"Ģimenes studija"

Latvijas Radio raidījums ģimenēm

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
Aurēlija Anužīte-Lauciņa gatavo biezpiena kūku un atklāj daudzbērnu ģimenes ikdienu
Aurēlija Anužīte-Lauciņa gatavo biezpiena kūku un atklāj daudzbērnu ģimenes ikdienu
Raidījums "Ģimenes studija" viesojas aktrises Aurēlijas Anužītes-Lauciņas un viņas vīra Andra Lauciņa ģimenē, kurā aug seši bērni – Mikus, Agate, Jāzeps, Marija un dvīņu brālīši Teodors un Alberts. Aurēlija uzsver, ka, saimniekojot virtuvē, viņa nevar atļauties būt lēna, nekārtīga vai neprecīza, visam jānotiek izcili un ar "5. ātrumu".
Siliņu ģimenē top smalkie mandeļmiltu cepumi - makarūni
Siliņu ģimenē top smalkie mandeļmiltu cepumi - makarūni
"Ģimenes studija" dodas viesos pie Siliņu ģimenes – Mārtiņa, Ievas, Rasas un Atvara – Rīgā. Mamma Ieva atzīst, ka līdz ar bērnu piedzimšanu ēst gatavošana viņai kļuvusi aizvien interesantāka un šobrīd veselīgas ģimenes maltītes ir viena no viņai tīkamākajām nodarbēm.
Saruna ar Martu Selecku par īstajām idejām īstajā laikā
Saruna ar Martu Selecku par īstajām idejām īstajā laikā
Šoreiz raidījums ''Gimenes studija'' devies ciemos pie žurnālistes un televīzijas raidījumu vadītājas Martas Seleckas, kura ir arī pēdējā laikā daudzu mazo skatītāju iemīļota raidījuma “Tutas lietas” ieceres autore un veidotāja. Marta atzīst, ka ar ēst gatavošanu ir uz jūs, tomēr piekrīt ar ''Ģimenes studiju'' tikties savā virtuvē. Saruna, fonā topot ķirbju-garneļu zupai, par to, kā savijas un viena otru ietekmē profesionālā un personiskā dzīve un kā īstajā laikā atnāk īstās idejas.
Virtuālā realitāte ļauj skatīt pasauli trešajā dimensijā. Tā ienāk arī izglītībā
Virtuālā realitāte ļauj skatīt pasauli trešajā dimensijā. Tā ienāk arī izglītībā
Mūsdienu dinamiskajā pasaulē arvien vairāk jātiecas apgūt jauno tehnoloģiju spēku, lai rastu veidus, kā to prasmīgi izmantot, attīstot savas iemaņas un veidojot veiksmīgu karjeru. Virtuālā realitāte līdzās papildinātās realitātes tehnoloģijām ir viena no Top 5 pasaules novitātēm un tiek uzskatīta par jaunu tehnoloģiju vidi papildus jau pazīstamajai - digitālajai videi.
Ilze Tigule mudina jaunajā gadā ikvienam atļaut sev iemācīties ko jaunu
Ilze Tigule mudina jaunajā gadā ikvienam atļaut sev iemācīties ko jaunu
"Ģimenes studija" ciemojas Cēsīs, kur no Rīgas pirms četriem gadiem pārcēlušies Ilze un Artūrs Tiguli. Ilze ir „BurbergaRada” rotu māksliniece, viena no viņas firmas zīmēm ir savdabīgi auskari, kas sastāv no pašas veidotām pērļu ieskautām sejiņām, dažādām bārkstīm un spalvām. Pati par sevi viņa raksta: "Esmu amatniece un rokdarbniece, radu rotas un aksesuārus savu trīs bērnu ieskauta, pa kājām pinoties sunim un kaķim, pa logu veroties Gaujas nacionālajā parkā." Jau kādu laiku Ilze gan mājās vairs nestrādā, un arī tikšanās ar Ilzi, Artūru un diviem lielākajiem bērniem - Astrīdu un Ernestu notiek viņas rotu darbnīcā kopstrādes mājā "Skola6".
Ziemassvētku eglīšu audzētāji - Indriksonu ģimene no Brankām
Ziemassvētku eglīšu audzētāji - Indriksonu ģimene no Brankām
Latvijas Radio raidījums "Ģimenes studija" viesojas Ozolnieku novada Brankās pie Indriksonu ģimenes, kas saimnieko savā kokaudzētavā un audzē arī daudzu un dažādu veidu egles. Iespējams, ka zem kādas no šajā kokaudzētavā augušas egles Ziemassvētkos Latvijas bērni atrod savas svētku dāvanas. Indra, Edgars un viņu bērni Kitija un Rainers kopīgi taisa arī savus iecienītos vistas un vīnogu salātus.
Dzimtas pētīšana: Arturs Sliede apkopojis ziņas par 800 cilvēkiem ar uzvārdu Sliede
Dzimtas pētīšana: Arturs Sliede apkopojis ziņas par 800 cilvēkiem ar uzvārdu Sliede
Turpinām stāstus par ciltskoku pētniekiem un šoreiz iepazīstinām ar Artura Sliedes veikumu savas dzimtas sakņu apzināšanā. Viņš savu dzimtu pēta jau 20 gadus, un viņa rīcībā ir ziņas par apmēram 800 cilvēkiem ar uzvārdu Sliede, jo, pēc viņa domām, visi Sliedes ir radinieki. Sarunā iesaistās arī Artura Sliedes sieva Skaidrīte.
Kariņu-Bērziņu ģimene: Latvijā ir iespēja palīdzēt mainīt savu valsti
Kariņu-Bērziņu ģimene: Latvijā ir iespēja palīdzēt mainīt savu valsti
Ingrīda un Andris Kariņi-Bērziņi ir trimdas latvieši, kas nu jau 14 gadus dzīvo Latvijā. Ingrīda ir zvērināta advokāte, Andris – tehnoloģiju jaunrades uzņēmuma „TechHub Riga” līdzdibinātājs.  Viņi ir četru bērnu – Lūcijas, Kalda, Dara, Leonoras – vecāki un atzīst, ka visus ģimenē var saukt par patriotiem.
Rozenbergu ģimene: Aizbraucēji nezaudē savu kultūru un nacionālo identitāti
Rozenbergu ģimene: Aizbraucēji nezaudē savu kultūru un nacionālo identitāti
Ieva un Māra Rozenbergas ir divas no četrām māsām, kas pašas par sevi saka, ka ir ļoti nacionāli audzinātas. Māra ir mūsu kolēģē Latvijas Radio, Ieva šobrīd dzīvo un strādā Luksemburgā. Ārvalstīs šobrīd ir apmetušās arī abas viņas meitas. Vēl viena no māsām – Rasma – dzīvo Tartu. Neatkarīgi no atrašanās vietas savu latvietību turpina kopt un uzturēt visi Rozenbergu ģimenei piederīgie. Ieva iebilst apgalvojumam, ka tie, kas aizbrauc no Latvijas, zaudē savu kultūru un nacionālo identitāti. Par viņu saknēm un nemainīgi spēcīgo piederības sajūtu dzimtenei šis stāsts "Ģimenes studijā".
Hanss un Elaine Bērziņi uz Latviju pārcēlušies no Brazīlijas. Viņi jūtas Latvijas patrioti
Hanss un Elaine Bērziņi uz Latviju pārcēlušies no Brazīlijas. Viņi jūtas Latvijas patrioti
Viesojamies pie Bērziņu ģimenes, kurā saplūst Latvijas un Brazīlijas kultūras. Hanss Bērziņš ir pagājušā gadsimta sākumā no Kurzemes uz Brazīliju izceļojušo latviešu pēctecis. 2006. gadā Hanss un Elaine Bērziņi ar diviem pusaudžu vecuma bērniem pārcēlās no Brazīlijas uz Latviju. Šeit viņi sagaidījuši savu jaunāko meitu, Latviju sauc par savām mājām, ir iemācījušies latviešu valodu un jūtas Latvijas patrioti.
Griķu ģimenē skolas laika vēstures uzdevums pārtapis par dzimtas pētījumu
Griķu ģimenē skolas laika vēstures uzdevums pārtapis par dzimtas pētījumu
Atklājot raidījumu ciklu par ģimenēm, kas veido ciltskokus un pēta savas dzimtas saknes, tiekamies ar Ināru Griķi un viņas meitu Signi Rancāni no Skrīveriem. Šajā ģimenē skolas laika vēstures stundas mājasdarbu veikšana pārvērtusies par ilgstošu dzimtas pētīšanu un pat vēsturisko priekšmetu kolekcijas veidošanu.
Sandra Stabinge kopā ar bērniem gatavo veģetāras vakariņas
Sandra Stabinge kopā ar bērniem gatavo veģetāras vakariņas
"Ģimenes studija" dodas ciemos pie aizrautīgas dārzkopes, seno sēklu lolotājas un permakultūras atbalstītājas Sandras Stabinges. Viņa darbojas Ikšķiles Brīvās skolas dārzā. Šajā skolā mācās viņas bērni – Krišjānis, Dārta un Austra. Sandrai rūp arī seno šķirņu sēklu saglabāšana un izplatība, tāpēc viņa ir projekta "Sēklu bibliotēka" aizsācēja. Sandra uzsver – ikdienā mēdzam piemirst, cik vienkāršs ēdiens mums nepieciešams. Kopā ar bērniem Krišjāni, Dārtu un Austru viņi gatavo veģetāras vakariņas.
Klusums nav iespējams - piecu bērnu ģimenes pieredzes stāsts
Klusums nav iespējams - piecu bērnu ģimenes pieredzes stāsts
Viktorijas un Uģa Ozolu ģimenē aug pieci bērni, pastarīši - dvīnīši ieradušies pasaulē mājdzemdībās pavisam nesen. Mamma Viktorija aizraujas ar Marijas Montesori pedagoģijas filozofiju un trīs savus jaunākos bērnus sagaidījusi plānotās mājdzemdībās.
Sēdoši, stāvoši, redzīgi un neredzīgi fonda «Nāc līdzās!» koristi gatavojas Dziesmu svētkiem
Sēdoši, stāvoši, redzīgi un neredzīgi fonda «Nāc līdzās!» koristi gatavojas Dziesmu svētkiem
Fonda "Nāc līdzās!” jauniešu korī dzied gan neredzīgi un vājredzīgi jaunieši, gan jaunieši ar garīgās attīstības un arī ar kustību traucējumiem. Kora mēģinājumi notiek Juglas Mūzikas skolā reizi nedēļā svētdienās, kur kopā dziedāt satiekas ne tikai cilvēki no Rīgas un tuvākās apkārtnes, bet arī no Aizputes, Balviem, Rēzeknes, Dobeles, Siguldas un Cēsīm. Kora mērķis ir piedalīties Latvijas valsts simtgades Dziesmu un deju svētkos, taču ceļš uz to korim bijis izaicinājumu pilns. 
Rīgas Lutera draudzes koris - varen ģimenisks un gatavojas Dziesmu svētkiem
Rīgas Lutera draudzes koris - varen ģimenisks un gatavojas Dziesmu svētkiem
„Sanācām kopā. Teicu, ka esam Latvijas lielākā draudze, un mums koris vajadzīgs. Draudzei jābūt korim, ir daudz cilvēku, kas var dziedāt, bez mūzikas dievkalpojums nav tik krāšņs,” tā Latvijas Radio raidījumā "Ģimenes studija" par Rīgas Lutera draudzes kora atjaunošanu saka  ģitārists Kaspars Zemītis.
Emocionāla un fiziska vardarbība skolā. Kā to pamanīt un novērst
Emocionāla un fiziska vardarbība skolā. Kā to pamanīt un novērst

Šajā gadā Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) saņēmis 550 iesniegumus, gandrīz pusē no tiem ziņots par emocionālu vai fizisku vardarbību. Dažreiz konfliktā iesaistīti arī pedagogi. Vardarbības iemesli ir dažādi, bet viens no būtiskākajiem ir tas, ka dažādu iemeslu dēļ ģimenes jēdziens mūsu sabiedrībā ir deformēts, nedodot bērnam pietiekamu atbalstu, bet pedagogi nespēj tikt galā ar radušos situāciju.

Arī bērniem ir dzīves grūtības un ciešanas. Depresija var skart pat zīdaiņus
Arī bērniem ir dzīves grūtības un ciešanas. Depresija var skart pat zīdaiņus
Svētku, rudens, ziemas, pavasara depresijas pieminētas tiek bieži. Speciālisti saka, ka depresijas diagnozi izmanto bieži un nevietā, jaucot to ar nomāktu garastāvokli vai nogurumu. Depresija ir saslimšana, kas var piemeklēt arī bērnus. Visbiežāk tas var notikt pusaudžu vecumā, bet dažreiz šī saslimšana skar pat zīdaiņus. Svarīgi depresiju laikus diagnosticēt un sākt ārstēšanu.
Kad bērnam pirmo reizi jāpārbauda redze?
Kad bērnam pirmo reizi jāpārbauda redze?

Ģimenes ārsti jaundzimušos uz pirmo redzes pārbaudi sūta gada vecumā. Tad var konstatēt vai bērnam nav iedzimtu redzes pataloģiju. Nopietnākas pārbaudes veic trīs līdz četru gadu vecumā. Bērna redzes sistēma turpina veidoties un attīstīties līdz pat septiņu astoņu gadu vecumam. Laika periodā, kad bērna redze vēl attīstās, laikus atklājot redzes problēmu, to var veiksmīgāk pakļaut korekcijai.

Bērns pie ekrāna. Zināšanu reizrēķins vecākiem
Bērns pie ekrāna. Zināšanu reizrēķins vecākiem

Vecākus uztrauc fakts, ka bērni pie ekrāniem pavada daudz laika, bieži vecāki ir pārsteigti, uzzinot, cik daudz tas tiešām ir. Arī paši vecāki garlaicību kliedē viedierīcēs. Speciālisti uzskata, ka satraukumam ir vieta, ja laiks pie ekrāniem nav izzinošs un jēgpilns. Maziem bērniem viedierīces pat var traucēt attīstību. Speciālisti aicina vecākus labāk izzināt bērnu paradumus viedierīču izmantošanā, mazāk nodarboties ar kontroli, vairāk būt klātesošiem.

Kā izaudzināt laimīgu un veselu bērnu?
Kā izaudzināt laimīgu un veselu bērnu?

Vecāki mīl savus bērnus un vēl viņiem tikai to labāko! Profesore Gunta Ancāne uzskata, ka tas ir viens no visizplatītākajiem mītiem, jo bieži vecāki vairāk domā par savu komforta līmeni, ne bērnu. Vecāku rūpes, mīloša vide un drošības sajūtas radīšana ir pamats laimīga bērna izaudzināšanai. Laimīgi bērni var būt tikai laimīgiem vecākiem.

Bērnam autiskā spektra traucējumi. Kā sadzīvot ar šo diagnozi?
Bērnam autiskā spektra traucējumi. Kā sadzīvot ar šo diagnozi?

Viens no simt bērniem piedzimst ar autismu jeb autiskā spektra traucējumiem. Tā ir ģenētiska saslimšana, pret kuru nav zāļu, tomēr tā nav nolemtība. Bērnu slimnīcā atvērts autisma kabinets, kur var saņemt palīdzību, informāciju un padomus par slimības diagnostiku.

Ģimenē kopā pavadītais laiks - emocionāls atbalsts bērnam
Ģimenē kopā pavadītais laiks - emocionāls atbalsts bērnam

Laiks, ko vecāki pavada kopā ar bērnu, ir ļoti svarīgs un nenovērtējams gan bērniem, gan vecākiem. Bērnam ir svarīgi saņem nepieciešamo emocionālo atbalstu no ģimenes, lai nejustos vientuļi un atstumti. Lai veicinātu vecākus pavadīt vairāk laika kopā ar bērniem, Labklājības ministrija iniciēja projektu „Maziem mirkļiem ir liela nozīme”.

 

Atbalsts ģimenēm, kuras vēlas uzņemt bērnu no bērnunama
Atbalsts ģimenēm, kuras vēlas uzņemt bērnu no bērnunama

Latvijas Radio labdarības maratons “Dod Pieci” šogad aktualizēs Latvijas bērnunamos valdošo situāciju un nepieciešamību dot bērnunamu bērniem iespēju augt pilnvērtīgās ģimenēs. Nākotnē atbalstam ģimenēm, kuras varētu rūpēties par ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem, būs koordinējoša atbalsta vieta “Plecs”, lai sniegtu atbalstu un palīdzību.

Delikātā podiņmācība: Ir jāizvēlas īstais laiks
Delikātā podiņmācība: Ir jāizvēlas īstais laiks

Podiņmācība ir viena no lietām, kuru bērns apgūst labprāt, taču tikai tad, ja tas notiek īstajā laikā. Šī arī ir mācība, kurā neiztikt bez vecāku palīdzības, jo dabisku aicinājumu iet uz podiņa bērns neizjūt. Laiks, ko atvēl bērna podiņmācībai, ir ļoti individuāls.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd