"Bailes ir neatņemama dzīves sastāvdaļa, un tām ir jābūt neatņemamai dzīves sastāvdaļai, jo cilvēks, kurš nebaidās, cilvēks, kurš nespēj izvērtēt riskus, viņš pakļauj gan sevi lielām briesmām un draudiem, gan bieži arī apkārtējos," uzskata vietnes Uzvedība.lv veidotāja Līga Bērziņa.
Viņa norāda, ka tas ir mūsdienu sabiedrības virziens, ka gribam redzēt savus bērnus tādus, kas nebaidās, ieiet telpā iztaisnotiem pleciem, veido acu skatienu ar apkārtējiem un ar visiem pieklājīgi sasveicinās. Bet cilvēka baiļu sistēma ir veidojusies gadu gaitā un bērns reaģēs labākajā gadījumā piesardzīgi gan uz nezināmo, gan svešo.
Psiholoģe, Montesori speciāliste, smilšu spēles terapeite Inga Ādamsone piekrīt, ka bailes ir svarīgas emocijas un izjūtas, tās palīdz pielāgoties un iepazīt pasauli piesardzīgā veidā, lai sevi pasargātu.
"Vecāku reakcija par bērna baidīšanos bieži ir saistīta ar vecāku pašu baidīšanos. Teikums – nebaidies! – varbūt reizēm ir mierinājums sev par to, kā mans bērns izskatīsies, vai es spēšu tikt galā, ja viņš baidīsies," uzskata Inga Ādamsone.
Inga Ādamsone norāda, ka, bērnam augot, mainās arī baiļu forma. Ja zīdaiņa vecumā bailes ir reālas, vēlāk tās var būt arī balstītas iedomās.
Līga Bērziņa atzīst, ka vecākiem ir jābūt empātiskiem, iecietīgākiem šādās bērnu mazajās krīzēs, kas saistītas arī ar bailēm.
"Nereti visbailīgākie ir bērni ar augstu intelektu, kuriem ir izcilas iztēles spējas," skaidro Līga Bērziņa.
Bet kā palīdzēt mazajam cilvēkam, ja ir bailes no tumsas vai bailes no briesmonīša zem gultas.
"Bailes no tumsas ir klasiskas un saistītas ar to, ka cilvēkam ir svarīga informācija par apkārtējo pasauli. Tumsa atņem būtisku informācijas avotu – redzi, un prāts palīdz tikt galā ar situāciju un pats ģenerē informāciju no saviem avotiem, no iztēles. Tur arī rodas krāšņie iztēles augļi.
Jo bērna iztēle ir attīstītāka, jo viņš var uzburt biedējošākas ainas un krāšņākus mošķīšus zem gultas," norāda Inga Ādamsone.
Līga Bērziņa norāda, ka bērnam jebkuras bailes ir īstas, lai cik tās izklausītos utopiskas, un tas ir jāpieņem vecākiem, jābūt blakus.
Līgas Bērziņas ieteikums, kā soli pa solim mazināt bailes no mošķīša zem gultas.
"Paziņojam, ka mums ir monstrs zem gultas. Visa ģimene būs monstru detektīvi. Paņemam palagus, uztaisām supermena tērpus, paņemam lukturīšus, visi ejam ekspedīcijā, meklējam monstrus zem gultas," iesaka Līga Bērziņa.
Ekspedīcijai nevajag būt ļoti nopietnai, ja vecāki tam pieies ļoti nopietni, bērns nobīsies vēl vairāk.
"Ja viņš redzēs visā komiskuma devu un ieraudzīs, ka zem gultas ir putekļi, sen pazudušas mantas un vientuļas zeķes, tas varētu palīdzēt," bilst Līga Bērziņa.
Ja bērns grib tādu šovu vēl un vēl, problēma ir nevis monstrs zem gultas, bet viņam pietrūkst vecāku klātbūtnes.
Bet vēl par kādām bailēm – par bailēm no nāves ar bērnu jārunā, lai saprastu, kā viņš ir nonācis līdz šai domai.
