Sadaļas Sadaļas

Ungārija pret žurnālistiem izmantojusi spiegprogrammatūru; ES nosoda šādu rīcību

Ar Izraēlas uzņēmuma „NSO Group” spiegprogrammatūru žurnālisti un premjera Viktora Orbāna kritiķi izspiegoti arī Ungārijā, kur preses brīvības indekss jau sen piedzīvo lejupslīdi. Spiegprogrammatūras izmantošanu pret žurnālistiem nosodījusi Eiropas Savienība (ES), kas atkārtoti paudusi bažas arī par preses brīvību Ungārijā.

ĪSUMĀ:

  • Izraēlas uzņēmuma „NSO Group” spiegprogrammatūra pārdota vairāku valstu valdībām.
  • Tās programmatūru izmantojušas pret cilvēktiesību aktīvistiem, žurnālistiem, juristiem un uzņēmējiem.
  • Tas atklāts Parīzē bāzētās nevalstiskās organizācijas „Forbidden Stories” un vairāku pasaules mediju izmeklēšanā.
  • Programmatūra izmantota arī Ungārijā žurnālistu un premjera kritiķu izspiegošanai.
  • To nosoda ES, kas atkal pauž bažas par preses brīvību Ungārijā.

Ungārija pret žurnālistiem izmantojusi spiegprogrammatūru; ES nosoda šādu rīcībuRihards Plūme

17 pasaules valstu medijiem, tostarp laikrakstiem “Washington Post”, “Guardian” un “Le Monde” tika nopludināts saraksts ar aptuveni 50 000 telefona numuru. Nav skaidrs, no kurienes šis saraksts iegūts un cik daudzi telefoni tiešām tikuši uzlauzti un inficēti ar Izraēlas uzņēmuma izstrādāto spiegprogrammatūru “Pegasus”.

Ar “Pegasus” inficēti viedtālruņi ļauj ieinteresētajām pusēm iegūt to ziņojumus, fotoattēlus, e-pastus, ierakstīt sarunas, slepus aktivizēt mikrofonus un kameras.

Nopludinātajā sarakstā esošo telefona numuru īpašnieki ir cilvēki, kas, pēc visa spriežot, interesējuši Izraēlas uzņēmuma „NSO Group” klientus, un šo klientu vidū ir vairāku valstu valdības. Mediji, kas pētījuši telefona numurus, nopludinātajā sarakstā identificējuši vismaz 1000 cilvēku vairāk nekā 50 valstīs. Viņu vidū ir politiķi un valstu līderi, uzņēmumu vadītāji, aktīvisti, arābu valstu karalisko ģimeņu locekļi. Sarakstā ir arī vairāk nekā 180 žurnālisti, arī telekanālu CNN un “Al Jazeera”, kā arī laikraksta “New York Times” līdzstrādnieki.

Pēc šīs informācijas parādīšanās pasaules medijos Eiropas Savienība publiski nosodījusi žurnālistu izspiegošanu.

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena to īsi komentēja preses konferencē Čehijā: “Ja tā izrādīsies patiesība, tas ir pilnīgi nepieņemami. Preses brīvība ir viena no Eiropas Savienības pamatvērtībām. Tas ir pilnīgi nepieņemami, ja šī uzlaušana izrādīsies patiesa.”

Mediju atklāto informāciju vēlāk komentēja arī Eiropas Komisijas runasvīrs Kristians Vīgands: “Neapšaubāmi, ka jebkura mediju izspiegošana ir pilnībā nepieņemama. Eiropas Komisijas prezidente jau skaidri to norādīja. Medijiem būtu jābūt iespējai strādāt brīvi un neatkarīgi, kā arī bez bailēm jebkur Eiropas Savienībā un arī ārpus tās. Tas ir mediju brīvības un demokrātijas pamatā. Runājot par nacionālās drošības uzraudzīšanu, dalībvalstīm ir pilnībā jāievēro cilvēktiesības un privātuma tiesības.”

Liela daļa telefona numuru izsekoti desmit valstīs, un šo valstu vidū ir arī Ungārija. Ungārijas medijs “Direkt36” bija viens no tiem medijiem, kas piedalījās noplūdušā telefonu numuru saraksta izmeklēšanā.

Medijs identificēja piecus ungāru žurnālistus un vismaz desmit kritiķus, pret kuriem bija vērsta “Pegasus” programmatūra.

To vidū Ungārijas Advokātu asociācijas prezidents Janošs Banati un vairāki citi juristi. Konstatēts, ka veiksmīgi ar spiegprogrammatūru inficēti divu ungāru pētniecisko žurnālistu Andrāša Sabo un Sabolča Paņi telefoni. Paņi sacījis, ka Ungārijas valdībā ir plaši izplatīta paranoja un tās locekļi žurnālistu motīvos un tīklos redz daudz vairāk, nekā tur patiesībā ir.

Atklājumi izsaukuši bažas un, pēc kritiķu domām, kārtējo reizi uzskatāmi parāda Ungārijas premjera vēlmi ierobežot medijus. Vairāku gadu garumā vēršanās pret medijiem notikusi visai bieži, un pēdējais piemērs meklējams vien februārī, kad valstī pārstāja skanēt viena no pēdējām neatkarīgajām radiostacijām “Klubradio”.

Kopš Orbāna nākšanas pie varas 2010. gadā Ungārija pasaules preses brīvības indeksa reitingā ir noslīdējusi no 23. uz 92. vietu.

Attiecībā uz Ungāriju Eiropas Komisija izteikumos ir piesardzīga, atgādinot vecās bažas un piebilstot, ka par tām var pārliecināties, aplūkojot ikgadējo Eiropas Savienības tiesiskuma ziņojumu. “Es domāju, ka tas, ko es varu pateikt attiecībā uz Ungāriju, ir tas, ka varu atgādināt mūsu bažas par mediju brīvību un plurālismu. Jūs tās noteikti atceraties no pirmā tiesiskuma ziņojuma, un esmu drošs, ka par to varēsiet lasīt arī jaunajā ziņojumā. Varu atgādināt, ka esam sākuši arī pārkāpuma procedūru pret Ungāriju lietā par “Klubradio”,” sacīja EK runasvīrs.

Ungārijas valdības pārstāvis mediju izmeklēšanas secinājumus par Ungāriju noliedza, piebilstot, ka tie ir paranoiski stāsti. Savukārt Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sijārto sacīja, ka valdībai neesot informācijas par ungāru žurnālistu izspiegošanu. Tikmēr Ungārijas valdības starptautiskais komunikāciju birojs paziņojis, ka valsts un nevalstiskās institūcijas regulāri uzrauga valsts struktūras, kurām atļauts izmantot slēptus instrumentus.

Tiesa, vēlākie Ungārijas tieslietu ministres Juditas Vargas komentāri, šķiet, apstiprina mediju atklājumus. Lūk, viņas sacītais: “Mēs dzīvojam pasaulē, kurā mūsdienu valstis saskaras ar daudziem draudiem. Nebūsim smieklīgi, šādi rīki ir nepieciešami katrai valstij.”

Atklājumi ir izraisījuši Eiropas politiķu, tostarp Orbāna kritiķa un bijušā Beļģijas premjerministra Gija Verhofštata prasība izmeklēt šo lietu. Viņš piebildis, ka Eiropas Savienība vairs nevar būt tikai “dziļi noraizējusies,”, jo bloka iekšienē pieaug diktatūra. Tādēļ, pēc viņa domām, nepieciešama visaptveroša Eiropas Parlamenta izmeklēšana. Eiropas Komisija gan nav norādījusi, ka tādu plāno veikt.

Tikmēr pašā Ungārijā trīs parlamentārās nacionālās drošības komitejas locekļi aicināja sasaukt ārkārtas sesiju, lai iztaujātu valdības aģentūras par viņu iespējamo līdzdalību spiegošanā. Komitejas priekšsēdētājs opozicionārs Janošs Stummers teica, ka mediju izmeklēšanā aprakstītais “nav pieļaujams tiesiskā valstī”. Viņaprāt, valdošo partiju klusēšana būtībā būtu apliecinājums tam, ka valdība patiešām ir iesaistīta šajā jautājumā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt