EURANET PLUS

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas

08.12.22

ES un Ķīnas strīda izskatīšana Pasaules Tirdzniecības organizācijā varētu aizņemt pusotru gadu

Šonedēļ kļuva zināms, ka Eiropas Komisija ir nolēmusi vērsties Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) pret Ķīnu. Šāds solis ir sperts, jo Ķīna turpina bloķēt preces no Lietuvas, kā arī ierobežo Eiropas uzņēmumu patentu aizsardzību. Savukārt Ķīnas varas iestādes noliedz, ka tās būtu ieviesušas ierobežojumus Lietuvas preču importam.

8. decembris, 2022, 8:24

29.11.22

ES sankcijas efektu uz Krievijas ekonomiku vērtē kā nepietiekami spēcīgu; plāno devīto sankciju kārtu

Pašlaik Eiropas Savienībā notiek darbs pie devītās sankciju paketes pret Krieviju, lai sodītu agresorvalsti par tās uzsākto asiņaino karu Ukrainā. Līdz šim sankciju efekts nav izrādījies tik spēcīgs, kā cerēts, tomēr Eiropas politiķi un eksperti uzskata, ka sankciju politika ir jāturpina, lai palīdzētu nodrošināt kaut mazākās priekšrocības Ukrainai.

29. novembris, 2022, 8:22

23.11.22

Lielo uzņēmumu vadībā Eiropā abiem dzimumiem būs jābūt līdzvērtīgāk pārstāvētiem

Eiropas Savienības (ES) lielo uzņēmumu vadībā turpmāk ir jābūt līdzsvaram starp sievietēm un vīriešiem. Tādu lēmumu šonedēļ pieņēma Eiropas Parlaments. Pēc desmit gadu diskusijām visām pusēm beidzot izdevās vienoties, ka biržā kotēto uzņēmumu valdēs nevar būt pārstāvēti tikai vīrieši, kā tas bieži vien ir pašlaik.

23. novembris, 2022, 8:23

21.11.22

Vēsturiska vienošanās vai mazs solītis uz priekšu? Pretrunīgi vērtējumi par ANO Klimata sarunu panākumiem

Vēsturiska vienošanās vai mazs solītis uz priekšu? Tik atšķirīgas reakcijas skan par ANO Klimata konferences iznākumu. Attīstības valstis ir gandarītas, ka beidzot ir panākta vienošanās par jaunu zaudējumu atlīdzināšanas mehānismu, caur kuru bagātās valstis kompensēs nabadzīgām klimata pārmaiņu radītos postījumus. Tomēr Eiropas Savienības sarunvedēji ir sarūgtināti, ka pārējā pasaule nav gatava aktīvāk samazināt izmešus.

21. novembris, 2022, 8:19

17.11.22

Baltijas jūrā un Ziemeļjūrā taps enerģētikas salas

Šobrīd Bornholmas salā Dānijā tiek veidota īpaša enerģētikas sala. Tas ir inovatīvs projekts, kas varētu nodrošināt ne tikai vēja enerģiju, bet arī ūdeņradi Baltijas jūras reģionam. Pēc Bornholmas sekos līdzīgs projekts Ziemeļjūrā. Dānijas valdība saka, ka tas ir veids, kā atbrīvoties no fosilā kurināmā un līdz ar to arī no Krievijas energoresursu atkarības. Līdzīgu salu plāno būvēt arī Beļģija.

17. novembris, 2022, 8:15

11.11.22

Polija gāzi sev ziemai nodrošinājusi; nākotnē cer mazināt tās izmantošanu

Krievijas izvērstā kara Ukrainā dēļ lielākā daļa Eiropas valstu saprata, ka pienācis laiks rīkoties un atteikties no Krievijas fosilajiem resursiem, tostarp gāzes. Taču līdz ar to pēdējie mēneši bijuši saspringti, jo steigšus nācies meklēt jaunus gāzes avotus, gatavojoties ziemai. Jaunus avotus meklēja un turpina meklēt Polija. Tiesa, šī valsts jau pirms vairākiem gadiem bija nolēmusi, ka no Krievijas gāzes tai jāatsakās un šogad tas arī būtu noticis neatkarīgi no atkārtotā iebrukuma Ukrainā.

11. novembris, 2022, 8:30

11.11.22

Eiropas Komisija rosina pārskatīt parāda samazināšanas tempus eirozonā

Eiropas Komisija (EK) rosina pārskatīt finanšu disciplīnas prasības eirozonā. Briselē atzīst, ka pašreizējie noteikumi valsts parāda samazināšanai ir pārāk strikti un līdz ar to gandrīz neizpildāmi. Tādēļ tiek rosināta pakāpeniskāka un individuāla pieeja valstīm ar lieliem parādiem.

11. novembris, 2022, 8:17

10.11.22

Vēja parku attīstība Polijā joprojām iestrēgusi

Eiropu šogad skārusi nepieredzēta enerģijas krīze un straujš inflācijas kāpums. Izņēmums nav arī Polija, kuras valdība domā par to, kā palīdzēt cilvēkiem, reizē arī attīstot alternatīvus un ilgtspējīgus enerģijas avotus. Viens no tiem ir vējš, kam arī Eiropas Savienības ieskatā ir liela nozīme, lai sasniegtu noteiktos mērķus atjaunojamās enerģijas jomā. Pirms vairākiem gadiem vēja parku attīstība Polijā uzņēma straujus apgriezienus, tomēr tad saskārās ar šķēršļiem, kas joprojām līdz galam nav novērsti.

10. novembris, 2022, 8:30

09.11.22

Grieķijā plašumā vēršas spiegošanas skandāls; līdzīgas problēmas EP komiteja konstatē citviet ES

Grieķijā plašumā vēršas spiegošanas skandāls, kas nodēvēts par "Grieķijas Votergeitu". Valdība tiek apsūdzēta vairāku ietekmīgu politiķu un žurnālistu telefonsarunu noklausīšanā, izmantojot spiegošanas programatūru. Reaģējot uz šiem apgalvojumiem, valdība ir solījusi aizliegt spiegošanas programmatūras tirdzniecību. Tikmēr Eiropas Parlamenta (EP) īpašā izmeklēšanas komitejas ziņojumā konstatēts, ka līdzīgas problēmas ir arī citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, turklāt Eiropas Komisija (EK) nelabprāt reaģē uz šādiem pārkāpumiem.

9. novembris, 2022, 8:15

07.11.22

Klimata pārmaiņas jau nes postošas sekas daudzviet pasaulē; ANO konferencē cer vienoties par palīdzību

Politiķi, aktīvisti un eksperti no visas pasaules šonedēļ ir sanākuši Ēģiptes kūrortpilsētā Šarm eš Šeihā uz ANO Klimata konferenci. Tā ir pazīstama arī ar nosaukumu COP27. ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs cer, ka divu nedēļu sarunu iznākumā pasaules attīstītajām valstīm izdosies vienoties ar nabadzīgākām valstīm par vēsturisku palīdzības paktu.

7. novembris, 2022, 8:23

04.11.22

Šolcs Ķīnai apliecina Vācijas vēlmi padziļināt ekonomisko sadarbību; Eiropā vizītes mērķi kritizē (papildināts)

Vācijas kanclers Olafs Šolcs piektdien apmeklēja Ķīnu, kur tikās ar komunistiskās valsts vadītājiem, paužot cerību par abu valstu ekonomiskās sadarbības padziļināšanu. Sarunu galvenais temats bija divpusējā tirdzniecība, taču Šolcs pirms došanās uz Pekinu solīja apspriest arī tādus Ķīnas vadītājiem neērtus jautājumus kā cilvēktiesības, agresija pret Taivānu un Krievijas karu Ukrainā. Šolca brauciens ir izsaucis kritiku ne tikai Vācijā, bet arī Eiropas Savienībā, kas ir pasludinājusi vēlmi samazināt ekonomisko atkarību no Ķīnas.

4. novembris, 2022, 10:20

03.11.22

Moldova saskaras ar Krievijas enerģētisko šantāžu un plāniem gāzt proeiropeisko valdību

Karš Ukrainā, Maskavas enerģētiskā šantāža un Krievijai draudzīgu politisko un ekonomisko grupējumu darbība ir nopietni destabilizējusi situāciju Moldovā. Valsts prezidente Maija Sandu brīdinājusi, ka Kremlis un tā vietējie sabiedrotie vēlas panākt varas maiņu, lai nepieļautu Moldovas virzību uz dalību Eiropas Savienībā (ES) un NATO. ES līdz šim ir paudusi stingru atbalstu Moldovas valdībai.

3. novembris, 2022, 8:17

28.10.22

Transportlīdzekļu emisiju standarts «Euro 7» – Eiropas Komisijas piekāpšanās auto industrijai vai realitātei?

Eiropas Savienība (ES) drīzumā plāno nākt klajā ar jauno transportlīdzekļu emisiju standartu "Euro 7", kas noteiktu jaunu robežu kaitīgām gāzēm, kuras auto drīkst izdalīt. Lai gan ES visdažādākajās nozarēs uzstāda ambiciozus plānus emisiju samazināšanai, kas iet roku rokā ar tā dēvēto Zaļo kursu, izdevums "Politico" vēsta, ka jaunajā standartā automašīnu radītā piesārņojuma krasa samazināšana, visticamāk, netiks prasīta. "Zaļie" aktīvisti šādā solī saskata piekāpšanos auto industrijai, bet Latvijas Radio uzrunātais auto eksperts Normunds Avotiņš uzskata, ka tā ir piekāpšanās realitātei.

28. oktobris, 2022, 8:16

27.10.22

Vajadzēja vairāk ieklausīties Baltijas un Polijas viedokļos par Kremļa politiku. Saruna ar Eiropas Parlamenta prezidenti

Rietumeiropas valstīm vajadzēja vairāk ieklausīties Baltijas un Polijas valstu viedokļos par Kremļa īstenoto politiku. Šādai atziņai piekritusi Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola. Viņa ir ieradusies Rīgā, lai uzrunātu Saeimas deputātus, kā arī piedalītos mūsu parlamenta simtgadei veltītajās svinībās.

27. oktobris, 2022, 8:30

26.10.22

Itālijas jaunā premjere Meloni arī sola risināt ekonomikas problēmas un nepieļaut valsts kontroli no ārpuses

Itālija ir rietumnieciski un eiropeiski noskaņota valsts, un tā nepakļausies Krievijas diktētajai enerģētikas šantāžai. Par to otrdien pirms uzticības balsojuma parlamenta apakšpalātā paziņoja jaunā Itālijas premjerministre Džordžia Meloni. Uzrunājot deputātus, viņa solījusi pēc iespējas ātrāk ķerties pie akūto ekonomikas problēmu risināšanas, vienlaikus solot nepieļaut, ka kāds no ārpuses kontrolē Itālijas valdību, valsti un tautu.

26. oktobris, 2022, 8:16

25.10.22

Ukrainas rekonstrukcijai veltītā konferencē Vācijā runās arī par finansiālo palīdzību

Vācijas galvaspilsētā Berlīnē notiks ekspertu konference par Ukrainas atkopšanos, rekonstrukciju un modernizāciju. Sagaidāms, ka sanāksmi atklās Vācijas kanclers Olafs Šolcs un Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, attālināti piedaloties arī Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim. Sanāksmes organizatori šo tikšanos gan aicina nesaukt par donoru konferenci, taču jautājums par finansiālo palīdzību, tostarp no Eiropas Savienības puses, joprojām ir ļoti aktuāls.

25. oktobris, 2022, 8:20

21.10.22

Pēc «Nord Stream» sabotāžas ES steidz stiprināt kritiskās infrastruktūras aizsardzību

Pēc vairākiem sabotāžas aktiem Eiropā Eiropas Savienība sākusi aktīvāk domāt un rīkoties, lai pasargātu savu kritisko infrastruktūru. Lai gan Eiropā pēdējos gados plašāk tiek runāts par kiberdrošību un uzlabojumiem šajā jomā, tomēr tā nebūt nav vienīgais kritiskās infrastruktūras elements. Kā to izgaismojuši nesenie incidenti, var notikt arī fiziski uzbrukumi, piemēram, transporta un enerģētikas infrastruktūrai.

21. oktobris, 2022, 8:17

19.10.22

Rumānija un Bulgārija cer beidzot pievienoties Šengenas zonai

Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija atbalsta Rumānijas un Bulgārijas pievienošanos Šengenas zonai, kas nodrošina ceļošanu bez robežkontroles. Taču atsevišķas Eiropas Savienības dalībvalstis joprojām ir skeptiskas par Rumānijas un Bulgārijas spējām aizsargāt bloka robežas. Pašlaik tuvāk uzņemšanai Šengenas zonā ir Horvātija.

19. oktobris, 2022, 8:18

13.10.22

Serbija būvēs jaunu cauruļvadu, lai varētu saņemt Krievijas naftu

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis ir vienojušās ierobežot Krievijas naftas importu, lai sodītu Maskavu par tās izvērsto karu Ukrainā. Šīs sankcijas skars arī ES kandidātvalsti Serbiju, kas turpmāk vairs nevarēs saņemt Krievijas naftu pa cauruļvadu caur Horvātiju. Taču Serbijai palīgā steigsies Ungārija, kas ir piedāvājusi uzbūvēt jaunu cauruļvadu, lai serbi atkal varētu saņemt Krievijas naftu.

13. oktobris, 2022, 8:15

10.10.22

Somijā sākas informatīva kampaņa par enerģijas patēriņa mazināšanu; taupa arī citviet Eiropā

Eiropā ir iestājies rudens ar vēsu laiku un tumšākiem rītiem un vakariem – tas nozīmē, ka ir jāieslēdz apkure un ilgāk jānodrošina apgaismojums. Taču arvien pieaugošo energoresursu cenu dēļ šajā rudenī un ziemā eiropiešiem nāksies ievērot sen nepieredzētus enerģijas taupības pasākumus. Piemēram, Somijā pirmdien sākas nacionālā kampaņa, kuras mērķis ir pārliecināt iedzīvotājus taupīt enerģiju.

10. oktobris, 2022, 8:17

28.09.22

Arī Eiropas Parlaments spiests taupīt, lai samaksātu par elektrību un apkuri

Apkures un elektrības cenu kāpums ir atstājis ietekmi arī uz Eiropas Parlamentu (EP). Tādēļ parlamenta administratīvā vadība un deputāti ir bijuši spiesti atteikties no vairāku telpu remontiem. Nepieciešamība taupīt ir no jauna uzjundījusi arī diskusiju par atteikšanos no parlamenta mītnes Strasbūrā. Tomēr Francijas vadība tam kategoriski iebilst.

28. septembris, 2022, 8:15

27.09.22

Kādas varētu būt nākamās ES sankcijas pret Krieviju?

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu ministri ārkārtas sanāksmē Ņujorkā pagājušajā nedēļā vienojās par nepieciešamību noteikt jaunas sankcijas Krievijai, reaģējot uz šajā valstī izsludināto rezervistu mobilizāciju karam Ukrainā. Taču par sankciju saturu vēl priekšā Eiropas Komisijas dalībvalstu diskusijas. Kas varētu tikt ietverts sankcijās, un kas varētu palikt ārpus tām?

27. septembris, 2022, 8:22

23.09.22

Itālijā parlamenta vēlēšanas svētdien izšķirs tālākās attiecības ar Briseli, Kijivu un Maskavu

Šo svētdien tiks izšķirts, vai par Itālijas nākamo premjerministri varētu kļūt galēji labējās partijas "Itālijas brāļi" vadītāja Džordžija Meloni. Iedzīvotāju aptaujas dati liecina, ka viņas vadītā konservatīvo un galēji labējo spēku koalīcija varētu nonākt pie varas. Tas liek uzdot jautājumus par to, kādas varētu būt Romas turpmākās attiecības ar Briseli, Kijivu un Maskavu. Savukārt kreisie politiķi cer piesaistīt daļu no lielā neizlēmušo vēlētāju skaita.

23. septembris, 2022, 8:15

21.09.22

Eiropas Savienība vēlas saņemt lētāku gāzi no Norvēģijas

Samazinoties Krievijas dabasgāzes piegādēm Eiropai, Norvēģija ir kļuvusi par reģiona lielāko gāzes piegādātāju. Taču pašlaik norvēģi savu gāzi pārdod par ļoti augstu cenu, kas ir izsaucis Eiropas valstu pārmetumus par iedzīvošanos uz enerģētiskās krīzes rēķina. Brisele un Oslo ir apņēmušās risināt šo jautājumu.

21. septembris, 2022, 7:20

20.09.22

Ungārija apņēmības pilna nepieļaut ES fondu līdzekļu izmaksāšanas aizturi

Eiropas Komisija (EK) ir piedāvājusi apturēt 7,5 miljardu eiro lielā Eiropas Savienības (ES) finansējuma izmaksāšanu Ungārijai, bažījoties par tiesiskuma situāciju valstī, tomēr Ungārija ir apņēmības pilna šādu scenāriju nepieļaut. Tāpat Polija jau ir paziņojusi, ka tā šādu iniciatīvu neatbalstīs. Vienlaikus EK norādījusi, ka ir iespējams panākt kompromisu, lai Budapeštai paredzēto finansējumu izdotos saglabāt. Arī Ungārija jau šajā nedēļā ir paredzējusi pieņemt vairākus nozīmīgus likumus, kas Briseles bažas varētu mazināt.

20. septembris, 2022, 8:15

17.09.22

Studentu apvienības vadītājs: Jāstiprina jauniešu interese par dalību vēlēšanās

Jauniešus Latvijā, tāpat kā lielākajā daļā Eiropas valstu, raksturo arvien augošā nodarbinātība paralēli studijām, lai varētu nosegt ikdienas izdevumus, norādīja Latvijas Studentu apvienības vadītājs Rūdolfs Aleksandrs Strods. Viņaprāt, jaunatnes politikai ir ne vien jārūpējas par jaunieti, bet arī jāiesaista viņu tās veidošanā. Savukārt, runājot par pašu jauniešu zemo aktivitāti vēlēšanās, apvienības vadītājs atzina, ka interesi par to jāstiprina ģimenēm un skolām.

17. septembris, 2022, 9:46

16.09.22

Jauni noteikumi paredz novērst ES iesaisti pasaules mežu izciršanā

Lai cīnītos pret klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, Eiropas Savienības (ES) uzņēmumi nedrīkstēs pārdot produktus, kas iegūti no atmežotiem vai degradētiem zemes gabaliem. To paredz jauni noteikumi, par kuriem šonedēļ Eiropas Parlamenta (EP) plenārsesijā Strasbūrā nobalsoja deputāti un kas veidoti, lai apturētu pasaules mežu izciršanu.

16. septembris, 2022, 8:15

07.09.22

Grieķijā uzvirmo skandāls ap politiķu un žurnālistu noklausīšanos

Grieķijā uz pirmo sēdi ir paredzēts sanākt parlamenta īpašajai komitejai, kas izmeklēs opozīcijas politiķa un žurnālistu sarunu noklausīšanos. Savukārt ceturtdien šim jautājumam pievērsīsies Eiropas Parlamenta deputāti. Skandāls ap to, ka Grieķijas izlūkdienests ir noklausījies sociālistiskās partijas PASOK vadītāja, kā arī vismaz viena žurnālista sarunas, aizsākās augustā un varētu apdraudēt pašreizējās valdības pastāvēšanu.

7. septembris, 2022, 8:20

06.09.22

Eiropas Savienības valstīs pieaug atbalsts kodolenerģijas izmantošanai

Tradicionālo energoresursu cenu straujais pieaugums un lēmums atteikties no Krievijas dabasgāzes Eiropas Savienībā (ES) ir veicinājis atbalstu kodolenerģijai. Bloka dalībvalstis, kas vēl nesen plānoja pilnībā atteikties no kodolenerģijas, to ir atlikušas uz vēlāku laiku, bet citas valstis ir paziņojušas par plāniem būvēt jaunus kodolreaktorus, lai samazinātu nepieciešamību importēt energoresursus.

6. septembris, 2022, 8:20

03.09.22

Demogrāfs Mežs: Valsts politikai jānodrošina, ka bērnu skaits ģimenē nesamazina tās labklājību

Latvijā jau ilgstoši ir negatīvi demogrāfijas rādītāji, proti, mirstība krietni pārsniedz dzimstību. Pēdējos gados to papildus ietekmējusi arī kovida pandēmija. Arī vairums Eiropas valstu stagnē demogrāfijas rādītājos, taču reģionā ir arī valstis, kur nākotnes scenāriji ir labvēlīgāki, pateicoties pētījumiem un mērķtiecīgai demogrāfijas jomas politikai, intervijā Latvijas Radio stāstīja demogrāfs Ilmārs Mežs.

3. septembris, 2022, 12:44

02.09.22

Kā Eiropā mēģina tikt galā ar augsto gāzes un elektrības cenu problēmu

Visapkārt Eiropā valdības prāto, kā palīdzēt iedzīvotājiem un uzņēmumiem samaksāt par augstajiem elektrības un apkures rēķiniem, kā arī nodrošināt, lai gāzes pietiktu visai ziemai. Vācijas valdība ir paziņojusi par vairākiem enerģijas taupības pasākumiem, tostarp veikaliem būs jātur durvis ciet un baseinos ūdens būs nedaudz aukstāks.

2. septembris, 2022, 8:17

01.09.22