Ģimenes studija

EMU skola var palīdzēt agrīni pamanīt skolēnu emocionālās problēmas

Ģimenes studija

Pandēmijas laiks saasinājis arī jauniešu atkarības no alkohola un narkotikām problēmas

Aizpildīt sevī bezsakņu sajūtu jeb pieaugušie bērni meklē savus vecākus

Piederība savai ģimenei un dzimtai ir svarīga – pieauguši bērni meklē savus vecākus un ģimeni

Cilvēki nobriedušā vecumā meklē savas saknes, tāpēc viņiem ir svarīgi izzināt ģimenes attiecības, meklēt īstos radiniekus – brāļus, māsas, māti vai tēvu, ar kuriem dzīves laikā saites sarautas vai par šo cilvēku eksistenci nekas nav bijis zināms. Šis proces var būt grūts un ievainojošs, bet pieauguša bērna vecāki nav vairs noteicēji pār bērna vajadzībām un izvēlēm, izskan raidījumā “Ģimenes studija”.

"Ģimenes studija" podkāstā:

  • Savā lietotnē meklē - Ģimenes studija.

Garums - 50 min; jaunas epizodes katru darba dienu.

Ar prātu grūti izskaidrot, kāpēc bērni, kurus uzaudzinājuši audžuvecāki vai adoptētāji, tomēr pieaugušā vecumā meklē un grib satikt savus bioloģiskos vecākus. Vai arī pēc adopcijas vai citu notikumu rezultātā šķirti vienas mātes bērni meklē un nereti arī atrod viens otru, kad ir jau patstāvīgi. Atbildē jāmeklē sirdī, tā sarunā ar “Ģimenes studiju” atbild tēvs, kurš par savu ārlaulībā dzimušo meitu uzzinājis un vēlāk arī viņu saticis, kad meita bija jau pilngadīga.

Režisore Ieva Ozoliņa dalās savā pieredzē, meklējot tēvu, par ko uzņēmusi arī filmu "Mans tēvs baņķieris". Ieva stāsta, ka tēvs bija ģimenē aizliegtā tēma: “Tā bija īpatnēja sajūta – ja kāds no taviem senčiem ir pazudis un nomaldījies, tā var notikt arī ar tevi.” Filmas veidošanu neatbalstīja mamma, bet, kad filma bija uzņemta, visa ģimene saprata, ka tas bijis nepieciešams visiem, jo tas bija neatrisinātais ģimenes jautājums.

Ieva Ozoliņa tagad veido filmu "Mana māte valsts". Tā stāsta par daudzbērnu ģimeni, kuras visi bērni ir adoptēti. Tagad viena no meitām ir uzmeklējusi pārējās māsas. Filmas veidošanā izkristalizējusies doma, ka šai ģimenei dzimtas piederības sajūta ir nozīmīga.

Ģimenes psihoterapeite Aina Poiša uzsver, ka šī attiecību tēma ir saistīta ar ģimenes noslēpumiem. Katrai meitai ir tiesības uz tēvu neatkarīgi no tā, kādas ir attiecības starp vecākiem. Kad nobriestam, nepieciešams sakņu sajūta, lai sevi “saliktu kopā”, cilvēciskotu savus vecākus, kas piedzīvojuši savu pieredzi. Pieauguša bērna vecāki nav vairs noteicēji pār bērna vajadzībām. Bieži jebkurš pienācējs no malas tiek uztverts kā robežu jaucējs.

Šie meklējumi ļauj atrast savu piederības sajūtu, aizpildīt sevī bezsakņu sajūtu, uzsver Aina Poiša. Tas ir svarīgi pat tad, ja attiecības neturpinās.

Raidījumā uzklausa pieredzes stāstus. Stāsta Anna (viņas vārds mainīts): viņas vecāki izšķīrās, kad meitenei bija divi gadi. Ģimenē par to nerunāja, jo Annu uzaudzināja audžutēvs, brīnišķīgs cilvēks, kuru Anna sauca par savu tēti, bet, darbabiedreņu mudināta, Anna mēģināja satikt un parunāties ar savu bioloģisko tēvu. Diemžēl nesekmīgi.

Andrejs (arī vārds izdomāts) stāsta, ka par ārlaulībā dzimušo meitu uzzinājis, kad meitai bijuši jau 20 gadi. Pagājuši vairāki gadi, tagad viņi regulāri tiekas, tomēr bērni, kurus Andrejs ir uzaudzinājis, ar savu pusmāsu vēl nav tikušies.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt