Nacionālā veselības dienesta (NVD) Ārstniecības pakalpojumu departamenta Ambulatoro pakalpojumu nodaļas vecākā eksperte Līva Seile skaidro, ka
valsts apmaksātā medicīniskās apaugļošanas procedūru šobrīd gaida 869 sievietes, līdz pakalpojuma saņemšanai ir parasti jāgaida septiņi astoņi mēneši.
Valsts apmaksāts medicīnas pakalpojums tas ir no 2012. gada, centralizēta rinda uz pakalpojumu sievietēm ar diagnozi neauglība izveidota 2018. gadā.
No 2012. gada ir bijušas 1778 dzemdības programmas ietvaros (tas ir dzemdību skaits, ne bērnu. Šajā skaitā nav dzemdības ārpus republikas un tās, kas ir bijušas kā maksas pakalpojums, tādu ziņu NVD nav).
Ja sievietei ir noteikta diagnoze neauglība, viņa var vērsties kādā no sešām klīnikām, kas sniedz valsts apmaksātos apaugļošanas pakalpojumus un attiecīgi ārsts nozīmē vēl papildu izmeklējumus vai reģistrē gaidīšanas rindā pakalpojuma saņemšanai.
''IVF Riga'' klīnikas vadītāja daktere Violeta Fodina skaidro, ka mākslīgās apaugļošanas procedūrā ir trīs etapi, procedūru pilnībā apmaksā valsts.
Pacientes pieredze rāda, ka nav skaidras ceļa kartes, kas ļauj saprast procesu un nepieciešamās papildu analīzes un testēšanas, kas dažādās klīnikās atšķiras. Viņa aicina nepaļauties uz pirmo klīniku, bet veikt izpēti un salīdzināt piedāvājumus un arī papildus nepieciešamās izmaksas kādiem neplānotiem izmeklējumiem.
Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes docētāja medicīnas tiesību pētniece Karina Palkova vērš uzmanību uz diviem faktiem, slēdzot līgumu:
- Informācijas trūkums. Pacientam ir jāsaņem visa nepieciešamā informācija – ko drīkst; cik izmaksās; kādi ir potenciālie riski; kādas varētu būt papildu darbības, kas var izmaksāt vairāk. Vētījot līgumā rakstīto, jāvērtē pacienta tiesības, naudas summas (vismaz provizoriski izmaksu diapazons) un pakalpojumi.
- Problēma ar krīžu risināšanu. Ja līgumā paredzēts, ka nevar vērsties pret iestādi (tā minēja kāda paciente), tā nav taisnība, neviens nevar liegt aizsargāt savas tiesības. Palīdzību var meklēt ārstnieciskā riska fondā, tiesā, veselības inspekcijā – ir mehānismi, kā aizstāvēt pacienta tiesības. Pacientu tiesību likumā ir teikts, kā rīkoties.
Šo pakalpojumu apmaksā valsts, tā veikšanai var izvēlēties iestādi, kurā veikt pakalpojumu, iestādi var arī mainīt.
