Eiropas Savienība (ES) būtu stiprāka, ja tā vairāk lēmumu nodotu dalībvalstu rokās, intervijā Latvijas Radio sacīja Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sījārto. Viņš norādīja, ka Eiropai bija iespēja veidot ciešākas attiecības ar Baltkrieviju, tad nebūtu migrācijas krīzes, kādu pieredzam pašlaik. Ungārija arī uzskata, ka attiecībās ar Krieviju ir jāietur pragmatisms.
Pagājušajā nedēļā, teju divus mēnešus pēc Vācijā notikušajām Bundestāga vēlēšanām, trīs partijas – sociāldemokrāti (SPD), zaļie un brīvie demokrāti (FDP) paziņoja, ka vienojušies par jaunās Vācijas valdības izveidi un publicēja koalīcijas līgumu. Ekspertu uzmanība tiek pievērsta ne tikai tam, ko tā dēvētā „luksofora koalīcija” sola iekšpolitikā, bet arī tam, kāda solās būt jaunās valdības politika Eiropas Savienībā.
Latvijas valdībai jādara viss, lai papildu 200 miljoni eiro, ko Eiropas Savienība (ES) Latvijai, Lietuvai un Polijai piešķirs saistībā ar Baltkrievijas režīma izveidoto situāciju uz minēto valstu robežām ar Baltkrieviju, varētu tikt izmantoti fiziska žoga būvniecībai, jo tas ir vienīgais veids, kā atturēt robežpārkāpēju pūļus. Intervijā par ES nākama gada budžetu Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere Latvijas Radio atzina, ka, neskatoties uz to, ka joprojām ir deputāti, kas pārstāv "velkamistu" idejas un ir gatavi nekritiski uzņemt jebkuru, kurš vēlas ierasties ES, šādas balsis kļūst dzirdamas arvien mazāk, jo pieaug izpratne par to, ka katras valsts un valstu savienības uzdevums ir pasargāt savas robežas un savus pilsoņus
Eiropā par arvien aktuālāku jautājumu kļūst inflācijas kāpums. Gada inflācija eirozonā oktobrī palielinājās līdz 4,1%, kas ir augstākais līmenis kopš 2008. gada jūlija jeb iepriekšējās finanšu krīzes sākuma. Arī Latvijā oktobrī reģistrētais patēriņa cenu kāpums par 6% ir augstākais pēdējo 12 gadu laikā. Eirozonas monetārās politikas veidotāji pagaidām ietur nogaidošu pozīciju un satrauktos prātus mierina, ka pašlaik vērojamais cenu lēciens ir pārejoša parādība un jau nākamgad patēriņa cenas samazināsies. Tomēr pētījumi par Eiropas iedzīvotāju noskaņojumu liecina, ka eiropieši nebūt nav optimistiski, un inflācija ir viena no lietām, par kuru iedzīvotāju vidū valda drūmas prognozes.
Eiropas Parlaments (EP) šonedēļ deva zaļo gaismu jaunajai Eiropas Savienības lauksaimniecības politikai. Tiek norādīts, ka politika turpmāk būs "zaļāka, taisnīgāka, elastīgāka un pārredzamāka". Lai gan Eiroparlaments tiesību aktu reformu kopumu atbalstīja ar pārliecinošu vairākumu, ceļš līdz lauksaimniecības politikas reformai bijis sarežģīts un piepildīts ar gadiem ilgām diskusijām, kā arī kritikas pavadīts, kura izskan joprojām.
Jau 10 mēnešus pēc kārtas Eiropā aug patēriņa cenas, un oktobrī jau ir sasniegti pēdējās desmitgades gada inflācijas rekordi – eirozonā vidēji 4,1%, bet Latvijā 6%. Gan valsts institūciju, gan komercbanku analītiķu prognozes liecina, ka drīzumā situācija neuzlabosies, un cenu kāpums pilnīgi noteikti turpināsies līdz pat gada beigām. Tomēr Eiropas Komisija (EK), kura savas rudens makroekonomikas prognozes publiskoja šomēnes, ir optimistiska par nākamo gadu, kad pēc tās domām ir gaidāms cenu kāpuma atslābums. Eiropas Centrālā banka (ECB) un arī Latvijas Banka ar savām jaunajām prognozēm plāno nākt klajā decembrī.
Eiropas Savienība (ES) vēlas samazināt atkarību no dažiem svarīgu izejvielu un tehnoloģiju piegādātājiem, lai nostiprinātu tā dēvēto stratēģisko autonomiju. ES šo mērķi var palīdzēt īstenot Taivāna, kas ir viens no pasaulē vadošajiem augsto tehnoloģiju centriem. Atsevišķas bloka dalībvalstis un politiķi veido tuvākas attiecības ar Taivānu, izsaucot neapmierinātību Ķīnā, kas nelielo salu uzskata par savu teritoriju.
Jau desmit mēnešus Eiropā ir novērojams patēriņa cenu kāpums. Arī Latvijā dzīve kļūst arvien dārgāka. Ja sākumā cenu palielinājums vairāk bija saistīts ar atsevišķām nozarēm, piemēram, būvniecību vai auto tirdzniecību, tad pēdējā laikā augošās energoresursu izmaksas liek zvanīt trauksmes zvanus jau daudzu valdību un Eiropas institūciju gaiteņos, jo ir skaidrs, ka tagad tiek ietekmēta visa sabiedrība. Tikmēr ekonomisti izsaka prognozes, cik šis process varētu ilgt.
Eirozonā jau desmito mēnesi pēc kārtas ir fiksēts patēriņa cenu kāpums un oktobrī inflācija tiek lēsta jau 4,1% apjomā, kas ir divas reizes vairāk nekā vēlētos redzēt Eiropas Centrālā banka (ECB). Tieši centrālo banku uzdevums ir rūpēties par to, lai valda stabilitāte un inflācija nerada problēmas ekonomikas attīstībai un iedzīvotāju maciņiem. Tādēļ pašlaik ECB ir nonākusi jautājumu krustugunīs par to, ko un kad tā taisās darīt, lai mēģinātu mazināt patēriņa cenu kāpuma tempu. Līdzšinējā atbilde ir: “Mieru, tikai mieru!” Tomēr, vai ECB izdosies noturēt savu pozīciju, vēl ir jautājums, jo argumenti par to, ka kaut kādai rīcībai ir jāseko jau drīz, kļūst arvien skaļāki.
Pēdējā laikā ekonomikas ziņu virsrakstos regulāri varam lasīt par jauniem pēdējās desmitgades inflācijas rekordiem, kuri tiek sasniegti vienā vai otrā valstī. Joprojām ir liels jautājums, vai tā ir pārejoša parādība, vai “jaunais normālais”, ar ko mums visiem kā patērētājiem turpmāk būs jārēķinās labu laiku.
Līdz ar jaunās Čehijas valdības nākšanu pie varas Čehija būs Eiropas Savienības partneriem paredzamāka un “nolasāmāka”. To intervijā Latvijas Radio atzina Prāgas Starptautisko attiecību institūta vecākais pētnieks Jans Kovāržs. Viņš arī pieļāva, ka varētu notikt attālināšanās no līdzšinējās valdības stratēģiskajiem partneriem Polijas un Ungārijas. Tikmēr migrācijas jautājumos Čehijas nostāja varētu palikt nemainīga. Lai gan Čehijas kritika pret Briseli atsevišķos jautājumos varētu saglabāties, tomēr mēģinājumi visā vainot Briseli vairs nebūs tik bieži dzirdami.
Centrālais notikums šonedēļ ir migrantu situācija uz Polijas un Baltkrievijas robežas. Tas pievērsa ne vien visas Eiropas Savienības (ES), bet arī pasaules uzmanību. Vienlaikus aizvien nav atrisinājuma Briseles un Londonas strīdā par Ziemeļīriju. Savukārt Eiropas Parlaments lēmis nolēma izdot savu kolēģi Nilu Ušakovu kriminālvajāšanai Latvijā.
Eiropas Savienībai (ES) šobrīd ir reta iespēja iegrožot sociālo tīklu un interneta platformu patvaļu. Tā īsumā var raksturot bijušās “Facebook” darbinieces Frensisas Haugenas galveno vēstījumu šīs nedēļas uzstāšanās laikā Eiropas Parlamentā. Kā zināms, Haugena nopludināja daudzus iekšējus “Facebook” dokumentus. Tie apliecina, ka šī sociālā tīkla vadība labi apzinās, kādas problēmas sabiedrībā rada viņu darbība, bet atsakās tās risināt.
Pēc Eiropas Savienības (ES) spiediena Slovēnija šonedēļ tomēr piekritusi atjaunot finansējumu valsts vienīgajai ziņu aģentūrai „STA”. Tās darbība tika apturēta decembrī, un tas notika pēc tam, kad Slovēnijas konservatīvā valdība kritizēja aģentūras ziņas. Pēdējā laikā citu valstu politiķiem, ekspertiem un preses brīvības aizstāvjiem radušās bažas par Slovēnijas valdības pieaugošo spiedienu uz valsts neatkarīgiem medijiem.
Diskusijas klimata konferencē Glāzgovā turpināsies visu nākamo nedēļu. Eiropas Parlamenta (EP) deputātam no Zviedrijas ''zaļajiem'' Pēram Holmgrēnam, kurš pēc izglītības ir meteorologs, Latvijas Radio intervijā vaicāja – kā viņš vērtē līdz šim panākto.
Centrālais šīs nedēļas notikums ir Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) Klimata konference Glāzgovā. Eiropas Savienība (ES) tajā spēlē nozīmīgu lomu, jo mūsu bloks ne tikai rada pietiekami daudz CO2 izmešu, bet arī ir spēris praktiskus soļus Parīzes klimata nolīguma īstenošanai. Turpretī daudzi citi pasaulē vien turpina nākt klajā ar deklaratīviem mērķiem.
Eiropas Komisija (EK) aizvadītajā vasarā nāca klajā ar jauno Eiropas Savienības (ES) mežu stratēģiju, kuras mērķis ir uzlabot mežu kvalitāti un kvantitāti, lai ne tikai vairotu to izturību pret klimata pārmaiņām, bet arī turpmāk ļautu nodrošināt mežu sociālekonomiskās funkcijas. Taču atsevišķas ES dalībvalstis kritizē stratēģiju, norādot, ka tā ierobežošot valstu rīcības brīvību attiecībā uz mežu apsaimniekošanu un apdraudēšot daudzu nozarē strādājošo darbvietas.
Saspīlējums starp Briseli un Varšavu kļūst arvien izteiktāks, un šonedēļ piespriestā soda nauda, kas ir lielākā jebkad pret kādu dalībvalsti ieviestā, atkal ir aktualizējusi jautājumu gan par tiesiskumu, gan par dažādiem standartiem, gan par Polijas turpmāko atrašanos Eiropas Savienībā (ES). Šajā nedēļā īsā vizītē Latvijā bija ieradies arī Polijas ārlietu ministra vietnieks Pāvels Jablonskis, kuru Latvijas Radio aicināja uz sarunu.
Eiropas Savienības (ES) moto vienmēr ir bijis "Vienoti dažādībā", taču šī nedēļa bija pierādījums tam, ka dažādība nereti var izvērsties pamatīgos kašķos – gan organizācijas iekšienē, gan ar kaimiņiem. Taču, ja labi grib, tad ir iespējams nonākt arī pie vienota viedokļa pat ar ne tiem ērtākajiem sarunu biedriem.
Pasaules valstu līderi pirmdien, 1. novembrī, sapulcēsies Skotijas pilsētā Glāzgovā, lai uzsāktu nākamo posmu sarunās par cīņu ar klimata pārmaiņām. Vēl pirms tam, šajā nedēļas nogalē, Romā notiks Lielā divdesmitnieka valstu tikšanās, kas arī būs veltīta šim tematam. Kaut arī vairums pasaules valstu ir apņēmušās sasniegt Parīzes klimata nolīgumā izvirzītos mērķus, izņemot Eiropas Savienību (ES), maz kurš ir paziņojis par konkrētiem plāniem, kā tos sasniegt. Tādēļ sarunas lielākoties tiks veltītas taustāmiem soļiem.
Eiropā veidojas tā dēvētie "ziņu tuksneši" jeb reģioni, kuros vairs nav vietējo plašsaziņas līdzekļu. Tas ir viens no secinājumiem, kas pausts Eiropas Parlamenta (EP) apstiprinātajā ziņojumā par mediju situāciju bloka valstīs. Dokumenta autore ir deputāte Dace Melbārde (Nacionālā apvienība). Viņa uzskata, ka Eiropas Savienībai (ES) ir pienācis laiks darīt vairāk, lai atbalstītu neatkarīgas žurnālistikas saglabāšanu.
Moldovas ceļš Eiropas virzienā pēc vēlēšanām ir vairāku apstākļu sakritības rezultāts un varbūt arī vairāku nejaušību kopums, tomēr nenoliedzami – vēlēšanās iegūtās teju divas trešdaļas krēslu parlamentā skaidri parāda iedzīvotāju vēlmi veidot vēl ciešākas saites ar Eiropas Savienību (ES). Tā intervijā Latvijas Radio sacīja ES delegācijas Moldovā vadītājs Jānis Mažeiks.
Šajā nedēļā atkal notika skaļa viedokļu apmaiņa starp Varšavu un Briseli par tiesiskumu Polijā. Tikmēr Eiropas Parlaments (EP) izziņoja šī gada Saharova balvas ieguvēju un atbalstīja plānu, kura mērķis ir nodrošināt bloka iedzīvotājiem veselīgu pārtiku par pieņemamām cenām.
Eiropas Komisija ir uzsākusi diskusijas par Eiropas Savienības fiskālās disciplīnas noteikumu pārskatīšanu. Pandēmijas dēļ šie noteikumi tika atviegloti. Tas ļāvis daudzām valstīm ne tikai atbalstīt savu ekonomiku, bet arī ievērojami kāpināt valsts parādus. Tagad uzdevums ir domāt par šo parādu mazināšanu, vienlaikus netraucējot izaugsmei un zaļajam kursam.
Covid-19 pandēmijas laikā ārvalstu tiešo investīciju plūsma Latvijā nevis sarukusi, bet dubultojusies. Visvairāk investīcijas ieplūst rūpniecībā, tirdzniecībā un nekustamā īpašuma nozarē. Lauvas tiesu ārvalstu investori iegulda Rīgā un Pierīgā, līdz ar to reģioni savu potenciālu nav pilnībā izmantojuši.
Eiropas Komisija (EK) pagājušajā nedēļā nāca klajā ar savu pieeju aktīvākai Eiropas Savienības (ES) iesaistei virzībā uz mierīgu, ilgtspējīgu un pārtikušu Arktiku. Aktīvāka bloka pieeja šim reģionam esot nepieciešama, jo Arktika ir stratēģiski ļoti nozīmīgs no klimata pārmaiņu, izejvielu, kā arī ģeostratēģiskās ietekmes viedokļa. Par ietekmi šajā reģionā jau labu laiku cīnās vairākas valstis, kuras nav ES, un tās nebūt nav priecīgas par bloka plašāku iesaisti Arktikā.
Politiskajā saspīlējumā starp Eiropas Savienību (ES) un Poliju ir redzams, ka Varšavai ir vājas kārtis un tai trūkst argumentu, lai iebilstu pret ES vērtībām. To Latvijas Radio intervijā sacīja liberālā poļu izdevuma “Gazeta Wyborcza” Ārzemju ziņu nodaļas vadītājs Bartošs Veļinskis.
Šo nedēļu Eiropas Savienībā (ES) raksturo nesaskaņas gan savienības iekšienē, gan ar kaimiņiem. Šonedēļ ES notikumu TOP3 par Polijas centieniem būt saprastiem Eiropā, par Eiropas Komisijas piedāvājumu britiem Ziemeļīrijas strīda atrisināšanai un par piedāvājumu, kā mīkstināt enerģijas cenu kāpuma radītās sekas.
Covid-19 pandēmija daudz straujāk ir iekustinājusi pārmaiņas darba tirgū, kas ir saistītas ar attālināto darbu un informācijas tehnoloģiju risinājumu izmantošanu. Pētījumi liecina, ka pēc pandēmijas dažas no iepriekš salīdzinoši maz izmantotām darba formām iegūs daudz lielāku nozīmi. Savukārt automatizācija nākamās desmitgades laikā liks mainīt profesiju vienam no katriem 16 strādājošajiem. Turklāt milzīgs izaicinājums būs tieši zemāk atalgoto darbinieku kvalifikācijas celšana, jo viņiem pieejamo darbavietu skaits saruks visstraujāk.
Eiropas Savienība (ES) ir nosaukusi vairākus enerģijas ieguves avotus, kam pienāksies īpašs atbalsts, lai veicinātu bloka pāreju uz zaļāku saimniekošanu un īstenotu nospraustos klimatneitralitātes mērķus. Šo avotu vidū pagaidām nav kodolenerģijas. Daļa ES dalībvalstu uzstāj, ka kodolenerģija ir viens no pretlīdzekļiem klimata krīzei, taču tām oponē grupa dalībvalstu, kuras norāda uz augstiem drošības riskiem.
Attālinātais darbs, kas ir ienācis daudzu uzņēmumu dzīvē pandēmijas laikā, ar dažādām modifikācijām paliks arī tad, kad visi Covid-19 dēļ ieviestie pulcēšanās ierobežojumi tiks atcelti, liecina pētījumi. Tomēr, lai šāda darba forma būtu nevis problēma, bet iespēja, ir nepieciešami uzņēmumu ieguldījumi informācijas tehnoloģijās (IT). Pagaidām šis jautājums vismaz Latvijā rada bažas.
Covid-19 pandēmija ir būtiski mainījusi veidu, kā strādā daudzi uzņēmumi. Daudzās kompānijās un profesijās par ierastu normu ir kļuvis attālinātais darbs, un aptaujas liecina, ka daudzi darbinieki arī pēc pandēmijas beigām nemaz nevēlas pārcelties atpakaļ uz birojiem. Ir radies pat jauns termins – hibrīddarbs, kas nozīmē, ka daļu sava darba laika darbinieks pavada uzņēmumā, tiekas un klātienē apspriežas ar kolēģiem, bet daļu laika attālināti strādā no mājām vai kādas citas vietas.
