Latvijā no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtās enerģijas īpatsvars sasniedzis 37,1% un ir otrs augstākais līmenis ES, atpaliekot tikai no Zviedrijas, liecina „Eurostat” dati par 2013.gadu.
Autora ziņas
Lai gan elektroenerģijas tirgus atvēršanu mājsaimniecībām patērētāji gaidīja ar salīdzinoši lielām bažām, kopumā šajā periodā nav konstatēti nekādi būtiski patērētāju tiesību pārkāpumi.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) turpmāk ik gadu aprīļa sākumā publiskos informāciju par uzņēmumu iepriekšējā gadā nomaksāto nodokļu apjomu, atsevišķi izdalot nodokļus, kuri tiek maksāti par uzņēmumu darbiniekiem.
Valdība ir atbalstījusi papildu 16 miljonu eiro piešķiršanu no valsts budžeta, lai pabeigtu Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa 1.kārtas būvniecību un tādējādi mazinātu risku, ka projekts varētu nesaņemt ES atbalstu.
Būtu pāragri vēl nepabeigto „Citadeles” bankas valsts akciju pārdošanas darījumu nosaukt par neveiksmi, jo nav izslēgta iespēja, ka darījuma summa var izrādīties pat izdevīgāka nekā prognozēts – tā atbildīgās Saeimas izmeklēšanas komisijas sēdē šodien atklājuši vairāki uzaicinātie ministri.
Iedzīvotāju labklājību valstīs nosaka ne tikai statistikas rādītāji par ienākumiem, bet arī darba apstākļi, kuros jāstrādā iedzīvotājiem. Kopumā Latvija uz citu Eiropas valstu fona šajā ziņā neizskatās slikti – tā liecina jauns, Eiropas valstīs veikts pētījums par darba organizāciju Eiropas Savienībā, kuram Saeimā šodien veltītas plašākas diskusijas.
Pirmdien, 30.martā, uz kārtējo sēdi pulcēsies parlamentārās izmeklēšanas komisija Zolitūdes traģēdijas cēloņu un seku novēršanai. Komisija šoreiz ir iecerējusi vērtēt jautājumus, kas skar cilvēku evakuāciju no ēkām drošības risku gadījumā, kā arī vērtēs pērn izveidotā Būvniecības valsts kontroles biroja darba plānus šim gadam.
Jau pēc aptuveni astoņiem mēnešiem Lietuvai un Latvijai būs piekļuve lētākai elektroenerģijai no Skandināvijas valstīm, jo plānots pabeigt Lietuvas - Zviedrijas elektropārvades kabeļa "NordBalt" būvniecību. Lai gan projekts tika ierosināts ļoti sen, tā virzība līdz nesenai pagātnei bija gausa, trūka arī skaidrības par tā ietekmi uz mūsu tirgu. Zviedrijas eksperti tomēr uzsver, ka šobrīd jau var visai droši apgalvot, ka pārskatāmā nākotnē, pateicoties projektam, ne par piegāžu trūkumu, ne arī elektrības dārdzību Baltijas valstīm uztraukties nevajadzēs.
Lai gan iedzīvotāju vidū valstī noteiktajai kārtībai, kas paredz pāreju no ziemas laiku uz vasaras laiku un otrādi, nav plaša atbalsta, kopumā eksperti no vasaras un ziemas laika izmantošanas saredz vairāk ieguvumu, nekā neērtību.
Kopumā vairums iedzīvotāju nevēlas ar vasaras un ziemas laika ieviešanu saistīto pulksteņa rādījuma maiņu un uzskata, ka ērtāk būtu palikt pie tā dēvētā vasaras laika - tā liecina pēdējā Ekonomikas ministrijas veiktā aptauja par šo jautājumu. Tomēr uzņēmumu vidū atbalsts ir ievērojami lielāks
Pārticīgā Norvēģija kā sadarbības partneris Latvijai līdz šim ir saistījusies ar vairākām lielām investīcijām un vērtīgu palīdzību militārajā jomā, tomēr tā nav starp mūsu lielākajiem eksporta un importa partneriem. Tomēr interese paplašināt sadarbību no abām pusēm ir augsta, un to lielā mērā apliecināja nesen notikusī valsts vizīte, kas piesaistīja plašu uzņēmēju loku no abām valstīm.
Jelgavas novada dome piektdien ārkārtas sēdē no amata atbrīvojusi priekšsēdētāja vietnieci sociālajos, izglītības un kultūras jautājumos Aiju Tračumu, un nolemts arī likvidēt šo amatu.
Rīgas Tehniskās universitātes eksperti un Rīgas cirks piektdien nāk klajā ar Rīgas cirka ēkas kupola izturības plānveida pārbaudes rezultātiem. Sākotnējie pārbaužu rezultāti liecina, ka Rīgas cirka kupola tehniskais stāvoklis nav būtiski pasliktinājies un tas arī nav vērā ņemami cietis nesen notikušajā ugunsgrēkā. Tomēr ātrāk vai vēlāk atbildīgajām institūcijām būs jāgatavojas ēkas rekonstrukcijai, atzīst gan cirka vadība, gan eksperti.
Pirmdien Ministru kabineta komiteja izskatīs grozījumus likumā par elektroniskajiem sakariem, ar kuriem ir paredzēts nodrošināt Eiropas Savienības (ES) iniciatīvas par tā sauktā e-zvana - neatliekamās palīdzības zvanu pārraidīšanas no transportlīdzekļa – ieviešanai Latvijā.
Imigrantu pieplūdums no Vidusjūras un Tuvo Austrumu valstīm Eiropas Savienībai rada būtiskas grūtības jau ilgāku laiku, tomēr tieši pērn imigrantu plūsma ir piedzīvojusi sevišķu strauju kāpumu. Imigrantu plūsma nav tikai humanitārs izaicinājums, bet arī ar noziedzību saistīta problēma. Tāpēc Eiropas Savienība ir nolēmusi spert jaunus soļus tās risināšanā, izveido īpašu izlūkošanas komandu.
Lietuvas Seims ceturtdien plāno skatīt grozījumus likumdošanā, ar kuriem praktiski jau no šī gada augusta atjaunot obligāto militāro dienestu Lietuvā. Šī kaimiņvalsts iecere Latvijā ir izraisījusi asas diskusijas un pretrunīgi to vērtē eksperti, gan sabiedrība. Lietuvas Seima aizsardzības un drošības komisijas vadītājs, bijušais Lietuvas Seima priekšsēdētājs un prezidents Arturs Paulausks intervijā Latvijas Radio (LR) skaidro, kā obligātā militārā dienesta atjaunošana tiek uztverta pašā Lietuvā un kāda kaimiņvalsts motivācija.
Norvēģijai Latvija ir pievilcīgs sadarbības partneris, un to lielā mērā apliecina arī augošās Norvēģijas investīcijas Latvijā, tā Latvijas prezidenta vizītes laikā apliecināja Norvēģijas premjerministre Erna Solberga.
Latvijā Norvēģijas vārds tradicionāli saistās ar enerģētikas jomu, jo tas ir viens no lielākajiem energoresursu ražotajiem pasaulē. Trešdien Valsts prezidenta vizītes laikā Norvēģijā tikās ap 60 Latvijas un Norvēģijas uzņēmēju.
Valsts prezidents Andris Bērziņš kopā ar vairākiem valdības ministriem šodien atrodas valsts vizītē Norvēģija, kur plāno tikties ar Norvēģijas augstākajām amatpersonām un uzņēmējiem. Vizītes dienaskārtība liecina, ka centrālo vietu vizītē ieņems ekonomiskās sadarbības, enerģētikas un drošības jautājumi.
Neskatoties uz kaislībām un pretrunām, kas apvija dzelzceļa projekta „Rail Baltica” jau notikušās sabiedriskās apspriešanas, iesaistītie uzņēmumi to norisi vērtē kā veiksmīgu. Viņi norāda, ka tā ir demokrātiskākā līdz šim notikusī sabiedriskā apspriešana un tā arī palīdzēs kliedēt iedzīvotāju bažas par to, ka, īstenojot projektu, netiks ņemti vērā iedzīvotāju viedokļi.
No tirgus viedokļi Latvijai nevajadzētu ilgāk atlikt dabasgāzes tirgus atvēršanu, jo tehniski Baltijas valstis ir gan pietiekami labi savienotas savā starpā, gan arī spējīgas saņemt piegādes no dažādiem avotiem. Tā intervijā Latvijas Radio pauda Lietuvas gāzes kompānijas „Litgas” vadītājs Dominiks Tučkus.
Atšķirībā no Latvijas, Lietuva būtiskākos lēmumus par dabasgāzes tirgus attīstību jau ir pieņēmusi un arī nodrošinājusies ar alternatīvām dabasgāzes piegādēm. Lietuva uzskata, ka vadoties no tehniskiem apsvērumiem, arī Latvijai vairs nebūtu iemesla kavēties, jo tirgus spēj strādāt. To lielā mērā apstiprina arī Lietuvas valsts kontrolētās dabasgāzes kompānijas "Litgas" piemērs – jau šogad, uzņēmums, kurš nodrošina piegādes no Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa un dabasgāzes tirdzniecību, piegādās 30 miljonus kubikmetru gāzes klientiem Igaunijā, norāda "Litgas" valdes priekšsēdētājs Dominiks Tučkus.
Otrdien finanšu ministrs Jānis Reirs un Eiropas Investīciju bankas (EIB) viceprezidents Pims van Balekoms parakstīs vienošanos par 200 miljonu eiro aizdevumu Latvijai, lai atbalstītu ieguldījumus tādās tautsaimniecībai būtiskās jomās kā enerģētika, transporta infrastruktūra un citās nozarēs.
No iespējamās telekomunikāciju uzņēmumu “Lattelecom” un LMT apvienošanas iegūtu uzņēmēji un arī klienti, tomēr pastāv risks, ka darījums atstātu nelabvēlīgu ietekmi uz konkurenci nozarē – šādi viedokļi izskanējuši diskusijā par nesen valdības aktualizēto abu uzņēmumu apvienošanas jautājumu.
Stradiņa slimnīcas valdei būs jāturpina darbs pie slimnīcas finanšu plūsmas, atalgojuma sistēmas un arī personāla politikas uzlabošanas, tomēr par konkrētiem soļiem šobrīd runāt vēl ir pāragri, atklājusi Veselības ministrijas valsts sekretāre pēc tikšanās ar slimnīcas vadību un personālu.
Veselības ministrijas valsts sekretāre Solvita Zvidriņa trešdien tiekas ar Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdi un personālu. Tikšanās mērķis ir apspriest jautājumus, kas saistīti ar nesen atklātajām nepilnībām slimnīcas finansēs, kā arī slimnīcas jaunā korpusa celtniecībā. Slimnīcas darbinieku pārstāvji jau pirms tikšanās atzīst – slimnīcas personālās ir lielā mērā noguris no biežajām vadītāju maiņām.
Valdība otrdien konceptuāli ir atbalstījusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātos noteikumus, kas paredz no 2017.gada būtiski pārskatīt līdzšinējo sabiedriskā transporta kompensāciju mehānismu. Jautājums gan tehniski atlikts precizēšanai uz divām nedēļām. Iecere paredz iedzīvotāju grupām, uz kuriem attiecas braukšanas atlaides, sabiedriskajā transportā pārvietoties ar maksājumu kartēm, un nākotnē šādu sistēmu varētu pakāpeniski ieviest arī citiem pasažieriem.
Valdības komiteja pirmdien nolēmusi virzīt tālāk Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotos grozījumus Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, kas paredz noteikt visā valstī vienotus ierobežojumus priekšvēlēšanu reklāmai. Grozījumi būtiski samazinās pašvaldību tiesības ietekmēt priekšvēlēšanu reklāmu, tāpēc par grozījumiem vēl ir sagaidāmas asas diskusijas Saeimā, jo netiek slēpts, ka grozījumi lielā mērā tapuši kā atbildes reakciju uz pēdējo vēlēšanu pieredzi Rīgā, kur valda „Saskaņas centrs”. Priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus nākotnē, visticamāk, būs aizliegts izvietot tuvāk par 50 metriem pie publiskām ēkām.
No 9.marta Eiropas Centrālā banka (ECB) sāks apjomīgu programmu Eiropas valstu ekonomikas izaugsmes stimulēšanai. Kopumā Eiropas valstu publiskajā un privātajā sektorā ik mēnesi tiks iepludināti aptuveni 60 miljardi eiro.
Eiropai ir jāapzinās, ka Krievijas agresija Ukrainā nav abu valstu karš, bet tā ir Krievijas vēršanās pret Rietumu valstīm, tāpēc ir nepieciešama gan ciešāka Eiropas valstu sadarbība, gan arī NATO principu stiprināšana – šādu aicinājumu piektdien Saeimas organizētajā drošības un ārlietu konferencē pauduši vairāki Eiropas politiķi.
Eiropas Savienībai (ES) būtu jānodrošina, lai ikvienā tās dalībvalstī, arī Latvijā un Polijā, būtu tāds pats drošības līmenis, kā, piemēram, Rietumeiropas valstīs – šāds aicinājums Eiropas kopīgās ārpolitikas veidotājiem izskanējis no Eiropas politiķiem ceturtdien notikušajā, Saeimas organizētajā ārpolitikas un drošības politikas konferencē.
Ceturtdien Rīgā notiekošajā ārpolitikas konference Eiropas Savienības (ES) valstu parlamentārieši savās uzrunās īpašu uzmanību velta notikumiem Krievijā un Ukrainā, kā arī Eiropas kā globālas lielvaras iespējām to ietekmēt.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
