Sadaļas Sadaļas

Ģimenes studija

Filma "Klātbūtne" - saruna par sievietes pieredzi grūtniecībā un dzemdībās mākslā

Ģimenes studija

Radoši Ziemassvētki pandēmijas laikā: izaicinājums bērniem un arī vecākiem

Par varmāku nepiedzimst. Liela nozīme ir attiecībām, ko bērns redz ģimenē

Speciālisti: Par varmāku nepiedzimst, ilgstoša emocionāla vardarbība noved pie fiziskās vardarbības

Labdarības maratonā "Dod pieci!" šogad runājam par vardarbību ģimenē, taču par ļaunu pāridarītāju neviens nepiedzimst. Pieredze ģimenē ir viens no faktoriem, kas veido cilvēkā labo pieredzi un arī slikto – noslieci uz vardarbību pret saviem tuvākajiem.

"Ģimenes studija" podkāstā:

  • Savā lietotnē meklē - Ģimenes studija.

Garums - 50 min; jaunas epizodes katru darba dienu.

Tiesībzinātņu doktore, tieslietu ministra padomniece Ilona Kronberga raidījumā ''Ģimenes studija''  norāda, ka pieredzei, ko cilvēks gūst no apkārtējās sabiedrības, ir liela nozīme tajā, kā cilvēks  veidojas kā personība. Sabiedrībai ir svarīgi

"pietiekami labi bruņoties ar zināšanām, lai šādu fenomenu izprastu, prastu pareizi reaģēt un adekvāti rīkoties, lai paši nekļūtu par vardarbības veicējiem un arī par upuriem".

Kronberga ir gandarīta, ka ir aktualizēta tēma vardarbība ģimenē, bet arī atzīst, ja varmācība pastāv cilvēkā, tā izpaužas caur dažādām sociālās dzīves jomām. Viņa norāda, ka daudz jāstrādā ar emocionālo vardarbību, jo tā ir tikpat kaitīga kā fiziskā. 

"Ir atzīts, ka ilgstoša emocionāla vardarbība noved pie fiziskās vardarbības, arī tādas, kas vērsta uz pašu personu. Tas nozīmē pašnāvības risku," skaidro Kronberga.

Tāpat Kronberga atzīst, ka ģimenē ir jādomā, lai vārdi sakristu ar darbiem.

"Mēs varam audzināt bērnus, kā mēs gribam, vienalga viņi izaugs tādi paši kā mēs. Vārdi nestrādā, strādā tikai tas, kā mēs ikdienā paši uzvedamies un kā organizējam savu dzīvi. Strādā tas, kā mēs realizējam praksē savas vērtības.

Ja mēs sakām, ka mūsu vērtības ir vienas, bet rīkojamies pretēji, bērni iemācās melot, iemācās divkosību, pielīšanu, iemācās manipulāciju. Ja ir savstarpēja sapratne un mīlestība, tad ir arī labklājība. Tas ir galvenais, pie kā ir jāpiedomā," uzskata Kronberga.

Kognitīvi biheiviorālā psihoterapeite Gunita Kleinberga norāda, lai cilvēks būtu vardarbīgs vai izaugtu ar tendenci būt vardarbīgs, ir jārunā par vairākiem aspektiem. 

"Sava loma ir temperamentam, bet ļoti būtiska nozīme ir videi un audzināšanai, tam, kādas ir savstarpējās attiecības ar vecākiem un varbūt arī skolā, ko jaunietis vai bērns redz dzīvē," bilst Gunita Kleinberga.

"Sociālajam faktoram, videi, attiecībām ģimenē ir ļoti būtiska loma tajā, kā attīstās vardarbība," pārliecināta Kleinberga.

Arī Kleinberga uzskata, ka svarīgi ir, kādas attiecības bērns redz starp vecākiem ģimenē. Tāpat svarīgas ir vecāku attiecības pret bērnu, vai ieklausāmies, palīdzam tikt galā ar dusmām un emocijām, vai esam pieņemoši, vai pielietojam fizisku spēku bērna audzināšanā. 

Ja ģimenē ir bijušas vairākās paaudzēs vardarbīgas attiecības, var teikt, ka tas ir pārmantots uzvedības un attiecību veids. Tas atklājas stereotipos par sieviešu un vīriešu lomu ģimenē.

"Nevar par cilvēku pateikt, ka šis cilvēks būs vardarbīgs, uzmanies!. Vardarbīgas attiecības veidojas pakāpeniski. Tās ir par iemācītu uzvedību vai apgūtiem uzvedības veidiem.

Ja cilvēks ir cietis bērnībā no vardarbības vai ticis pazemots un tas ir bijis mamma vai tētis, diemžēl ļoti bieži iekāpjam atkal vardarbības aplī iekšā. Īpaši, ja nestrādājam ar attiecībām, ja nestrādājam ar sekām. Tā var būt cita vardarbīgo attiecību forma, bet tā būs," vērtē Kleinberga.

Pastāv risks, ka tie, kas piedzīvojuši vardarbību, paši kļūst vardarbīgi. 

"Risks ir reāls, ja pēc piedzīvotās vardarbības nestrādā ar sekām,"  norāda Kronberga. "Tā ir trauma un nevar domāt, ka tā pazudīs pati no sevis.

Ja mēs satraumējam kāju vai roku sportojot un domājam, ka pāries, bieži ir tā, ka nelaime velkas līdzi visu dzīvi un sāp. Ar šo ir tieši tāpat. Tāpēc liela nozīme darbam ar traumu. 

Tāpēc šobrīd aktīvi runājam arī par to, ka arī ar varmāku ir jāstrādā."

KONTEKSTS:

Sabiedrisko mediju labdarības maratons “Dod pieci!” šogad pievērsīsies vardarbībai ģimenē – sarežģītam un daudzslāņainam tematam, runājot gan par emocionālo, fizisko, finansiālo un cita veida vardarbību ģimenes locekļu starpā, gan par sekām un rīcības scenārijiem, lai dotu iespēju sākt dzīvi no jauna. Labdarības maratons “Dod pieci!” notiks no 17. līdz 23. decembrim.

Maratona laikā saziedotie līdzekļi tiks novirzīti Ziedot.lv ātrās reaģēšanas jeb krīzes fondam, sniedzot finansiālu atbalstu galvenokārt sievietēm un bērniem, kas grib izrauties no apburtā loka – aiziet no vardarbīgām attiecībām –, bet nespēj to izdarīt atbalsta trūkuma dēļ.

Dažādas organizācijas, krīžu centri, speciālisti Latvijā piedāvā palīdzības iespējas vardarbības upuriem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vecāki un bērni
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt