Kāda būs Vācijas ārpolitika pēc parlamenta vēlēšanām? Intervija ar pētnieku Pārksu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Vācija ir būtisks ģeopolitisks spēlētājs ne tikai Eiropas Savienībā, bet arī pasaulē kopumā. Kādu virzienu ārpolitikā pēc Vācijas parlamenta vēlēšanām iezīmēs jaunais kanclers, ir atklāts jautājums. Kādas turpmāk būs attiecības ar Ķīnu un Krieviju un ar kaimiņu Franciju? Kā veidosies Vācijas loma Eiropas Savienībā? Kāda varētu būt Vācijas ārpolitika pēc parlamenta vēlēšanām? Par to sarunā ar Latvijas Radio Berlīnē stāstīja Vācijas Ārējo attiecību padomes pētniecības direktors Roderiks Pārkss.

Kāda būs Vācijas ārpolitika pēc parlamenta vēlēšanām?
00:00 / 05:34
Lejuplādēt

Latvijas Radio ar Vācijas Ārējo attiecību padomes pētniecības direktoru Pārksu tikās netālu no Berlīnes centra, iekārtojoties biroja mazajā bibliotēkā. Jau pēc pirmā jautājuma bija nojaušams, ka glaimi Vācijas ārpolitikai intervijas laikā izteikti netiks.

“Esmu diezgan kritisks, godīgi sakot, pēc šiem 16 gadiem.

Ideja par to, ka Angela Merkele ir laba krīzes menedžere… Es drīzāk teiktu, ka viņa izraisīja daudzas no krīzēm vai vismaz nebija tām soli priekšā,” izteicās Pārkss.

Daudzi izceļ Vācijas kancleres būtisko lomu finanšu krīzes pārvarēšanā. Tā nebūt nedomā Roderiks Pārkss. Viņš sacīja, ka Vācija Merkeles vadībā nav spējusi saskatīt vairāku krīžu, tostarp finanšu krīzes un migrācijas krīzes, saistību, proti, to, kā vienas problēmas noved pie citām.

“Kad Vācija vada Eiropā, tā katru reizi kļūdās, un ir smalka līnija starp līderību un dominanci. Es strādāju Eiropas Savienības labā migrācijas krīzes laikā un pie poļiem finanšu krīzes laikā. Un, ja mēs skatāmies, cik efektīvi Vācija atrada risinājumu, es tajā saskatu katastrofu,” uzsvēra Pārkss.

Piemēram, finanšu krīzes risinājumā Vācija būtībā ievilkusi nepatikšanās Polijas ekonomiku, kas savukārt atspēlējies migrācijas krīzes laikā. Roderiks Pārkss skaidroja, ka migrantu pieplūduma laikā Vācija ar Nīderlandi vienojusies ar Turciju, pienācīgi neņemot vērā Grieķijas un Bulgārijas viedokli.

Tā nav līderība, bet dominance, uzsvēra pētnieks.

Runājot par attiecībām Eiropas Savienības iekšienē, Vācijas tuvs partneris vienmēr bijusi Francija. Pārkss uzskata, ka Eiropas Savienība iegūst tad, ja abu valstu līderu viedokļi nesakrīt. Tomēr pašreizējie trīs galvenie kandidāti uz Vācijas kanclera amatu ir Franciju visai atbalstoši. Tas varot radīt situāciju, kurā abas valstis lietas nokārto citu vietā.

“Tas, kas mani satrauc, ir, ja Vācija un Francija atkal sāktu sadarboties ciešāk, īpaši, kad briti ir aizgājuši. Jo es nedomāju, ka kāds to vēlas. Mēs redzam dažādu koalīciju veidošanu, bet Francija to cenšas novērst, lai tādas valstis kā Spānija, Portugāle un citas nebūvētu koalīcijas bez tās. Tomēr domāju, ka attiecības starp Franciju un Vāciju noteikti kļūs tuvākas. Ja paklausās zaļos un kristīgos demokrātus, ir fokuss uz Franciju, un līdzīgi ir ar sociāldemokrātiem,” norādīja pētnieks.

Vēl viens no būtiskiem ārpolitikas virzieniem ir attiecības ar Krieviju. Kā uzskata Pārkss, pašreiz Vācija atrodas pa vidu starp pagātnes uzskatiem un sapratni, ka lietas tomēr ir jāmaina. Tas gan nenozīmējot, ka tas notiks.

“Ja man jāpareģo nākotne, tad varu teikt, ka Krievija un Ķīna droši vien mēģinās pārbaudīt jauno kancleru pirmajās dienās pēc vēlēšanām, kad notiks koalīciju veidošana. Ja tas notiks, tas var pasliktināt attiecības un radīt pārmaiņas,” sacīja Pārkss.

Pēc pētnieka domām, vācieši ne īpaši labi apzinās Ķīnas ietekmi iekšpolitikā un dezinformācijā.

Tas tādēļ, ka Krievijas ietekme ir redzamāka. Tā ir caur medijiem un troļļiem, bet Ķīnas gadījumā tās ir dažādas investīcijas. Pekinas ietekme pasaulē pieaug, un Eiropā valstis cenšas gan sadarboties, gan novilkt sarkanās līnijas, tomēr vienotas nostājas īsti nav. Šobrīd esot grūti pateikt to, kā veidosies Vācijas un Eiropas Savienības attiecības ar Ķīnu.

“Pastāv jautājuma zīmes par ASV. Proti, tie, kas Vācijā pieslejas striktākai pozīcijai attiecībā pret Ķīnu, domā, ka būtu jāapvienojas ar ASV. Taču pēc Afganistānas šo argumentu tik skaidri vairs nevar izmantot, un sabiedrība ir diezgan divdomīga attiecībā pret ASV. Un es arī nedomāju, ka cilvēki Vācijā īsti saprot Francijas nostāju pret Ķīnu, un arī Krieviju,” sacīja Pārkss.

Kopumā ārpolitikā, pēc Vācijas Ārējo attiecību padomes pētniecības direktora domām, ir divi lieli jautājumi, kas nākamajam kancleram būs jārisina:

“Es domāju, ka tas, ko mēs redzam, ir, kā lielvalstu politika dīvainos veidos mijiedarbojas ar ļoti lokālām problēmām, infrastruktūras un savienojamības problēmām.

To var redzēt ar “Nord Stream 2”, ar Ķīnas centieniem ievilkt Duisburgu “vienas joslas, viena ceļa” iniciatīvā. Tāpat to var redzēt ar Vācijas noteikumu, ka daudz vairāk ir jāinvestē infrastruktūrā, bet ar pēc iespējas lētākiem pakalpojuma sniedzējiem. Savietojamība var tikt izmantota ģeopolitiskiem mērķiem. Jautājums federālā sistēmā ir, kā Berlīne var tikt galā ar mazām pilsētām vai ciemiem un atturēt tos parakstīt muļķīgus līgumus ar ārvalstu pakalpojumu sniedzējiem.”

Savukārt otrs, ne mazāk svarīgs jautājums – krīzes menedžments nākotnē. Kā reorganizēt Vācijas ārpolitiku? Kā savest kopā valstij būtiskākās ministrijas un panākt to sadarbību laikā, kad neviens no potenciālajiem koalīcijas partneriem necīnās par Ārlietu ministriju, bet gan par Finanšu ministriju, kaut gan atzīst, ka ārpolitika ir visur. Kā panākt, lai Vācija ir soli priekšā krīzēm un sāk domāt daudz stratēģiskāk par to, kā tā uzvedas starptautiskajā arēnā? Šie ir jautājumi, kas pēc Pārksa domām, būs jārisina jaunajam kancleram.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti