulētā tirgū, taču būs arī iespēja tirgotāju izvēlēties.

Savukārt "Latvijas Gāzes" Juridiskās daļas vadītāja Inga Krūmiņa sēdē uzsvēra, ka līdz 2017.gada aprīlim ir spēkā uzņēmuma privatizācijas līgums, kas nepieļauj kompānijas sadalīšanu. "(..) Tiek aizskartas visu īpašnieku, kas ir aptuveni 7000 Latvijas privātpersonu un juridisko personu, kam pieder zemes īpašumtiesības Inčukalnā, Satversmē noteiktās tiesības," saka Krūmiņa.

"Latvijas Gāzes" Juridiskās daļas vadītāja Inga Krūmiņa

    Tāpat viņa vērsa uzmanību uz "Latvijas Gāzes" pretenzijām attiecībā uz Inčukalna pazemes gāzes krātuves īpašumtiesībām.

    Reizniece-Ozola pauda, ka "Latvijas Gāze" savas tiesības un intereses ļoti aktīvi aizstāvēs, taču esot jāvirzās uz priekšu ar gāzes tirgus atvēršanu, vienlaikus gan pēc iespējas ievērojot akcionāru intereses un neizprovocējot tiesvedību.

    Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs "(Vienotība"), labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) un veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZSS) sēdē pauda atbalstu Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotajiem Enerģētikas likuma grozījumiem. Valdība tos pieņēma.

    Ekonomikas ministre sēdē pauda cerību, ka Saeima attiecīgo likumprojektu varētu pieņemt vēl šogad. Vienlaikus gan ministre negrasās lūgt parlamentu skatīt likuma grozījumus steidzamības kārtā. "Sekošu līdzi [likumprojekta virzībai parlamentā] un pati iešu uz Saeimu. Turēšu roku uz pulsa," teica Reizniece-Ozola.

    Grozījumu Enerģētikas likumā mērķis, īstenojot dabasgāzes tirgus reformas otro, noslēdzošo posmu, ir nodrošināt, dabasgāzes pārvades sistēmas operatora un uzglabāšanas sistēmas operatora nodalīšanu no darbībām, kas saistītas ar dabasgāzes sadali vai tirdzniecību, kā arī noteikt prasības un pienākumus tirgus dalībniekiem, darbojoties atvērtā dabasgāzes tirgū, kad lietotājiem pastāv iespēja brīvi izvēlēties dabasgāzes tirgotāju un iegādāties dabasgāzi par cenu, kas noteikta tirgus dalībniekiem savstarpēju vienojoties. Tādejādi tiks attīstīta konkurence dabasgāzes iekšējā tirgū.

    EM grozījumos noteikusi normas pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora nodalīšanai no sadales un tirdzniecības, dabasgāzes sistēmas pieejas un lietošanas nosacījumus, pārvades un uzglabāšanas operatoru pienākumus, regulatora pienākumus un tiesības attiecībā uz pārvades un uzglabāšanas operatoru. Tāpat grozījumos noteiktas obligātās prasības un kritēriji pārvades sistēmas operatora un uzglabāšanas sistēmas operatora neatkarības nodrošināšanai un soda naudas apmēri likumprojektā noteikto pienākumu nepildīšanā.

    Likumprojektā iekļautās normas paredz ka līdz 2017.gada 1.janvārim vertikāli integrētam uzņēmumam "Latvijas Gāze" ir pienākums izveidot divus juridiski neatkarīgos uzņēmumus – viens pildīs pārvades sistēmas operatora un uzglabāšanas sistēmas operatora pienākumus, otrs īstenos dabasgāzes sadales sistēmas operatora un tirgotāja funkcijas.

    Likumprojektā tiek paredzēti divi galvenie termiņi pilnai pārvades sistēmas operatora īpašumtiesību nodalīšanai. Pirmais termiņš ir 2017.gada 3.aprīlis, kad "Latvijas Gāzei" triju mēnešu laikā pēc Enerģētikas likuma grozījumu stāšanās spēkā jāsagatavo un regulatoram jāapstiprina reorganizācijas plāns. Līdz 2017.gada 1.janvārim jāizveido juridiski neatkarīga sabiedrība, kas nodrošina pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora pakalpojumus un kuras īpašumā ir pārvades sistēmas aktīvi un kuras rīcībā ir dabasgāzes krātuve, licences dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas pakalpojumu nodrošināšanai un kas ir apstiprināta kā pārvades sistēmas operators.

    Tāpat EM sagatavotie grozījumi paredz, ka līdz 2017.gada 3.aprīlim jānosaka jaunizveidotās sabiedrības akciju vērtība, un jāizstrādā un jāapstiprina darbību plāns, lai nodrošinātu, ka pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators ir no "Latvijas Gāzes" neatkarīga kapitālsabiedrība, kuras īpašumā būtu pārvades sistēmas aktīvi un rīcībā būtu dabasgāzes krātuve, licences dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas pakalpojumu nodrošināšanai un kas ir sertificēta un apstiprināta kā pārvades sistēmas operators, un tās īpašnieki būtu ar "Latvijas Gāzi" vai tās akcionāriem nesaistītas personas, un ir nodrošināta pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora juridiskā, funkcionāla un organizatoriska nodalīšana no "Latvijas Gāzes".

    Savukārt otrs termiņš ir 2017.gada 31.decembris. Likuma grozījumi paredz, ka līdz 2017.gada 31.decembrim ir pilnībā jāpabeidz pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora īpašumtiesību nodalīšana, tas ir, jāpanāk situācija, kad pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators ir no "Latvijas Gāzes" neatkarīga kapitālsabiedrība, kuras īpašnieki ne tieši, ne netieši nav saistīti ar "Latvijas Gāzi" vai tās akcionāriem.

    Pašlaik Latvijas dabasgāzes tirgū darbojas viens uzņēmums - "Latvijas Gāze", kas nodrošina dabasgāzes iepirkšanu, uzglabāšanu, pārvadi, sadali un tirdzniecību. "Latvijas Gāzes" lielākie īpašnieki ir Vācijas "E.ON Ruhrgas International", Krievijas "Gazprom" un "Itera Latvija".

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti