Lietuvas pieredze mudina Latviju nebaidīties no straujākām reformām un investīcijām enerģētikā

Kamēr Latvijā vēl turpina svārstīties un apšaubīt, vai nav bijis pārdroši ķerties pie grozījumiem Enerģētikas likumā un dabasgāzes infrastruktūras lietošanas noteikumu izstrādes, Lietuvas enerģētiķi aicina nevilcināties un ar savu piemēru apliecina, ka aktīva rīcība sevi attaisno.

Lietuvas sašķidrinātās dabasgāzes kuģis “Independence”, kas ir nozīmīgākā Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināļa daļa, Klaipēdas ostā iekuģoja jau pirms nepilna gada, tomēr pilnvērtīgi plūkt augļus no šī projekta viss reģions varēs sākt vien tagad, kad no tā darbu uzsāks jauns maģistrālais cauruļvads.

Lietuvas dabasgāzes infrastruktūras uzņēmuma “Amber Grid” tehniskais direktors Andrius Dagis uzsver, ka tieši šis cauruļvads bija nepieciešams tam, lai terminālis varētu sākt strādāt ar pilnu jaudu un kļūt par nozīmīgu drošības garantu arī pārējām Baltijas valstīm. “Šobrīd mums ir tikai šie divi cauruļvadi, kuri ir pievienoti šim pieslēgumam. Un ar to nepavisam nepietiek, un, ņemot vērā pārvades sistēmas caurlaides spējas, tas mums ļauj paņemt tikai aptuveni 40 procentus no dabasgāzes termināļa pieejamās jaudas. Bet pabeidzot šī cauruļvada būvniecību, mēs spējam nodrošināt jau vairāk nekā 80 procentus no Baltijas valstu tirgus kopējā patēriņa. Un, protams, cauruļvads rada arī jaunas iespējas tirgus attīstībai, un ļaus tirgus dalībniekiem diversificēt savus piegāžu avotus, kā arī uzlabos kopējo sistēmas darbības drošību,” stāsta Dagis.

“AmberGrid” pārstāvis gan atsakās vērtēt jautājumus, kas skar valstu realizēto politiku.

Tomēr viņš neslēpj – patiesībā pat šobrīd, kamēr Klaipēdas termināļa jaudas netiek izmantotas pilnībā, to apjoms joprojām bijis pietiekams, lai nodrošinātu alternatīvas piegādes arī Latvijai.

“Šī jauda būs 150 tūkstoši kubikmetru dabasgāzes stundā. Bet, vērtējot to, cik no tās ir pieejama šobrīd – protams, katrā mirklī tas ir atkarīgs no patēriņa, bet, ja patēriņš ir, piemēram, ap 60 tūkstošiem kubikmetru stundā, tad, protams, ka pāri paliekošās jaudas ir pietiekami lielas,” saka Dagis.

 

Latvijas infrastruktūra – atslēga uz visu Baltijas tirgu

Tieši tirgus attīstībā un infrastruktūrā veiktās investīcijas Lietuvas enerģētiķiem ar lielu interesi sekot līdzi notiekošajam Latvijā, jo tieši Latvijas infrastruktūras pieejamība lielā mērā ir atslēga uz visu Baltijas tirgu.

Lietuvas skatījumā šoreiz Latvijas spertie un pagaidām neviennozīmīgi vērtētie soļi dabasgāzes tirgus atvēršanai ir vērtējami pozitīvi, saka Lietuvas enerģētikas ministrs Roks Masulis.

“Tas ir liels solis uz priekšu un gan prātīgs, gan arī drosmīgs solis. Varam tikai aicināt valdību turpināt šajā virzienā rīkoties arī turpmāk. Kā mēs varam pārliecināties elektroenerģijas tirgū, šis tirgus strādā labi, aktīvi notiek tirdzniecība biržā, un tirgus aktīvi reaģē uz pārmaiņām tirgus situācijā. Mums ir jācenšas radīt kaut kas līdzīgs dabasgāzes jomā, un tam ir nepieciešama abu mūsu valstu darbs. Tas, ko šobrīd dara Latvija, arī ir tas nepieciešamais no Latvijas puses. Protams, tas, cik labi strādās mūsu biržas un tirgus, mums vēl jāredz, bet ir skaidrs, ka kopumā dabasgāzes tirgus attīstība ir bijusi krietni gausāka, nekā elektrības tirgū, tāpēc visa šī virzība noteikti ir vērtējama pozitīvi,” komentē ministrs.

Lietuvas enerģētikas ministrs uzsver, ka pats tirgus regulējums un tirgus atvēršana gan vēl automātiski nenozīmē cenu kritumu, tomēr tas ir viens no priekšnosacījumiem, lai šāds cenu kritums būtu iespējams. Lietuvas gadījumā, pateicoties terminālim, tas ir izdevies veiksmīgi. “Jebkurā gadījumā jūs vismaz novērsīsiet iespēja, ka ar jūsu tirgu varētu tikt veiktas manipulācijas. Protams, vienmēr tiek uzdots jautājums, vai izdosies samazināt arī cenas. Mums izdevās to izdarīt vēl pirms Klaipēdas termināļa uzbūvēšanas, mēs tiešām nebijām cerējuši, ka cenas samazinājums, pateicoties terminālim, varētu būt tik liels. Latvija, veicot izmaiņas tirgus regulējumā, ieliek pamatus iespējai, ka dabasgāzes cenas, izmantojot termināļa radītās iespējas, nākotnē varētu piedzīvot kritumu. Bet kopumā regulējums Latvijā ir būtisks visai Baltijai,” saka Roks Masulis.

 

Latvijā cer uz lētākām piegādēm no Lietuvas

Lietuvai tirgus atvēršana Latvijā ir nozīmīga arī tāpēc, ka potenciāli tas nodrošina klientus un attiecīgi lielāku noslodzi Klaipēdas termināliem, palīdzot tam sevi atpelnīt. To, ka interese pirkt dabasgāzi no Lietuvas patērētāju vidū Latvijā ir, apliecināja arī Latvijas lielākā patērētāja, energokompānijas “Latvenergo” valdes loceklis Māris Kuņickis: “Faktiski mēs tuvākajās dienās izvērtēsim līdz galam noteikumus, sapratīsim visas tehniskās nianses un sāksim ar “Latvijas gāzi” sarunas par to, ka mums nepieciešama trešās puses pieeja jau de facto. Un, kad būsim saņēmuši apstiprinājumu no “Latvijas gāzes” un būsim nokārtojuši visas formalitātes, mēs varēsim saņemt pirmos piedāvājumus no Lietuvas puses par gāzes piegādēm. Galvenokārt mēs skatāmies uz šo piedāvājumu ekonomisko efektivitāti, tātad piedāvājumam no Lietuvas jābūt lētākam, nekā mēs pašreiz pērkam no “Latvijas gāze”.”

"Latvenergo" nozīmīga būs tā cena, ko Lietuva spēs piedāvāt jau pie Latvijas robežas, tātad ietverot arī Lietuvas cauruļvadu sistēmas izmaksas.

“Protams, mēs gribam saņemt cenu piedāvājumu nevis Klaipēdas naftas terminālī, kas atrodas Klaipēdā, bet uz Latvijas – Lietuvas robežas cenu, kas iekļauj sevī visas izmaksas,” norāda Kuņickis.

Savukārt Lietuvas enerģētikas ministrs iespējas, ka gāze no Lietuvas jau drīzumā varēs veiksmīgi konkurēt Latvijā, vērtē visai optimistiski. Vienlaikus viņš pauž atzinību arī par faktu, ka Latvija plāno veikt arī iepirkumus testa režīmā: “Ņemot vērā, to, ka tas ir komerciāls darījums, es precīzi nezinu, kāds ir cenu piedāvājums un kā tas atšķiras no esošā piedāvājuma. Tomēr es paredzu, ka, ja šāds piedāvājums tiek nopietni vērtēts, acīmredzot, tas ir pietiekami konkurētspējīgs, lai būtu izvērtēšanas vērts. Un, ja jau pat igauņiem bija izdevīgi iegādāties dabasgāzi no Lietuvas, es prognozēju, ka arī Latvijai tas ir izdevīgi. Un vēl, pēc manām domām, ļoti pozitīvi ir vērtējams fakts, ka Latvija arī ir ļoti ieinteresēta izmēģināt piegādes testa režīmā.

Mūsu pieredze Lietuvā liecina – lai optimālu izmantotu sašķidrinātās dabasgāzes termināli, mums visu šo gadu nācās apgūt un pieslīpēt daudzas lietas, kas saistītas ar termināļa tehniskajiem parametriem.

Tas ir milzīgs infrastruktūras objekts ar daudziem sūkņiem un dažādiem režīmiem un, piemēram, minimālo izmantošanas slodzi, kurai ir jāiemācās pielāgoties.”

Tiesa, lai dabasgāzes tirgus starp abām valstīm patiešām varētu sākt strādāt, ekspertu vērtējumā, joprojām netrūkst vēl risināmu jautājumu.

“Latvenergo” pārstāvis atzīst – zināmu vilšanos ir radījuši daži nosacījumi, kas iekļauti Latvijas dabasgāzes infrastruktūras izmantošanas nosacījumos.

“Izmaiņas ir ieviestas, tomēr ir palicis tā, ka transakcijas, kas saistītas ir starp valstīm, jāsaskaņo 24 stundas iepriekš, savukārt šeit uz vietas Latvijā – 16 stundas. Tas, protams, ir mazliet mīkstāk un tuvāk reālai darbībai tirgū, bet joprojām pārāk tālu no tā, ko mēs bijām prasījuši,” atzīst Kuņickis.

 

Cer arī uz caurspīdīgu Inčukalna krātuves darbību

Savukārt kā visām Baltijas valstīm vienu no nozīmīgākajiem jautājumiem Roks Masulis min to, kas nākotnē kontrolēs Inčukalna dabasgāzes krātuves darbību un cik caurspīdīga tā būs: “Kopumā mēs noteikti vēlētos lielāku caurspīdīgumu Inčukalna dabasgāzes pazemes krātuves darbībā.

Ja pēc 2017.gada Latvijas valdība kļūtu par Inčukalna krātuves īpašnieku, mēs būtu ļoti lieli ieguvēji, jo varētu rēķināties ar pilnīgi prognozējamu partneri un arī saprast visus nosacījumus, kā krātuve darbojas.

Jo, mēs, protams, rēķināmies, ka pastāv arī tehniski ierobežojumi, piemēram, periodi, kad gāze tiek iesūknēta, un periodi, kad tā tiek izsūknēta.”

Ministrs arī atklāj, ka Lietuvā ir ilgstošas diskusijas par to, ka varbūt ir nepieciešams izveidot un attīstīt pašiem savas dabasgāzes pazemes krātuves. “Esam jau izpētījuši, ka piemērota vieta ir un tā aktīvā ietilpība varētu būt ap pusmiljardu kubikmetru, un pat esam interesējušies par Eiropas Savienības finansējumu. Tomēr, ņemot vērā to, ka Inčukalns strādā jau šobrīd, un ņemot vērā tā ietilpību, protams, ka vairāk interesējamies par Inčukalnu. Sašķidrinātās gāzes terminālis un krātuve ļoti veiksmīgi var strādāt kopā,” saka Masulis.

 

Ieguvumi no Polijas energosistēmas?

Savukārt Lietuvas šī gada paveikto elektroenerģētikas infrastruktūras būvniecībā, visticamāk, arī Latvijā daļa patērētāju izjutīs jau no nākamā gada sākuma. Šobrīd Lietuva beidz būvēt gan sauszemes elektropārvades līniju ar Poliju, gan zemūdens kabeli “NordBalt” ar Zviedriju.

Lietuvas elektropārvades operatora “Litgrid” vadītājs Daivis Virbickis prognozē, ka piegādes no Zviedrijas samazinās elektrības vairumcenu Baltijā par vairāk nekā 20 procentiem: “Mēs prognozējam cenas kritumu. Un, lai gan, protams, šie skaitļi vēlāk, visticamāk atšķirsies, rēķināmies, ka vidējā elektrības cena Lietuvā un Latvijā kritīsies no aptuveni 50 eiro par vienu megavatstundu līdz aptuveni 39 eiro par vienu megavatstundu nākamajā gadā. Bet, protams, situācija vēl var mainīties. Viedokļi par to, kura no prognozēm par nākamo gadu ir precīzāka, protams, stipri atšķiras, bet ir pilnīga vienprātība jautājumā par to, ka elektrības cena noteikti būtiski samazināsies, neviens neprognozē cenas kāpumu. Jāmin, ka šīs prognozes apstiprina arī tādi pasaulē respektēti analītiķi, kā, piemēram, Platts.”

Ieguvumi no pieslēgšanās Polijas energosistēmai pagaidām, iespējams, nebūs pamanāmi tik spilgti, jo šobrīd cenas Polijā ir augstākas nekā Skandināvijas valstīs. Un dažos periodos tā var vēlēties arī piegādes no Skandināvijas caur Baltijas valstīm. “Lai gan Polija ir integrēta kontinentālās Eiropas energosistēmā un tai ir savienojumi, piemēram, ar Vāciju un Čehiju, ņemot vēra starpsavienojumu jaudu un noslodzi, Poliju kopumā varam raksturot kā visai izolētu tirgu. Ņemot vērā šo apstākli, kā arī fosilā kurināmā dominējošo lomu Polijas tirgū, cenu ziņā, šis reģions, protams, var sagādāt dažu labu pārsteigumu. Bet ir skaidri redzams, ka Polijai ir nepieciešamas lielākas starpvalstu elektropārvades jaudas un arī iespējas korekcijas tirgū un tīkla pārvaldībā, kas uzlabotu iespējas tirdzniecībai ar kaimiņvalstīm,” atklāj Daivis Virbickis.

Tomēr “Litgrid” pārstāvis uzsver, ka viens no galvenajiem Polijas – Lietuvas elektropārvades kabeļa uzdevumiem ir nākotnē kļūt par to saiti, kura nodrošinās Baltijas valstu elektrosistēmu sinhronu darbību ar Rietumeiropas valstīm.

Ņemot vērā Krievijas salīdzinoši neprognozējamo investīciju politiku un attīstības plānus, pakāpeniski sinhrona darbība ar rietumvalstīm aizvien vairāk kļūs arī par drošības jautājumu. “Kad politiķi jautā – kāda iemesla dēļ mums vispār ir nepieciešams šis sinhronizācijas projekts, protams, varu tikai atbildēt, ka tas mums nav gluži nepieciešams jau rītdien. Tomēr mums pilnīgi noteikti jābūt sinhronizētiem ar Rietumeiropu jau 10-15 gadu laikā. Pēc 10-15 gadiem mūsu energosistēma, pateicoties Eiropas Savienības sniegtajam atbalstam un arī mūsu pašu veiktajām investīcijām, būs kļuvusi ievērojami modernāka. Bet mums nav īpašas nojausmas, kas notiek Krievijā, ar kuru esam tik cieši saistīti, mēs nezinām, kāda, piemēram, ir situācija Krievijas Ziemeļrietumu reģionā,” norāda Virbickis.

Kā nozīmīgāko atziņu Lietuvas enerģētikas eksperti tomēr Latviju aicina ņemt vērā to, ka, lai uzsāktu funkcionējoša tirgus darbību, nav nepieciešams bijušā monopolista piegādes pilnībā aizstāt ar cita piegādātāja piegādēm. Un, gluži otrādi – bijušajam monopolistam var tikt atvēlēta arī vadoša loma tirgū, ja vien tas ir gatavs pielāgoties jaunajai situācijai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti