Covid-19 daudzus no strādājošajiem "izdzina" no ierastajām darba vietām un lika strādāt no mājām. Kaut gan šādas iespējas bija jau pirms tam, daudzos uzņēmumos tieši pandēmijas laikā bija pirmā pieredze ar tik apjomīgu attālinātā darba izmantošanu. Cerot uz pandēmijas beigām un augot vakcinācijai, daudzviet tiek domāts, kā darbu organizēt turpmāk. Skaidrs ir tas, ka visi strādājošie nebūt vairs negrib atkal katru darba dienu pavadīt birojā un daudz lielāku popularitāti gūst jauna darba forma – hibrīddarbs, kas ļauj daļu laika strādāt darba vietā, daļu mājās vai kādā citā vietā.
Autora ziņas
Covid-19 pandēmija ir radījusi dažādas izmaiņas teju ikviena cilvēka dzīvē. Tostarp būtiski tika ietekmēts tas, kā esam pieraduši strādāt. Lai gan attālinātā darba iespējas nav nekas jauns un ir bijušas pieejamas jau kopš deviņdesmitajiem, tieši pēdējais pusotrs gads ir devis milzīgu grūdienu tam, lai tās plaši sāktu izmantot visdažādākajās nozarēs. Turklāt speciālisti saka, ka attālinātais darbs mūsu dzīvēs ir ienācis uz palikšanu un daudz no pandēmijas laikā apgūtā izmantosim arī tad, kad to vairs nediktēs epidemioloģiskās prasības. Ir pat radies jauns termins – hibrīddarbs, ar ko apzīmē to, ka cilvēki daļu nedēļas strādā savā darba vietā, daļu – mājās.
Viens no Eiropas Savienība (ES) uzsvariem samitā Slovēnijā bija Rietumbalkānu tā dēvētā zaļā transformācija, lai reģiona valstis tuvinātos arī Eiropas Savienības klimata mērķiem. Kā norādīja nevalstisko organizāciju koalīcija „Klimata rīcības tīkls” (Climate Action Network), rīcībai jābūt ļoti izlēmīgai un politiskajām deklarācijām jākļūst par reālām darbībām. Par zaļo transformāciju Rietumbalkānos un ES lomu šajos procesos uz sarunu Latvijas Radio aicināja „Klimata rīcības tīkla” klimata un enerģijas jautājumu koordinatoru Viktoru Berišaju.
Britu valdība ir piedraudējusi atteikties no pēcbreksita vienošanās, kas regulē tirdzniecību ar Ziemeļīriju, ja Eiropas Savienība (ES) nepiekritīs apjomīgām pārmaiņām. Britu breksita lietu ministrs Deivids Frosts ir paziņojis, ka pašreizējā formātā Ziemeļīrijas protokols nav ilgtspējīgs. Eiropas Komisija protokolu mainīt nav gatava. Tikmēr kārtējo reizi saasinājušās arī Apvienotās Karalistes attiecības ar Franciju, kuru daži breksita atbalstītāji uzskata par galveno domstarpību veicinātāju.
Eiropas Savienībai (ES) trūkst kvalificēta darbaspēka, tāpēc to nepieciešams piesaistīt no trešajām valstīm. Jau vairāk nekā desmit gadus dažādu jomu profesionāļi no visas pasaules var pieteiktie ES “Zilajai kartei”, kas ļauj dzīvot un strādāt bloka dalībvalstīs. Taču līdz šim programma nebija nesusi gaidītos rezultātus, ko saistīja ar pārāk stingrajām prasībām potenciālajiem viesstrādniekiem. Eiropas Parlaments (EP) nesen apstiprināja jaunus “Zilās kartes” noteikumus, lai atvieglotu augsti kvalificētu darbinieku piesaisti no valstīm ārpus ES.
Eiropas Komisija (EK) neapstiprinās Ungārijas septiņus miljardus eiro lielo atveseļošanas plānu, kamēr tā nav veikusi tiesu sistēmas reformu un negarantēs korupcijas lietu izmeklēšanu. Tā vasarā kādā no intervijām sacīja Eiropas Savienības (ES) tieslietu komisārs Didjē Reinderss. Ceturtdien, 30. septembrī, ir gala termiņš Briseles noteiktajām prasībām, lai gan sarunas varētu turpināties arī pēc šī termiņa, ja risinājums atrasts netiks. Vēl šonedēļ Ungārija nosodīja šādu Briseles attieksmi, nodēvējot to par šantāžu.
Nākamajā nedēļā, 6. oktobrī, Slovēnijā notiks Eiropas Savienības (ES) un Rietumbalkānu valstu samits. Tā laikā 27 valstu bloks plānojis izvērtēt Balkānu reģiona valstu sasniegto progresu, tuvinoties Eiropas Savienībai (ES), kā arī apstiprināt stratēģisko sadarbību turpmākajiem gadiem. Vēl pirms šī samita reģiona valstis apmeklē arī Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.
Eiropa piedzīvo nepieredzētu enerģijas cenu pieaugumu, kas var apdraudēt ekonomikas atkopšanos pēc pandēmijas un negatīvi ietekmēt iedzīvotāju ienākumus. Cenu kāpums būs vēl straujāks, sākoties jaunajai apkures sezonai. Eiropas Savienība (ES) un dalībvalstis domā par risinājumiem, lai mājsaimniecības varētu atļauties samaksāt par siltumu un elektrību.
Vācijas kanclere Angela Merkele, kas pēc 16 gadiem amatā savu posteni pametīs, noturējusi Eiropas Savienību (ES) kopā, tomēr nav spējusi piedāvāt vērienīgas idejas par Eiropas projekta attīstību un ievirzīt ES kādā konkrētā virzienā. Šādu viedokli intervijā Latvijas Radio pauda Eiropas Ārējo attiecību padomes Berlīnes biroja politikas analītiķis Rafaels Loss.
Vācija ir būtisks ģeopolitisks spēlētājs ne tikai Eiropas Savienībā, bet arī pasaulē kopumā. Kādu virzienu ārpolitikā pēc Vācijas parlamenta vēlēšanām iezīmēs jaunais kanclers, ir atklāts jautājums. Kādas turpmāk būs attiecības ar Ķīnu un Krieviju un ar kaimiņu Franciju? Kā veidosies Vācijas loma Eiropas Savienībā? Kāda varētu būt Vācijas ārpolitika pēc parlamenta vēlēšanām? Par to sarunā ar Latvijas Radio Berlīnē stāstīja Vācijas Ārējo attiecību padomes pētniecības direktors Roderiks Pārkss.
Eiropas Parlamenta deputāts un bijušais Lietuvas premjers Andrjus Kubiļus, kurš veidoja ziņojumu par to, kādai pēc deputātu domām vajadzētu būt turpmākajai Eiropas politikai pret Krieviju, aicina Eiropas Savienību (ES) būt gatavai neatzīt Krievijas Valsts domes vēlēšanu norisi gluži tāpat, kā netika atzītas Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas. Par to Latvijas Radio intervijā ar Andrju Kubiļu.
Šonedēļ galvenie notikumi Eiropas Savienības (ES) politikā norisinājās Strasbūrā, kur deputāti, komisāri, diplomāti un daudzi citi sapulcējās uz Eiropas Parlamenta plenārsēdi. Neapšaubāmi, centrālais plenārsēdes jautājums bija Eiropas Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas ikgadējā uzruna par stāvokli Eiropas Savienībā. Viņa runāja aptuveni stundu gan par sasniegumiem, gan par izaicinājumiem. Kā jau bija sagaidāms, Leiena pauda lepnumu par to, ka Eiropā jau vairāk nekā 70% pieaugušo ir pilnībā vakcinēti. Tas ir augstāks rādītājs nekā Lielbritānijā vai ASV, kas sākotnēji bija Eiropai priekšā.
Sekas, ar ko daudzām valstīm var nākties sadzīvot pēc Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas, ir pieaugusi nevienlīdzība sabiedrībā, jo tieši mazāk turīgo iedzīvotāju darba ienākumi līdz šim ir skarti visvairāk, brīdina virkne ekspertu. Izrādās tieši sociālā nevienlīdzība un bezdarbs ir jautājumi, kurus kā lielākos nākotnes izaicinājumus min arī Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāji. Turklāt Latvijā šis bažas ir lielākas nekā daudzu citu valstu iedzīvotāju vidū.
Pasaulē arvien lielākas kļūst bažas par to, ka pandēmijas laiks daudzviet var būt audzējis nevienlīdzību sabiedrībā, jo lielāko darba ienākumu kritumu ir piedzīvojuši tieši trūcīgākie iedzīvotāji, taču bagāto slāni pandēmijas izraisītā krīze vairs īpaši neskar. Tomēr nevienlīdzīga atgūšanās pēc pandēmijas pārvarēšanas var būt vērojama ne tikai sabiedrībā, bet arī starp valstīm, jo visām nebūt neizdosies tikt no pandēmijas izsistās bedres ārā vienlīdz sekmīgi.
Galvenais iemesls, kādēļ eksperti izsaka bažas par lielāku nevienlīdzību sabiedrībā pēc pandēmijas, saistīts ar to, ka pandēmijas laikā vislielāko darba ienākumu samazinājumu, tostarp Eiropā, ir piedzīvojuši trūcīgākie iedzīvotāji. Diemžēl pašlaik nav pārliecinošu prognožu par to, ka darba iespējas visiem atjaunosies vienlīdz labi. Visdrīzāk būs jāgaida vēl pāris gadu, līdz darba vietu piedāvājums pasaulē atgriezīsies pirmspandēmijas līmenī. Turklāt lielākās problēmas ar pilnvērtīgu atgriešanos darba tirgū var būt cilvēkiem ar zemāku kvalifikāciju, kā arī jauniešiem.
Viena no blaknēm, ar kuru visā pasaulē var nākties saskarties pēc Covid-19 pandēmijas, ir daudz lielāka nevienlīdzība sabiedrībā. Dati liecina, ka pandēmijas laikā vislielāko darba ienākumu samazinājumu ir piedzīvojuši tieši trūcīgākie Eiropas iedzīvotāji un pagaidām to ir izdevies notušēt tikai ar plašo atbalsta pasākumu palīdzību. Savukārt nevienlīdzības plaisas otrā pusē ir bagātākie sabiedrības locekļi, un vairāki pētījumi liecina, ka, neraugoties uz pandēmijas izraisīto krīzi, bagātnieku maciņi pagājušā gada laikā ir kļuvuši vēl biezāki.
Covid-19 pandēmija ir nesusi daudz un dažādas izmaiņas, no kurām dažas paver jaunas iespējas, citas rada izaicinājumus. Viena lieta, uz kuru kā satraucošu norāda eksperti, ir nevienlīdzība sabiedrībā, jo izrādās – tieši trūcīgākos iedzīvotājus pandēmija ir ietekmējusi smagāk nekā turīgos. Pagaidām gan to palīdz notušēt pandēmijas laikā ieviestie atbalsta pasākumi. Tomēr tie ir īstermiņa risinājumi un joprojām neatbildēts jautājums ir, vai arī nākamajos gados viens no pandēmijas atstātajiem mantojumiem daudzās valstīs nebūs lielāka nevienlīdzības plaisa sabiedrībā.
Attiecībā uz palīdzības sniegšanu Afganistānai Eiropas Savienībai (ES) būtu jāpiemēro specifiska mēraukla. Proti, ES, izvirzot konkrētas prasības talibu valdībai šādas palīdzības saņemšanai, būtu jārīkojas soli pa solim, intervijā Latvijas Radio norādīja Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) priekšsēdētāja Žaneta Ozoliņa.
Eiropas Parlamentā ir sākusies cīņa par to, kurš nākamos divarpus gadus ieņems tā priekšsēdētāja krēslu. Vienošanās starp lielākajām parlamenta frakcijām paredz, ka šim amatam janvārī būtu jāpāriet pie Eiropas Tautas partijas. Tomēr šobrīd amatā esošais itāļu sociāldemokrāts Dāvids Sasoli ir sācis kampaņu, lai paliktu amatā līdz pašreizējā sasaukuma beigām.
Lielbritānija arī turpmāk piemēros Ziemeļīrijas protokolu tā pašreizējā formā. Tas nozīmē, ka no Lielbritānijas ievestajiem produktiem tiks piemērotas tikai nelielas pārbaudes. Par to paziņojis britu ministrs attiecībām ar Eiropas Savienību (ES) Deivids Frosts. Britu valdība cer, ka šādi izdosies pastiprināt spiedienu uz ES un panākt sev vēlamās izmaiņas Ziemeļīrijas protokolā. Tikmēr Eiropas Komisija ir paziņojusi, ka protokolu pārskatīt negatavojas.
Vairākas Balkānu reģiona valstis joprojām turpina savu ceļu uz iestāšanos Eiropas Savienībā (ES). Tomēr līdz šim process nav noritējis tik raiti, cik šo valstu līderiem gribētos. Tādēļ jūlija beigās Serbijas, Ziemeļmaķedonijas un Albānijas līderi panāca vienošanos no 2023. gada aizliegt kontroli uz robežām starp šīm trim valstīm. Reģiona valstis ar šīs savas mini Šengenas izveidi cenšas pierādīt, ka tās spēj darīt lietas un rosīties arī pašas, gan ar ES palīdzību, gan bez tās.
Plašsaziņas līdzekļu brīvība un plurālisms Slovēnijā turpina mazināties. Tā secina Eiropas Komisija šonedēļ publicētajā ziņojumā par tiesiskuma stāvokli visās Eiropas Savienības valstīs. Nopietnu satraukumu par pašreizējās valdības politiku pauž arī Slovēnijas aktīvisti un trauksmes cēlēji. Nesen viesojoties Ļubļanā, Latvijas Radio korespondents aprunājās ar dažiem, kas nav mierā ar pašreizējās valdības kursu.
Ar Izraēlas uzņēmuma „NSO Group” spiegprogrammatūru žurnālisti un premjera Viktora Orbāna kritiķi izspiegoti arī Ungārijā, kur preses brīvības indekss jau sen piedzīvo lejupslīdi. Spiegprogrammatūras izmantošanu pret žurnālistiem nosodījusi Eiropas Savienība (ES), kas atkārtoti paudusi bažas arī par preses brīvību Ungārijā.
Eiropas Komisija nesen ir nākusi klajā ar apjomīgu likumprojektu paketi, lai veicinātu straujāku cīņu ar klimata pārmaiņām. Šie pasākumi došot cilvēcei labu iespēju cīņā par izdzīvošanu uz šīs planētas. Tomēr, lai arī kopumā visas Eiropas Savienības (ES) valstis ir piekritušas līdz 2030. gadam samazināt CO2 izmešus par 55%, par konkrētiem soļiem ir daudz domstarpību.
Eiropas Savienība (ES) ir apņēmusies ievērojami samazināt atkarību no importētām kritiski svarīgām izejvielām, lai varētu sasniegt bloka nospraustos mērķus pārejai uz zaļu un digitālu ekonomiku. Tāpēc Brisele aktīvi meklē stratēģiskos partnerus, kuri spētu apgādāt Eiropu ar tādām kritiski svarīgām izejvielām, kas šeit nav atrodamas. Par vienu no šādiem stratēģiskajiem partneriem kļuvusi Ukraina.
Eiropas Savienība jau līdz šim ir paveikusi daudz, lai sasniegtu savus ilgtermiņa klimata mērķus, tomēr priekšā vēl ir nopietns darbs, tā intervijā Latvijas Radio sacīja Briselē bāzētā Eiropas politikas pētījumu centra (Centre for European Policy Studies) zinātniskais līdzstrādnieks Milans Elkerbūts. Eksperts norādīja, ka atsevišķi Eiropas Savienības klimata politikas aspekti pavisam drīz ietekmēs mūsu dzīvi. Kā piemēru viņš minēja elektroautomobiļus, kas jau tuvākajos gados aizvien lielākā skaitā būšot redzami uz ceļiem.
Eiropas Savienība (ES) joprojām cīnās ar koronavīrusu Covid-19, bet vakcinācija ir galvenais ierocis, lai apturētu šo sērgu. Līdz šim bloks esot saņēmis pietiekami daudz Covid-19 vakcīnu devu, lai varētu sapotēt vairākumu pieaugušo iedzīvotāju. Šonedēļ daudz uzmanības bija pievērsts Polijas tieslietu reformai, ko regulāri kritizē amatpersonas Briselē. Tikmēr ES turpina virzību pretī mērķim tuvāko 30 gadu laikā kļūt par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu. Lai sasniegtu klimatneitrālo, Eiropas Komisija ir izstrādājusi jaunu plānu pārejai uz zaļāku saimniekošanu.
Daudzus Latvijā satrauc straujais būvmateriālu cenu kāpums. Tomēr tas šobrīd vērojams ne tikai mūsu valstī. Visa Eiropa sastopas ar izejvielu un būvmateriālu cenu kāpumu, kas ir saistīts gan ar strauju pieprasījuma pieaugumu, gan ar piegādes problēmām. Šis jautājums nonāca arī Eiropas Parlamenta deputātu redzeslokā.