Egoisms un nerēķināšanās ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu interesēm – šādi par ''Gazprom'' un vairāku Eiropas valstu energokompāniju iecerēto ''Nord Stream 2'' projektu jau ir izteikušies gan Polijas, gan Slovākijas līderi. Polijai un Slovākijai ir pamats uztraukties gan par iespējamo tranzīta samazināšanos caur savu valstu teritoriju, gan arī piegāžu drošuma samazināšanos, jo ''Nord Stream 2'' projekts ļautu atteikties no Krievijas dabasgāzes tranzīta pa pierasto maršrutu caur Austrumeiropu. Asākā kritika gan par projektu izskanējis no Ukrainas, kuras premjers Arsenijs Jaceņuks to nodēvējis par antieiropeisku':
''''Nord Stream 2'' cauruļvada būvniecība ir antieiropeisks un antiukrainisks projekts. Ko nozīmē Ukrainai gāzes cauruļvada ''Nord Stream 2'' būvniecība? Pirmkārt – tādā veidā Ukraina pilnībā tiek izslēgta no dabasgāzes tranzīta maršrutiem uz Eiropas Savienību. Otrkārt – mēs zaudējam aptuveni 2 miljardus dolāru lielus ieņēmumus par tranzītu un drošu gāzes piegāžu nodrošināšanu uz Eiropas Savienību. Un treškārt – tas ir vienkārši negodīgi. Gan pret mūsu Eiropas partneriem, gan Ukrainu.''
Savukārt Eiropas Komisija norāda, ka pagaidām ir pāragri izdarīt secinājumus par projektu, tomēr noteicošie kritēriji tā vērtēšanā būs projekta atbilstība Eiropas likumdošanai un enerģētikas politikas prioritātēm.
''Kā esam jau teikuši iepriekš, jebkādam cauruļvadam, vienalga, dienvidos vai ziemeļos, ja tas strādā Eiropas Savienības dalībvalstīs, ir pilnībā jāatbilst Eiropas Savienības tiesību normām. Mēs nevaram komentēt komentārus, kurus par šo projektu ir pauduši politiķi, bet, kā norādīja viceprezidents Marošs Šefkovičs, šobrīd par projektu zināmā informācija ir nepietiekama. Vispirms ir jāredz, kā projekts atbilst Eiropas Savienības stratēģijai enerģētikas jomā – piegāžu diversifikācijai un kopējai drošības veicināšanai. Vispirms vēlamies uzzināt precīzākus plānus par to, kas iecerēts šajā ziņā, un tikai tad varēsim paust savu viedokli,” norādīja EK pārstāve Anna Kaisa Itkonena.
Medijos jau ir izskanējuši pārmetumi, ka Eiropas Komisijas attieksme pret Krievijas īstenotajiem projektiem nereti ir nekonsekventa, un, piemēram, atšķirībā no nesen apturētā ''South Stream'' projekta ''Nord Stream'' pirmā kārta tikusi uzbūvēta bez iebildumiem no Eiropas Komisijas puses. Komisijas pārstāve tomēr norāda, ka izšķirošā loma attieksmē pret abiem projektiem bijusi to atbilstībai likumam:
''''South Stream'' projektā, kuru bija ierosinājusi Krievija un kuru arī pārtrauca pati Krievija, Eiropas Savienības iebildumi bija saistīti ar faktu, ka Krievija nepiekrita ņemt vērā atbilstošo Eiropas Savienības likumdošanu, konkrēti – trešo enerģētikas paketi un konkurences likumdošanu. Jāatgādina, ka Krievija pat uzsāka tiesvedību Pasaules tirdzniecības organizācijā. Salīdzinājumam jāmin, ka ''Nord Stream'' pirmais projekts tika īstenots atbilstoši Eiropas Savienības likumdošanai, savukārt par ''Nord Stream'' jauno projektu tas vēl nav zināms.''
Jāmin, ka ''Nord Stream 2'' projekta ietvaros no Krievijas līdz Vācijai ir paredzēts uzbūvēt vēl divus zemūdens gāzes cauruļvadus ar kopējo pārvades jaudu 55 miljardi kubikmetru dabasgāzes gadā.
