ES notikumu TOP3: Energokrīze, «Brexit» sekas un Rietumbalkāni

Šī nedēļa Eiropas Savienībā (ES) iezīmējās ar meklējumiem rast risinājumus saistībā ar energoresursu cenu kāpuma draudošajām problēmām, kā arī būtisks bija samits Slovēnijā. Tikmēr Francijai un Lielbritānijai turpinās nesaskaņas.

Energoresursu cenas

ES notikumu TOP3: Energokrīzi, “Brexit” sekas un Rietumbalkāni
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Tuvojoties vēsākam laikam, par saviem apkures un siltuma rēķiniem nākas satraukties visai Eiropas Savienībai (ES) kopumā, jo energoresursu cenas pašlaik ir sasniegušas nepieredzēti augstu līmeni. Tieši tāpēc arī Eiropas Savienība meklē instrumentus, kā šo krīzi pārvarēt.

Lai arī oficiāli par to tiks runāts vien pēc divām nedēļām, šonedēļ kļuva zināms, ka viens no piedāvājumiem varētu būt atbalsts mājsaimniecībām ar zemākajiem ienākumiem. Tāpat varētu tikt spriests par atbalstu mazajiem uzņēmumiem, kuri saskaras ar augošiem elektroenerģijas rēķiniem.

Vienlaikus Eiropas Komisija gatavojas piedāvāt stiprināt dažādu tirgus tendenču uzraudzības mehānismus, solot aktīvi vērsties pret konkurences noteikumu pārkāpumu. Visticamāk, nāksies spriest arī par elektrības, gāzes un elektroenerģijas tirgu reformām.

Francijas un britu nesaskaņas

Kamēr citi spriež, kā pārvarēt energokrīzi, Francija ir piedraudējusi apturēt energopiegādi Lielbritānijas valdījumā esošajām Kanāla salām Džērsijai un Gērnsijai. Iemesls – britu nevēlēšanās francūžiem piešķirt visas prasītās nozvejas atļaujas.

Parīze arī pieprasījusi, lai Eiropas Savienība ieņem asāku nostāju pret Londonu, pretējā gadījumā varētu tikt apdraudēta divpusējā sadarbība, kas “Brexit” dēļ jau tā ir pamatīgi cietusi. Ja briti savas saistības nepildīšot, Parīze ir gatava vērsties “Brexit” vienošanās arbitrāžas komisijā.

Tā vien izskatās, ka arī Lielbritānija nav apmierināta ar pašreizējo situāciju attiecībās ar Eiropas Savienību, īpaši attiecībā par tirdzniecību Ziemeļīrijā, jo ir piedraudējusi vienpersoniski apturēt Ziemeļīrijas protokola darbību.

Attiecības ar Rietumbalkānu valstīm

Taču vislielākā uzmanība šonedēļ nenoliedzami tika pievērsta Slovēnijas galvaspilsētai Ļubļanai, kur notika Eiropas Savienības un Rietumbalkānu valstu samits. Lai arī Eiropas līderi kārtējo reizi uzsvēra, ka Rietumbalkāni ir daļa no Eiropas, tā arī skaidri neizskanēja signāls, kuru gaidīja visvairāk, proti, konkrēts laiks, līdz kuram reģiona valstis varētu cerēt uz dalību Eiropas Savienībā.

Reģiona valstīm tika solīts turpmākajos gados piešķirt ievērojamu finansējumu gan grantu, gan investīciju veidā, tomēr Eiropas Savienībai tomēr nācās atzīt, ka tai pašai ir jātiek skaidrībā ar savu iekšējo attīstību, lai varētu nobriest vēl vienai paplašināšanās kārtai.

Jāatzīst, ka arī pašiem Balkāniem vēl ir jāpaveic nozīmīgs mājasdarbs, lai novērstu savas iekšējās nesaskaņas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt