Iniciatīvu ar mērķi panākt valsts apmaksātus zobārstniecības pakalpojumus bērniem visu diennakti ir parakstījuši vairāk nekā 10 000 cilvēku, tomēr akūtā situācijā naktī bērnam ir iespējams iedot pretsāpju medikamentus un meklēt palīdzību no rīta, Latvijas Radio raidījumā “Ģimenes studija” ieteica Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūta Bērnu nodaļas zobārste Ilona Viduskalne. Tāpat uzskata Latvijas Zobārstu asociācijas prezidents Andis Paeglītis, kurš norādīja, ka neredz iespēju šādus nakts punktus izveidot, un iesaka variantu par ģimenes zobārstu.
Autora ziņas
Ģimenes budžetā svarīgi iekrāt tā saucamo drošības spilvenu, tā veidošanā var palīdzēt dažādi banku piedāvātie rīki krāšanai, Latvijas Radio raidījumā “Ģimenes studija” norādīja „SEB Bankas” privātpersonu pārdošanas atbalsta vadītāja Ance Āboliņa. Arī paša budžeta plānošanai lieti noder tehnoloģijas un dažādas aplikācijas, ieteica „Swedbank” Finanšu institūta eksperte Evija Kropa. Finanšu izaugsmes trenere Egija Veisa uzsvēra, ka svarīgi izvērtēt prioritātes un saprast mērķus, kāpēc budžeta plānošana nepieciešama.
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka vecākiem vajadzētu palīdzēt saviem bērniem iegādāties pirmo mājokli, taču vidējais latvietis savu pirmo mājokli visbiežāk iegādājas ar kredītu, un iespējas izmantot citu īpašumu jauna īpašuma iegādei ģimenes lokā ir salīdzinoši mazākas, Latvijas Radio raidījumā “Ģimenes studija” norādīja "Luminor" mājokļu kreditēšanas eksperts Kaspars Sausais.
Cilvēki nobriedušā vecumā meklē savas saknes, tāpēc viņiem ir svarīgi izzināt ģimenes attiecības, meklēt īstos radiniekus – brāļus, māsas, māti vai tēvu, ar kuriem dzīves laikā saites sarautas vai par šo cilvēku eksistenci nekas nav bijis zināms. Šis proces var būt grūts un ievainojošs, bet pieauguša bērna vecāki nav vairs noteicēji pār bērna vajadzībām un izvēlēm, izskan raidījumā “Ģimenes studija”.
Eiropā un arī Latvijā arvien aktuālāka kļūst tā dēvētā pamesto vecāku problēma, kad nepareizas audzināšanas, ekonomisko vai sociālo iemeslu dēļ pieaugušie bērni pārtrauc attiecības ar saviem vecākiem, Latvijas Radio raidījumā "Ģimenes studija" skaidroja psiholoģe, ģimenes psihoterapijas speciāliste Vita Kalniņa.
Atzīmējot raidījuma Ģimenes studija 10. dzimšanas dienu un arī Starptautisko Ģimenes dienu, 15. maijā notika tiešsaistes konference „Seši soļi ģimenes mieram un pārmaiņām”. Tā skars aktuālas ģimenes attiecību, veselības un izglītības tēmas, par kurām konferencē runās zinoši un pieredzējuši eksperti. Konference ir raidījuma dāvana klausītājiem un ikvienam tās saturs pieejams bezmaksas.
Mātei, kura bērnu baro ar krūti, nonākot slimnīcā savas veselības dēļ, parasti cenšas palīdzēt turpināt barošanu, dodot iespēju atrasties kopā ar bērnu; ja tas nav iespējams, palīdzot nodot bērnam atslauktu pienu. Gadījumos, kad mātei dod kādus medikamentus, ārstējošais ārsts ir tā persona, kura, redzot kopējo situāciju, var dot ieteikumus un lemt par iespēju zīdīšanu turpināt.
Pagātnes un tagadnes norišu salīdzināšana ir noderīga, lai izdarītu secinājumus, ka cilvēki, dzīvojot dažādos apstākļos, dažādi tiek galā ar situācijām. Salīdzinot jaunās mātes ikdienu 20. gadsimta 80. gados ar mūsdienu mātes pienākumiem, var secināt, ka grūtību pārvarēšanašana ir gan senatnē, gan mūsdienās, tās gan ir dažādas, bet bez grūtībām neiztikt, raidījumā "Ģimenes studija" pauž ārste psihoterapeite Gunta Andžāne.
Attālināto mācību laikā joprojām ir neskaidrības par noslēguma pārbaudījumiem izlaiduma klasēm un to, kā skolas organizēs iestājpārbaudījumus 7. un 10.klasēm. Kaspars Špūle no Valsts Izglītības satura centra (VISC) pauž, ka, ja epidemioloģiskā situācija neatļaus eksāmenus kārtot klātienē, tad eksāmeni nenotiks, jo attālinātā eksāmenā nevar nodrošināt to objektivitāti.
Privātstundas attālinātās mācīšanās laikā kļuvušas ārkārtīgi pieprasītas ne tikai vecākajās klasēs un eksaktajos priekšmetos, kā tas bijis iepriekš. Šobrīd privātas konsultācijas vecāki meklē arī sākumskolas un pat pirmsskolas vecuma bērniem, attālināti mācās pat lasīt un rakstīt. Skolotāja ar pieredzi uzskata, ka prasmīgu mājskolotāju vislabāk meklēt, taujājot pēc citu atsauksmēm.
Mediķi atzīst, ka šobrīd pieaug bērnu skaits, kuri saskaras ar galvassāpēm un pat migrēnu. Bērniem galvassāpes var izraisīt saslimšana, kā arī uzmanība jāvērš uz bērna ikdienas ieradumu maiņu attālinātu mācību situācijā, kad var būt stress, neregulāras un nepilnvērtīgas maltītes, miega, fizisko aktivitāšu problēmas un citi iemesli.
Roku attīstība, sīkā motorika un roku pirkstu kustību koordinācija atrodas ciešā saiknē ar bērna domāšanas un runas attīstību, kā arī runas traucējumu novēršanu. Lai novērst nepareizu satvērienu, kas būtisks, skolas gaitas uzsākot, nepieciešams vērot bērna darbības, piedāvāt rotaļas ar sīkiem priekšmetiem, ja nepieciešams – pēc palīdzības vērsties pie speciālista.
Adaptācija bērnudārzā ir laiks, kas mazulim dots, lai pakāpeniski saprastu lielās gaidāmās pārmaiņas. Labs rezultāts gaidāms, ja vecāki un bērnudārza audzinātāji atrod veidu, kā saprast bērna grūtības, un spēj palīdzēt viņam. Vecākiem jāvērš uzmanība uz to, ka bērnu uzvedības maiņa ir sauciens palīgā.
Pandēmijas ietekmē daudziem pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem šobrīd pieaug ekrāna laiks. Blakus bažām par kaitējumu, ko veselībai var nodarīt ilgstoša skatīšanās ekrānā, uzsver arī ieguvumus – kā viens no tiem tiek minēts svešvalodu prasmju uzlabošana. Speciālisti skaidro, ka multfilmu skatīšanās palīdz un veicina svešvalodu apguvi, bet pilnīgai valodas apguvei nepieciešama pedagogu iesaiste.
Optimisti parasti labāk patīk sev un citiem, ir laimīgāki, apmierinātāki ar dzīvi, darbu un ģimeni, pesimistiem ir grūtāk atrast kontaktu ar cilvēkiem un pašam veiksmīgi vadīt dzīvi. Speciālisti pauž, ka cilvēks piedzimst ar optimisma vai pesimista gēniem (30–50%), bet liela nozīme ir arī audzināšanai un pieredzei – situācijai ģimenē un apkārtējā sabiedrībā.
Līdz trīs gadu vecumam bērnam raksturīga arvien pieaugoša interese par apkārtējo pasauli un aktīva tās izpēte, vienlaikus pieaugot arī vēlmei visu noteikt pašam, kas vecākiem var nest arvien jaunus izaicinājumus. Bērnu uzvedības izpausmes bieži tiek sauktas par niķiem, bet psiholoģe uzskata, ka pieaugušajiem jāmeklē bērnu uzvedības cēloņi.
Ziemassvētku gaidās "Ģimenes studija" dodas uz Vecpiebalgu pie Baložu ģimenes. Aiva un Jānis tur dzimuši un auguši, un abi lepojas, ka ir piebaldzēni jau vairākās paaudzēs. Savus puikas Andžu un Jāni viņi audzina ar vienu kāju Rīgā, Āgenskalnā, ar otru – dzimtajā Vecpiebalgā. Tur daļēji atjaunotajā muižas kalpu mājā atrodas Aivas sveču darbnīca, kur viņa dabīgā vaska sveces lej pie simtgadīga, savas vecmāmiņas ģimenei piederējuša galda.
Ir sācies 2020. gada labdarības maratons "Dod pieci!", kurā šogad uzmanību pievērš vardarbībai ģimenē. Ikviens var atbalstīt sievietes, kuras ir gatavas pateikt “nē” vardarbīgām attiecībām, bet nespēj to izdarīt, jo nepietiek līdzekļu, lai uzsāktu patstāvīgu dzīvi, kurā nesit, neapvaino un nepazemo.
Atgriežoties skolā pēc ziemas brīvlaika (no 2021. gada 4. janvāra) mutes un deguna aizsegi gan stundu laikā, gan ārpus mācību procesa būs jāvalkā arī 1.–4.klašu skolēniem. Pret šī lēmumu stāšanos spēkā protestē daudzi vecāki, portālā Manabals.lv apmēram 27500 iniciatīvas atbalstītāju aicina to atcelt. Mediķi kliedē vecāku bažas, ka maska neļauj bērnam elpot, uzsverot, ka tas ir mīts, nesaprašana un neizskaidrošana.
Šogad mūs sagaida citādi Ziemassvētki. Pieaugušajiem jaunas tradīcijas ieviest un plānot Ziemassvētkus pandēmijas apstākļos ir neierasti un izaicinoši. Izaicinājums ir arī bērniem skaidrot, ka šogad, iespējams, gaidāmi citādi svētki. Vecākiem, plānojot svētku svinības, jāatceras, ka bērni pieņem vecāku uzvedību un noskaņojumu.
Kliegšana ir pietiekami populāra pieredze un daudz populārāka, nekā gribētos par to domāt un nekā gribētos publiskajā telpā to atzīst, uzskata speciālisti. Lielākoties pieaugušais īsti nejūtas ne lepns, ne priecīgs par savu kliegšanu. Bērni, uz kuriem kliedz, to neuztver kā audzināšanu un pieaugušo rūpes.
„Spēlmaņu nakts” gaidās iepazīšanās ar īstu teatrāļu ģimeni – Rasa Bugavičute-Pēce ir viena no šī brīža spilgtākajām Latvijas dramaturģēm, kuras lugas, dramatizējumi un libreti iestudēti daudzos Latvijas teātros, pēdējos piecus gadus viņa pastāvīgi strādā Liepājas teātrī. Viņas vīrs Sandis Pēcis ir aktieris, Liepājas teātrim savulaik Klaipēdā skolotā kursa absolvents, kas teātrī ienāca 2009. gadā.