ĪSUMĀ:
- EK piedāvā straujāku cīņu ar klimata pārmaiņām.
- Piedāvājums paredz iekšdedzes dzinēja ēras beigas un papildu nodevas kuģu un avio degvielai.
- Tāpat plāno straujāku pāreju uz atjaunojamo enerģiju un palielināt energoefektivitāti.
- Kariņš: Līdz ar ambiciozu mērķu izvirzīšanu jānāk arī naudai.
- Bažījas par lielāku slogu nabadzīgākiem iedzīvotājiem.
- EK plāno fondu atbalstam cilvēkiem ar zemiem ienākumiem.
- Piedāvā aplikt importu ar īpašo vides nodevu.
Ko piedāvā EK
Postošie plūdi Beļģijā un Vācijā, kas aiznesa vairāk nekā 170 cilvēku dzīvību un radīja miljardiem eiro lielus infrastruktūras zaudējumus, vēlreiz atgādināja par zinātnieku prognozēm, ka klimata pārmaiņu dēļ ekstrēmie laika apstākļi kļūs par arvien biežāku parādību. Tomēr, lai gan daudzi politiķi saka, ka plūdi apliecina nepieciešamību paātrināt cīņu ar klimata pārmaiņām, ar darbiem sokas grūtāk.
To apliecina arī smagas diskusijas ap likumprojektu paketi, kas paātrina Eiropas cīņu šajā jomā.
To kopā ar kolēģiem prezentēja Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Franss Timmermanss: „Mēs nevaram atļauties tādu greznību kā šo pārmaiņu noliegšana. Dažreiz cilvēki saka: „Ak, mierīgāk. Nevajag tik strauji. Tas ir sarežģīti.” Jā, tas ir sarežģīti. Jā, tas ir smagi. Bet tas ir arī pienākums. Ja mēs atteiktos no mūsu pienākuma palīdzēt cilvēcei dzīvot planētas iespēju robežās, mēs pieviltu ne tikai sevi, bet arī mūsu bērnus un mazbērnus. Manuprāt, ja mēs šo jautājumu neatrisināsim, viņi karos par ūdeni un ēdienu.”
Komisija piedāvā virkni praktisku soļu, lai līdz 2030. gadam Eiropa samazinātu CO2 izmešus par 55% salīdzinājumā ar 1990. gada rādītājiem. Līdzšinējais mērķis bija 40%.
Te daži piemēri:
- Tiek rosināts, ka no 2035. gada visām jaunajām automašīnām būs jābūt bez emisijām. Tas faktiski nozīmē iekšdedzes dzinēja ēras beigas.
- Tiek plānots aplikt ar vides nodevām kuģu un lidmašīnu degvielu, lai veicinātu pāreju uz jauniem enerģijas avotiem.
- Tiks veicināta arvien straujāka pāreja uz atjaunojamo enerģiju un palielināta energoefektivitāte.
Nauda ambicioziem mērķiem
Vēl maijā, kad par šīm idejām diskutēja Eiropas Savienības valstu līderi, premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) sacīja, ka līdz ar ambiciozu mērķu izvirzīšanu ir jānāk arī naudai: „Mēs esam vienojušies par tiem lielajiem mērķiem, bet tagad jārunā jau specifiski, piemēram, kādā veidā vajag [īstenot] transporta pāreju uz neemitējošu. Tas, protams, maksā ļoti daudz naudas. Es domāju, ka, ja mēs gribām iet vēl ātrāk, tad ir jābūt naudai, kas to var veicināt, un arī jābūt samērīgumam starp valstīm, kas atteicas uz to pirktspēju un maksātspēju.”
Kariņš piesauca argumentu, ko izmanto daudzas nabadzīgākas Eiropas valstis. Proti, ka pārmaiņu nastas sadalījumam ir jābūt proporcionālam. Tomēr bagātākās valstis saka, ka tām ir nepieciešama nauda, jo tām ir jādara vairāk.
„Piemēram, Latvijas gadījumā mums pats lielākais emitētājs – apmēram trešā daļa – ir autotransports. Mums ir samērā vecs autoparks, vidēji 14 gadus vecs.
Mēs jau kā latvieši gribētu pāriet, piemēram, uz elektromobiļiem, bet tā nauda, lai to izdarītu – varētu teikt, ka īsā laikā tas ir nepaceļami bez milzu, milzu fondu investīcijām.
Bet, arī ja mēs paskatāmies tā globāli, tas, ko Latvija emitē, Latvijas piesārņojums ir niecīgs, ja mēs salīdzinām uz Vāciju, Nīderlandi un citām smagi industrializētām valstīm. Tātad mums ir jāmeklē samērīgs ceļš uz priekšu, arī tāds veids, kas neliek nesamērīgu slogu uz sabiedrības mazturīgākajiem iedzīvotājiem,” sacīja Kariņš.
Atbalsts mazturīgajiem
Bailes par to, ka straujā pāreja uz videi draudzīgākām tehnoloģijām varētu vissāpīgāk skart nabadzīgākos iedzīvotājus, ir ne tikai Latvijas premjeram. Tas ir saistīts ar Eiropas Komisijas ierosinājumu izveidot jaunu emisijas tirdzniecības sistēmu ēku apkurei un automašīnu degvielai, jo gan ēkas, gan transports rada ļoti ievērojamu izmešu daļu.
Komisija cer pamudināt cilvēkus pāriet uz videi draudzīgākām apkures sistēmām un nomainīt automašīnas.
Tomēr Eiropas Parlamenta Vides komitejas priekšsēdētājs Paskāls Kanfāns sacīja, ka lielajā priekšlikumu pakā ir tikai viens elements, kam viņš nepiekrīt. “Šis elements ir oglekļa cenas noteikšana gāzei vai naftai, ko mēs izmantojam, lai apsildītu savus mājokļus un iepildītu mūsu automašīnās. Kādēļ? Tādēļ, ka, ja jūs dzīvojat 20–30 km attālumā no centra un jums nav pieejams sabiedriskais transports, tad jums nav alternatīvas. Degvielas cenas pieaugums par 10 vai 20 centiem to nemainīs. Tas nepanāks CO2 izmešu samazinājumu, bet tikai radīs papildu slogu. Tieši tādēļ Francijā izcēlās “dzelteno vestu” protesti. Es noteikti gribētu izvairīties no šīs kļūdas atkārtošanas. Manuprāt, Eiropas Komisija te diemžēl pieļauj to pašu kļūdu. Tādēļ Eiropas Parlamentā un Padomē mēs mēģināsim to labot,” norādīja Kanfāns.
Viņš pārstāv Francijas prezidenta Emanuela Makrona partiju, kurai bija sāpīga pieredze ar “dzelteno vestu” kustību. Un pirms nākamgad gaidāmajām prezidenta vēlēšanām Francijas politiķi nevēlās piedzīvot protestētāju atgriešanos ielās.
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena savu pieeju aizstāv un apgalvo, ka mazturīgajiem rēķinus samaksāt palīdzēs īpašais fonds. „Mēs skaidri atzīstam, ka šobrīd cilvēkiem jau ir grūti samaksāt par apkuri vai par pārvietošanos, piemēram, ar automašīnu. Mēs uz to atbildam, izveidojot Sociālo klimata fondu. Tas ir speciāli uzbūvēts, lai atbildētu uz šo konkrēto jautājumu.
Sociālais klimata fonds ne tikai sniegs tiešu atbalstu cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, bet arī ieguldīs naudu inovācijās,” norādīja Leiena.
Pasargāt no negodīgas konkurences
Tāpat Eiropa plāno pasargāt sevi arī no negodīgas konkurences ar citiem pasaules reģioniem, kur ir zemāki vides standarti. Tādēļ tiek piedāvāts pakāpeniski aplikt importu ar īpašo vides nodevu.
„Risks ir tā dēvētā oglekļa aizplūšana. Proti, ražošana tiks pārcelta uz valstīm, kur standarti ir zemāki. Vai arī otrādi – pie mums ienāks arvien vairāk produktu, kuru ražošanā tika patērēts daudz oglekļa. Tādēļ mēs ierosinām izveidot oglekļa robežas regulēšanas mehānismu. Mēs to darīsim pakāpeniski un pilnīgā saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas nosacījumiem.
Mēs noteiksim vienādu cenu gan vietējiem ražojumiem, gan importam,” norādīja ekonomikas komisārs Paolo Džentiloni.
Latvijai šajos priekšlikumos ir būtiska arī meža nozare un mežizstrāde. Tādēļ zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība) ir pievienojies 10 ministru vēstulei Eiropas Komisijai ar asu kritiku piedāvātajai meža stratēģijai. Vēstulē pausts, ka komisija redz mežu tikai no vides perspektīvas un aizmirst par darbavietām, ko tas rada.
Tādēļ vairākas valstis vēlas, lai ierobežojumi mežistrādei nebūtu tik stingri, kā tiek piedāvāts. Var sagaidīt, ka par šo jautājumu vēl būs asas cīņas. Gluži tāpat kā par daudziem citiem priekšlikumiem.
Diskusijas starp dalībvalstīm un Eiropas Parlamentu varētu turpināties vismaz līdz nākamā gada vidum.