Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes docente Evija Latkovska, kura māca angļu valodas pasniegšanu jaunajiem pedagogiem, uzskata, ka multfilmu skatīšanās nav produktīvs valodas apgūšanas līdzeklis: "Īstā atbilde būtu – nē."
Viņa skaidro, ka multeņu skatīšanās daudz var palīdzēt iemācīties uztvert informāciju, bet, ja valodu nelieto, "tad ar runāšanu un vēl jo vairāk – rakstīšanu, kas vēl joprojām nav atcelta no valodas zināšanām un prasmēm, lai varētu teikt, ka esam kompetenti valodas lietotāji, ar to gluži multenes nepalīdzēs".
Mācību centra “Skrivanek” metodiķe un valodas pasniedzēja Tatjana Pafrāte, atbildot uz jautājumu – mīts vai patiesība, ka no multfilmām bērns var apgūt svešvalodu, atbild, ka tā ir patiesība, tā valodu var apgūt, to pierāda darbs ar bērniem. “Man praksē ir radies iespaids, ka multiplikācijas filmas ir efektīvs līdzeklis valodas apguvē.” Pieredze rāda, ka šie jaunieši runā ļoti brīvi, bez akcenta, bet viņiem varētu būt ļoti sliktas rakstu prasmes. Valodas mācīšanai būtu ieteicami izmantot video ar subtitriem.
Rīgas Starptautiskās skolas skolotāja un klases audzinātāja Aija Zandberga uzskata, ka audiovizuālie materiāli var palīdzēt valodas apguvē, bet tā ir pasīvā valoda, ko bērns iegūst. Starptautiskajā skolā valodas apgūšana notiek caur darbošanos, caur sajūtām. Bērnam ir ļoti svarīgi redzēt valodas pielietojumu.
Multfilmu valoda ne vienmēr ir labākais valodas satura avots, Zandberga iesaka labāk, protams, izmantot grāmatas. Jāatceras, ka tikai ar audiovizuālo materiālu valodas apguvei nepietiks, kvalitatīvi iemācīt runāt var ar pedagoga palīdzību.
Kompetenču pieejā skolotājiem būs iespējams sasaistīt svešvalodas apguvi ar dzimto valodu, tas būs ieguvums valodu apguvē.
Nav vienas receptes, kā apgūt labāk valodu, katram tas notiek individuāli, katram bērnam ir savas dotības un intereses, kas valodas apguvi ietekmē.
Ir svarīgi, lai bērnam ir viena valoda, kurā var labi izteikties, to ņemot vērā, izvēlas mācīties otru valodu.
Speciālistu viedokļi dalās, pastāv arī uzskats, ka nekas ļauns nenotiks, ja bērns, labi neiemācoties dzimto valodu, sāks mācīties papildus citu valodu.
Ja bērns mācās svešvalodas (piemēram, mācās skolā citā, ne ģimenes valodā, vai sācis savā valodā izmantot svešvalodas vārdus, kurus iemācījies no audiovizuāliem materiāliem), svarīgi, lai mājās būtu ģimenes valoda. Mājās ieteicami savi noteikumi – jautājumus uzdod un atbild tikai mājas valodā.