Ir jāpanāk, lai katrā Latvijas reģionā ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi visu diennakti bērniem līdz 18 gadu vecumam. Tāds ir uzstādījums iniciatīvai, kas portālā manabalss.lv ir savākusi jau vairāk nekā 10 000 parakstus. Šobrīd tā iesniegta Saeimā.
Iniciatīvas iesniedzēja, trīs bērnu mamma, izglītības darbinieku arodbiedrības līdere Inga Vanaga atklāja, ka iniciatīva radusies pēc tam, kad pašas ģimene saskārusies ar situāciju, ka bērnam pēkšņi sāk sāpēt zobs, un brīvdienā risinājums bija pieejams tikai privātā klīnikā par ievērojamu samaksu. Vanaga atzina, ka varēja par visu norēķināties, bet tas licis aizdomāties par ģimenēm, kurām nav pieejams transports un kurām nav pietiekami finansējuma, lai palīdzētu bērnam.
“Bērnam tā situācija ir izveidojusies, palīdzība ir vajadzīga. Kur to saņemt, par kādu naudu – tā bija problēma, tāpēc izstrādāju šo iniciatīvu, lai visām pusēm kopā būtu iespēja meklēt risinājumu,” stāstīja Vanaga.
“Ar bērnu zobārstniecību ir tā, ka pat plombēti un ārstēti zobi mēdz iekaist un radīt šādas situācijas, varbūt arī neveiksmīga ārstēšana. Bērniem viss, gan slimības, gan arī iekaisumi norit ļoti ātri un ļoti strauji,” atzina Viduskalne, tomēr norādīja uz iespēju nogaidīt rītu:
“Es gribētu ieteikt, ka mēs izvērtētu to kā akūtu situāciju un mēģinātu bērnam iedot pretsāpju medikamentus. Vakarā, naktī, iedot pretsāpju medikamentus, nomierināt bērnu un censties no rīta meklēt iespējamo palīdzību”.
Arī Paeglītis uzsvēra, ka ir jāatšķir akūta situācija no neatliekamas, neatliekamā jāmeklē mediķu palīdzība uzreiz.
“Neatliekamā palīdzība, tā ir palīdzība dzīvībai bīstamos gadījumos. Tās ir traumas, bērniņš vakarā var pakrist, pārsist lūpu vai izkustināt kādu zobu, tās ir alerģijas, tie ir tādi iekaisumi zobu pataloģiskās šķelšanās gadījumos un sastrutojumi. Tie, protams, ir neatliekamā palīdzība, un es gribu iedrošināt visus – var griezties jebkurā slimnīcā. Ja arī jebkurā nespēs palīdzēt, dzīvībai bīstamos gadījumos nodrošinās to, lai bērniņš tiek līdz palīdzībai,” viņš skaidroja.
“Akūtā palīdzību, tās ir zobu sāpes. Lielākoties akūtā palīdzība jau ir parādījusi kādu dienu iepriekš, ka tāda problēma ir. Viens no tādiem jautājumiem, kas, manuprāt, ir risināms uzreiz, ir sazināties ar savu zobārstu,” Paeglītis ieteica un uzsvēra nepieciešamību ģimenēm regulāri apmeklēt savu ģimenes zobārstu un veidot ciešu kontaktu, lai arī ārpus darba laika akūtās situācijās varētu sazināties.
“Lielākoties, ar ko es esmu saskāries, ir lieta, kad divas dienas jau sāp un trešo vairs nevar izturēt, un uz nakti nāk satraukums un sākam meklēt palīdzību. Latvijā ir bijuši vairāki nakts punkti akūtās palīdzības sniegšanā, bet, lai optimizētu infrastruktūru, šādas iestādes iekļāva slimnīcu sastāvā,” stāstīja Paeglītis un norādīja, ka šādos diennakts punktos savulaik novērojis sliktu komunikāciju un reizēm pat ne to kvalitatīvāko darbu.
Viņš uzsvēra: “Es gribētu teikt tā, varbūt kāds dusmosies, bet bērniem naktī ir jāguļ, un tāpēc es domāju, ka nakts laikā ārstēšana noteikti daudz vairāk viņus iespaidos, nekā iedzert tabletes, no rīta meklēt zobārstu un šo jautājumu atrisināt.”
“Nav jēgas nodrošināt nakts palīdzību, kura ir pusnormāla,” Paeglītis piebilda. “Nakts punktus atvērt bērniem, – tas nav tīri iespējams. Manā izpratnē, es tomēr pastāvu uz variantu par ģimenes zobārstu”.
Viduskalne atgādināja, ka tas, ko vecāki var darīt, lai līdz akūtām situācijām nenonāktu, ir tīrīt bērna zobus divreiz dienā un regulāri ieplānot vizītes pie zobārsta un higiēnista.
“Tas, ko mēs varam darīt, mēs varam tīrīt bērnu zobus. Līdz septiņu gadu vecumam tā ir pilnīga vecāku atbildība, pat līdz desmit. Es pat ieteiktu vecākiem, kam ir bērni pusaudži, paskatīties, kā viņiem iet ar zobu tīrīšanu,” viņa uzsvēra.
