"Pašvadīta mācīšanās ir process, kad skolēns pats izvirza mērķi, ko vēlas sasniegt, un arī plānošanas process ir paša skolēna rokās, iespējams, ar skolotāja palīdzību pirmajās reizēs," skaidro Rīgas Juglas vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja un ''Iespējamās misijas'' absolvente Līga Sudare. "Atšķirībā no tā, ka citreiz svarīgs šķiet tikai rezultāts, tad pašvadītas mācīšanās pienesums ir apzinātība procesa laikā. Kamēr notiek plāna punktu izpilde, domāt līdzi, kāpēc man sanāca vai nesanāca, kā es jutos, kad to darīju, un kā man tas noderēs pēc tam.
Pat ja rezultāts nav ideāls un beigās vispār viss izjūk, tik un tā svarīgs ir process, tas ceļš, nevis galamērķis."
Pašvadīta mācīšanās nav tas pats, kas patstāvīga mācīšanas. Tāpēc skolas un attālināto mācību kontekstā nevar teikt, ka skolēni īsteno pašvadītu mācīšanos. Skolotāji var mudināt ieviest atsevišķus pašvadītas mācīšanās elementus.
"Pašvadīta mācīšanas būtu, ja skolēns izlemj, ka viņš šodien gribētu iemācīties savrupinājumus, bet es tajā laikā domāju, ka jāmācās divdabja teiciens. Viņš ir izlēmis mācīties savrupinājumus un to dara. Ja tomēr skolotājs to lielo mērķi nosprauž, tad tie ir tikai elementi, kā līdz tam tiekam," norāda Līga Sudare.
Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas direktors Oskars Kaulēns arī piekrīt, ka pašvadīta mācīšanas nav patstāvīga mācīšanās un šos jēdzienus jauc arī skolotāji.
"Ja skolotājs iedod instrukcijas, kas skolēnam ir jādara un viņš atkārto algoritmu un iemācās, ko skolotājs ir teicis, un viņš to dara bez citu līdzdalības, tā ir patstāvīga mācīšanās," atzīst Oskars Kaulēns. "Pašvadītai mācīšanai ir svarīgi, ka skolēni paši, kā arī cita vadībā mēģina reflektēt un domāt par to, kāpēc mācījos šādā veidā."
"Pieredze liecina, ka skolēniem pietrūkst sarunas par mācīšanos kā procesu, tas būtu svarīgi, lai patstāvīga mācīšanās kļūtu par pašvadītu mācīšanos," vērtē Oskars Kaulēns.
Skolēniem trūkst pašvadītas mācīšanās ieradumu, tie ir jāapgūst.
Vai skolotājiem piemīt pašvadītas mācīšanas prasme? Arī skolotāji gaida precīzas instrukcijas, vadlīnijas, piemēram, domājot par kompetenču pieejas ieviešanu skolās.
"Ja skolotājiem būtu šīs pašvadītas mācīšanas prasmes, tās varētu nodot arī tālāk skolēniem. Realitāte liecina, ka visiem skolotājiem šīs prasmes nepiemīt vienlīdz lielā mērā," bilst Oskars Kaulēns.
Vecāki pašvadītas mācīšanas prasmes bērniem varētu veicināt, mērķtiecīgi jautājot bērnam, nevis sakot priekšā vai pat izpildot mājasdarbu viņa vietā.
