Ģimenes studija

Žonglējot starp daudziem pienākumiem. Viesojamies pētnieces Olgas Sozinovas ģimenes

Ģimenes studija

Vardarbība ģimenē pret bērnu: pamanīt ātrāk draudus un novērst traģēdiju

Ģimenes budžeta plānošana un pārskatīšana

Ģimenes budžeta plānošana: speciālisti iesaka vairāk izmantot tehnoloģijas

Ģimenes budžetā svarīgi iekrāt tā saucamo drošības spilvenu, tā veidošanā var palīdzēt dažādi banku piedāvātie rīki krāšanai, Latvijas Radio raidījumā “Ģimenes studija” norādīja „SEB Bankas” privātpersonu pārdošanas atbalsta vadītāja Ance Āboliņa. Arī paša budžeta plānošanai lieti noder tehnoloģijas un dažādas aplikācijas, ieteica „Swedbank” Finanšu institūta eksperte Evija Kropa. Finanšu izaugsmes trenere Egija Veisa uzsvēra, ka svarīgi izvērtēt prioritātes un saprast mērķus, kāpēc budžeta plānošana nepieciešama. 

"Ģimenes studija" podkāstā:

  • Savā lietotnē meklē - Ģimenes studija.

Garums - 50 min; jaunas epizodes katru darba dienu.

Āboliņa atgādināja, cik svarīgi ir veidot finanšu drošības spilvenu. “Tajā brīdī, kad spēles ārējie noteikumi mainās, tad mēs tur tiešām neko nevaram izdarīt, bet tas, ko tu kā cilvēks vari darīt, kas ir visu finanšu pamatā, ir drošības spilvens. Ja ir drošības spilvens, tad tas ir tas, kas sedz ne tikai pēkšņo veļas mašīnas saplīšanu, bet arī tekošos rēķinus, lai ģimene var tikt līdz vasarai, atkopties un aiziet tālāk,” eksperte skaidroja. 

Ar nosacījumu, ka lielāko daļu norēķinu tiek veikti ar maksājumu karti, sākums drošības spilvena izveidei, atliekot kaut vai mazumiņu, var būt, piemēram, banku piedāvātie rīki. 

“Cilvēki saka, ir grūti ietaupīt, nav, no kā iekrāt. Viens no rīkiem, ko bankas ir izveidojušas, ir digitālā krājkase, kad tajā brīdī, kad norēķinies ar karti, tev summa tiek noapaļota līdz pilnam eiro un kaut vai tas mazumiņš, tas jau sāk veidot drošības spilvenu. Tas ir sākums,” Āboliņa uzsvēra. 

Kropa vērtēja, ka neatkarīgi no ienākumiem, uzkrāt var ikviens. Nevar tikai sūdzēties par to, ka neapmierina finanšu situācija, bet arī jācenšas atbildēt uz jautājumu, ko dari pats, lai mainītu savu finanšu situāciju, un cik mērķtiecīgi tas ir. “Ja gribas citādāku rezultātu, kaut kas ir jādara citādāk,” viņa uzsvēra. 

Turklāt arī budžeta plānošanas atvieglošanai ir dažādi digitālie rīki un aplikācijas, katram tikai jāatrod savējā. “Bieži tiek runāts, cik budžeta plānošana ir svarīga, un tad mūždien ir tā sarauktā piere, – ka tas ir sausi, cik tas ir sīkumaini, tagad katru mazāko košļeni dabūšu reģistrēt, kam tad citam dzīvei laiks atliek... Bet mēs dzīvojam 21. gadsimtā, mums ir lieliskas iespējas atstāt šo sīkumainību, reģistrēšanu un saskaitīšanu tehnoloģiju ziņā,” norādīja eksperte. 

“Ir, piemēram, katrai bankai kaut kāds budžeta plānotājs, un visur, kur norēķinies ar karti, ļoti smuku pārskatu redzi pa kategorijām, cik daudz kurā esi iztērējis. Kategorijas vari pielāgot, sadalīt tā, kā tev ērtāk, un pat tad, ja dodies ar skaidru naudu uz tirgu, tu iereģistrē sev konkrētu summu internetbankas budžeta plānojumā – šis bija skaidras naudas pārtikas pirkums,” Kropa skaidroja.  

Savukārt Veisa ieteica, sākot budžeta plānošanu un domājot par uzkrājumu veidošanu, pārskatīt prioritātes, kas paver citu skatījumu uz katra finansēm. Tāpat viņa minēja, ka ne vienmēr ir jāpalielina ienākumu apjoms.

"Bieži cilvēki domā, ja man būs vairāk naudas, es dzīvošu "zaļi", viss būs labi, bet pārmaiņas sajūtam mēnesi vai divus, bet tad notiek "dzīves stila inflācija" un izmaiņas vairs nepamanām, jo izdevumus jau sākam uzskatīt par obligātiem," uzskata speciāliste. 

“Tas ir tāds ritenis, viegli tādā ir nokļūt, ja kārtīgi neiedziļināmies finansēs regulārā periodā,” viņa piebilda. 

Veisa uzsvēra, ka uz naudu būtu jālūkojas kā uz instrumentu, kas ļauj ģimenei sasniegt kaut ko, kas tai ir patiešām svarīgs. Nevajadzētu sekot līdzi finansēm tikai tāpēc, ka tā jādara, bet ir jāsaprot, kas ir tas, ko konkrēti vēlies panākt – ceļot, iegādāties jaunu auto vai ko citu. 

Arī Āboliņa piekrita un norādīja, ka par to nepieciešams runāt ģimenē. “Tas ir viens no jautājumiem, kas pārī jāizrunā laicīgi. Tajā brīdī, kad jūs kā pāris varēsiet droši par to runāt, jūs varēsiet arī ar bērnu par to droši runāt; kad bērns varēs droši runāt, viņš arī savās attiecībās varēs. Tas aizies domino efektā, kas ir ļoti būtiski, jo tādējādi arī tā finanšu pratība mūsu sabiedrībā veidosies,” viņa secināja. 

Tāpat Kropa ieteica plānot budžetu ilgtermiņā, jo daudzi izdevumi tomēr ir paredzami laikus. “Visideālākais piemērs ir, ka ir konkrēts budžets izdalīts, un ģimene ļoti labi apzinās, ka auto apkope nenāk kā zibens no skaidrām debesīm, mēs pat zinām konkrētu mēnesi, zinām diezgan daudz par to, cik nodoklī un par apskati būs jāsamaksā. Tāpat arī Lieldienas, bērna palaišana skolā, Ziemassvētki – tie visi nav neplānoti pārsteigumi vai satricinājumi, tie visi ir plānoti izdevumi, un tieši tā pret tiem būtu jāattiecas,” viņa norādīja.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt