Svētdiena, 16. jūnijs

Vārda dienas: Justīne, Juta

Latvijas Sabiedriskie Mediji
Rīgā +14 °C, Z vējš, 1m/s
LSM Bērnistaba
EURANET PLUS

EURANET PLUS

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
Skaitļi un fakti: Latvijā par arvien nopietnāku problēmu kļūst padomju laika daudzdzīvokļu nami
Skaitļi un fakti: Latvijā par arvien nopietnāku problēmu kļūst padomju laika daudzdzīvokļu nami
Latvijai ir jāpieņem lēmumi par to, tieši kādās jomās tiks ieguldīti apjomīgie Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanās fonda līdzekļi, kuru mērķis ir restartēt Eiropas ekonomiku pēc Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes. Eksperti aicina šo naudu nevis izšķiest daudz un dažādos sīkumos, bet gan koncentrēti ieguldīt lietās, kurām ir nepieciešamas strukturālas izmaiņas un kuras var būtiski mainīt mūsu dzīvi uz augšu. Latvijā viena no šādām lietām, kuru savos komentāros piemin ļoti daudzi ekonomikas eksperti, ir ēku rekonstrukcija un energoefektivitāte.
Pētnieks: ES nopietni jāpārdomā ieguldījumi Covid-19 krīzes pārvarēšanā
Pētnieks: ES nopietni jāpārdomā ieguldījumi Covid-19 krīzes pārvarēšanā
Eiropas Savienībā (ES) pēdējā laika aktuālākā tēma joprojām ir vakcīnas. ES pašlaik ievērojami atpaliek no Lielbritānijas un ASV vakcinēšanās rādītājos, un daudziem tas var būt signāls, ka arī ilgi gaidītā ekonomiskā atveseļošanās Eiropā var iestāties vēlāk. Šādu viedokli intervijā Latvijas Radio (LR) pauda domnīcas “Vilfrīda Martensa centrs” pētnieks Oens Drē, kuru iztaujāja LR ārzemju ziņu korespondents Uģis Lībietis. Pēc Drē vārdiem, Eiropai būtu nopietni jāpārdomā gan savi ieguldījumi krīzes pārvarēšanā, gan arī ieguldījumi vakcīnu nodrošināšanā nabadzīgākajās valstīs.
ES notikumu TOP3: Covid-19 vakcīnu iepirkumu krīze, EK ultimāts Polijai un reakcija uz Navaļnija are...
ES notikumu TOP3: Covid-19 vakcīnu iepirkumu krīze, EK ultimāts Polijai un reakcija uz Navaļnija arestēšanu
Piektdiena varētu būt tā diena, kad Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) varētu apstiprināt farmācijas kompānijas “AstraZeneca” radīto vakcīnu izmantošanai Eiropas Savienībā (ES). Tā noteikti ir ļoti gaidīta ziņa, kas pietuvinās cīņas beigas pret bīstamo vīrusu. Taču vēl pirms šīs apstiprināšanas Eiropas Komisijas (EK) attiecības ar vakcīnu izstrādātāju nonāca pastiprinātas uzmanības centrā, kas, kā prognozē atsevišķi Eiropas Parlamenta deputāti, var novest pie pirmā tirdzniecības kara ar Apvienoto Karalisti. Tādējādi šīs nedēļas TOP3 par vakcīnu iepirkumiem, kā arī par kārtējiem Eiropas Komisijas brīdinājumiem Polijai un ES reakciju uz Alekseja Navaļnija arestu Krievijā.
Baltijas valstis aizstāv ES naudas rezervēšanu «Rail Baltica»; EP visi nav ar to mierā
Baltijas valstis aizstāv ES naudas rezervēšanu «Rail Baltica»; EP visi nav ar to mierā
Pirmdien kļuva zināms, ka Baltijas valstu premjeri draud bloķēt Eiropas ekonomikas atlabšanas plāna apstiprināšanu gadījumā, ja dzelzceļa projektam „Rail Baltica” netiks rezervēts paredzētais finansējums. Tomēr Eiropas Parlamenta sarunvedēji turpina uzstāt, ka nauda transporta projektiem būtu jāsadala atklātā konkursā, nevis jau iepriekš jārezervē kādam atsevišķam projektam.
Vai Eiropas Savienībā būs vienots pārtikas marķējums veselīgāku produktu noteikšanai
Vai Eiropas Savienībā būs vienots pārtikas marķējums veselīgāku produktu noteikšanai
Cilvēku aptaukošanās Eiropas Savienības dalībvalstīs kļūst par arvien lielāku problēmu. Liekais svars palielina iespēju smagi saslimt ar Covid-19. Tāpēc ēst veselīgi tagad ir īpaši aktuāli. Aizvadītajā gadā Eiropas Komisija paziņoja par nodomu ierosināt vienotu, obligātu uzturvērtības marķējumu uz iepakojuma. Tas patērētājiem ļautu vieglāk izvēlēties veselīgu ēdienu. Tomēr vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis nolēma neieviest piedāvāto “Nutri-Score” marķēšanas sistēmu.
Igaunijas jaunajai premjerministrei Kallasai jāatjauno valsts reputācija
Igaunijas jaunajai premjerministrei Kallasai jāatjauno valsts reputācija
Igaunijā otrdien darbu sāks jaunā valdība, ko vadīs Reformu partiju pārstāvošā Kaja Kallasa. Viņa kļūs par pirmo sievieti valdības vadītāju Igaunijas vēsturē. Premjerministrei Kallasai un viņas ministru kabinetam būs jātiek galā ar koronavīrusa Covid-19 izraisīto krīzi un jāatjauno Igaunijas starptautiskā slava, ko iedragāja iepriekšējā koalīcija. 
Mēs neatgriezīsimies pie pasaules pirms Trampa. Intervija ar ilggadēju diplomātu Maiklu Poltu
Mēs neatgriezīsimies pie pasaules pirms Trampa. Intervija ar ilggadēju diplomātu Maiklu Poltu
Džo Baidena stāšanās ASV prezidenta amatā noteikti uzlabos attiecības ar Eiropas Savienību, jo diplomātija atkal kļūs profesionāla. Tā ir pārliecināts ilggadējais amerikāņu diplomāts Maikls Polts. Viņš ir bijis ASV vēstnieks Igaunijā un strādājis arī vairākās citās Eiropas valstīs. Pašlaik Polts ir iesaistīts Baltijas–Amerikas Brīvības fonda direktoru padomē un attīsta starptautisko studiju programmu Arizonas štata universitātē.
Eiropas TOP3: Navaļnija arests, Baidena inaugurācija un eiro stiprināšana
Eiropas TOP3: Navaļnija arests, Baidena inaugurācija un eiro stiprināšana
Šonedēļ galvenā pasaules uzmanība tika pievērsta Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV), kur notika jaunievēlētā prezidenta Džo Baidena inaugurācija. Uz to nolūkojās arī eiropieši, un Eiropas Parlamentā tika apspriestas nākotnes attiecības ar ASV. Tomēr gana liela uzmanība tika pievērsta arī notikumiem Krievijā, un vieta diskusijām Eiropas Parlamentā tika atvēlēta arī sakarā ar opozicionāra Alekseja Navaļnija aizturēšanu. Tikmēr Eiropas Komisija šonedēļ nāca klajā ar jaunu stratēģiju Eiropas Savienības ekonomikas un finanšu sistēmas atvērtības, spēka un noturības stimulēšanai turpmāko gadu laikā.
Žurnālistu atbalstam EK piedāvājusi divas iniciatīvas 
Žurnālistu atbalstam EK piedāvājusi divas iniciatīvas 
Koronavīrusa radītā finanšu krīze būtiski ietekmē arī plašsaziņas līdzekļus daudzviet Eiropā. Tas draud vēl vairāk sašaurināt viedokļu daudzveidību. Turklāt pieaug arī dezinformācijas apjoms. Savukārt žurnālisti vairākās Eiropas valstīs arvien vairāk saskaras ar draudiem, agresiju un spiedienu. Briseles politiķi uzskata, ka šī problēma beidzot ir jārisina.
Veselības politikas konsultāciju kompānijas pārstāve: Kopumā EK uz pandēmiju reaģējusi labi
Veselības politikas konsultāciju kompānijas pārstāve: Kopumā EK uz pandēmiju reaģējusi labi
Kopumā Eiropas Komisija uz šo krīzi ir reaģējusi tik labi, cik vien varēja ar tās rīcībā esošajiem instrumentiem, un atliek tikai cerēt, ka Eiropas Savienība būs spējīga izlēmīgāk rīkoties turpmāko gadu laikā un izstrādātos piedāvājumus padarīt par realitāti, uzskata Briselē bāzētās veselības politikas konsultāciju kompānijas “Incisive Health” pārstāve Klēra Aleksandera.
EK liek izpētīt iespējas izveidot vērienīgu kosmosa sakaru sistēmu tīklu
EK liek izpētīt iespējas izveidot vērienīgu kosmosa sakaru sistēmu tīklu
Eiropas Komisija decembra beigās paziņoja par plāniem izveidot vērienīgu kosmosa sakaru sistēmu tīklu. Eksperti min, ka savā ziņā šis projekts līdzināsies ASV privātā kosmisko lidojumu uzņēmuma „SpaceX” projektam “Starlink”. Atbildīgais eirokomisārs šonedēļ uzsvēris, ka vēlas, lai virzība notiktu ātri un vismaz daļa projekta pakalpojumu būtu pieejami jau 2024. gadā.
 
EP sāk darbu pie dezinformācijas apkarošanas ziņojuma
EP sāk darbu pie dezinformācijas apkarošanas ziņojuma
Dezinformācija ir tikai aisberga redzamā daļa – tā uzskata Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete. Viņas pārraudzībā pirmdien Īpašajā komitejā attiecībā uz iejaukšanos visos demokrātiskajos procesos ir uzsākts darbs pie ziņojuma par dezinformācijas apkarošanu. Kalnietes un viņas kolēģu mērķis ir apzināt esošos trūkumus un saprast, kuras problēmas var visātrāk atrisināt.
Eiropas Savienībai jādomā par savu stratēģiju Arktikā
Eiropas Savienībai jādomā par savu stratēģiju Arktikā
Arktikā klimata pārmaiņu sekas ir daudz uzskatāmākas nekā citviet. To dēļ drīz pieejamāks kļūs ne tikai pats skarbais reģions, bet arī tā potenciālie dabas resursi. Arktikas “dalīšanā” ir iesaistījušās ne vien valstis ar teritoriālām pretenzijām reģionā, bet arī valstis, kurām tur līdz šim nebija interešu. Arī Eiropas Savienība (ES) nevēlas būt tikai vērotāja no malas, tāpēc tā strādā pie savas Arktikas stratēģijas. Tomēr līdz šim bloks nav spējis skaidri nodefinēt, kādai būtu jābūt ES lomai Arktikā.
ES notikumu TOP3: Jaunas attiecības ar Lielbritāniju, vakcīnu iepirkuma kritika un Portugāles prezid...
ES notikumu TOP3: Jaunas attiecības ar Lielbritāniju, vakcīnu iepirkuma kritika un Portugāles prezidentūra
Pēc spraigas pērnā gada nogales aizvadīta jau pirmā šī gada nedēļa. Gads sācies ar jaunām attiecībām ar Apvienoto Karalisti, ar jauniem plāniem, kā arī jauniem izaicinājumiem visai Eiropas Savienībai. Covid-19 pandēmija ir viesusi pamatīgas pārmaiņas visu iecerēs, tostarp arī Eiropas Savienības (ES) plānos veiksmīgi īstenot ambiciozos mērķus klimata jomā, vienlaicīgi rūpējoties par nomocīto ekonomiku atlabšanu. Viss būs atkarīgs no tā, cik veiksmīgi kopīgi strādāsim šo mērķu sasniegšanai. Nedēļas TOP3 tādējādi ir Lielbritānija ārpus ES, kritika ES vakcīnu iepirkumu jautājumos un Portugāles prezidentūra Eiropadomē.
EK ģenerālsekretāre: Covid-19 vakcīnas nodrošināšana – viens no lielākajiem Eiropas Komisijas panāku...
EK ģenerālsekretāre: Covid-19 vakcīnas nodrošināšana – viens no lielākajiem Eiropas Komisijas panākumiem šogad
Pirmdien Latvijā un vairumā citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs sākas vakcinācija pret Covid-19. Vakcīnu iegādi un sarunas ar zāļu kompānijām koordinēja Eiropas Komisija (EK). Tādēļ bija iespējams nodrošināt, lai vakcīnas visās 27 dalībvalstīs nonāktu vienā un tajā pašā dienā. Tieši to Eiropas Komisijas ģenerālsekretāre Ilze Juhansone uzskata par vienu no saviem un savu kolēģu lielākajiem sasniegumiem šogad. 
Eiroparlamenta deputāte: Piedāvātā interneta milžu iegrožošana – nepietiekama
Eiroparlamenta deputāte: Piedāvātā interneta milžu iegrožošana – nepietiekama
Eiropas Komisija (EK) šonedēļ nāca klajā ar apjomīgu reformu par to, kā būtu jāregulē lielo tehnoloģiju kompāniju rīcība internetā. Izmaiņas skar sociālos tīklus, interneta tirdzniecības un pārējās platformas. Cita starpā interneta milžiem būs jāuzņemas lielāka atbildība par tajās izvietoto nelegālo saturu. Tomēr Eiropas Parlamenta Zaļo grupas deputāte Aleksandra Gēze (Alexandra Geese) no Vācijas uzskata, ka ar piedāvāto ir par maz.
Skaitļi un fakti: Politiķi meklē atbildes sarūkošajam iedzīvotāju skaitam reģionos
Skaitļi un fakti: Politiķi meklē atbildes sarūkošajam iedzīvotāju skaitam reģionos
Arvien lielāka cilvēku pārcelšanās uz pilsētām, lauku reģionu iztukšošanās un to iedzīvotāju novecošana ir problēmas, kuras pašlaik ir raksturīgas visām Eiropas valstīm. Arī politiķi gan Eiropas, gan nacionālo valdību, gan pašvaldību līmenī mēģina rast risinājumus. Vienlaikus urbanizācijas procesus diktē mūsdienu ekonomiskā attīstība, tādēļ ar administratīviem lēmumiem neko mainīt var neizdoties, ir jāmeklē arī inovatīvi risinājumi, norāda eksperti. Atliek vien minēt, vai to izdosies paveikt.
ES valstīm būs jānodrošina plašāka dzeramā ūdens pieejamība un kvalitāte
ES valstīm būs jānodrošina plašāka dzeramā ūdens pieejamība un kvalitāte
Šonedēļ notiekošajā Eiropas Parlamenta plenārsesijā deputāti apstiprinājuši vienošanos ar dalībvalstīm par jauno dzeramā ūdens direktīvu. Jauno noteikumu mērķis ir visā Eiropas Savienībā nodrošināt dzeramas kvalitātes krāna ūdeni. Sagaidāms, ka tiks uzlabota krāna ūdens kvalitāte, savukārt dalībvalstīm būs jāveicina ūdens pieejamība sabiedriskajās iestādēs, kā arī restorānos un ēdnīcās.
Skaitļi un fakti: Arī Baltijas jūras reģionā attīstība starp pilsētām un lauku reģioniem nevienmērīg...
Skaitļi un fakti: Arī Baltijas jūras reģionā attīstība starp pilsētām un lauku reģioniem nevienmērīga
Ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā arvien vairāk iedzīvotāju un ekonomisko aktivitāšu koncentrējas pilsētās, bet lauku apgabali kļūst tukšāki. Latvijā viens no mēģinājumiem atbildēt šiem procesiem ir administratīvi teritoriālā reforma. Nākotnes prognozes gan liecina, ka ar administratīviem risinājumiem vien nepietiks, jo urbanizācijas process neapstāsies. Jautājums ir tikai – kā uz šiem izaicinājumiem atbildēt pēc iespējas labāk.
ES vēlas būtiski palielināt dzelzceļa lomu cilvēku un kravu pārvadājumos
ES vēlas būtiski palielināt dzelzceļa lomu cilvēku un kravu pārvadājumos
Līdz 2050. gadam transporta jomā CO2 izmešiem būtu jāsarūk par 90%. Šādu ambiciozu mērķi nesen izvirzīja Eiropas Komisija. Transports visā Eiropā, tostarp mūsu valstī, ir diezgan nozīmīgs vides piesārņojuma avots. Tāpēc nākamajos gados ir paredzēts jūtami palielināt dzelzceļa lomu cilvēku un kravu pārvadājumos, kā arī padarīt pieejamākus elektromobiļus un popularizēt riteņbraukšanu.
Skaitļi un fakti: Lauku reģionos iedzīvotāju skaits turpina sarukt
Skaitļi un fakti: Lauku reģionos iedzīvotāju skaits turpina sarukt
Mūsdienu ekonomiskā attīstība, kurā arvien lielāku lomu ieņem pakalpojumu industrija, diktē izmaiņas arī Eiropas reģionos – lielās pilsētas piesaista arvien vairāk darbaspēka un ekonomisko aktivitāšu, bet lauku reģioni kļūst tukšāki. Tieši jautājums, kā turpmāk ilgtspējīgi attīstīties lauku teritorijām, ir daudzu Eiropas valstu dienaskārtībā. Pagaidām gan aina nav iepriecinoša – lauku reģionos samazinās iedzīvotāju skaits, turklāt pārsvarā aizbrauc cilvēki darbspējīgā vecumā.
Skaitļi un fakti: Ekonomiskā aktivitāte Eiropā koncentrējas lielajās pilsētās
Skaitļi un fakti: Ekonomiskā aktivitāte Eiropā koncentrējas lielajās pilsētās
Lai arī ar lieliem iebildumiem, Latvijā uz priekšu virzās administratīvi teritoriālā reforma un jau nākamgad Latvijā tiks vēlētas pašvaldības jaunveidojamajos novados. Tomēr administratīvo robežu pārzīmēšana kartē ir tikai viena no atbildēm uz procesiem, kuri notiek ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā – cilvēku arvien lielāku virzīšanos uz lielajām pilsētām un lauku reģionu iztukšošanos.
EP deputāts: ES izsaka Lielbritānijai ļoti labu piedāvājumu
EP deputāts: ES izsaka Lielbritānijai ļoti labu piedāvājumu
Tirdzniecības sarunām starp Apvienoto Karalisti un Eiropas Savienību aktīvi seko arī Eiropas Parlamenta deputāti, jo viņiem iespējamā vienošanās vēl būs jāratificē. Šo procesu pārrauga vācu eiroparlamentārietis Deivids Makalisters, kurš vada Lielbritānijas koordinācijas grupu Eiropas Parlamentā. Makalisters uzskata, ka Eiropas Savienība piedāvā britiem ļoti gardu kumosu. Un tādēļ ir tikai godīgi pretī izvirzīt savas prasības.
«Brexit» sarunās plāno ES un Lielbritānijas līderu klātienes tikšanos (papildināts)
«Brexit» sarunās plāno ES un Lielbritānijas līderu klātienes tikšanos (papildināts)
Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena un Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons pēc pirmdienas, 7. decembra, telefonsarunas ir secinājuši, ka vienošanos par tirdzniecības līgumu šobrīd neizdodas panākt, jo domstarpības ir pārāk dziļas. Tādēļ abi plāno satikties klātienē tuvākajās dienās. Precīzs datums vēl nav skaidrs. Cerības uz vienošanos pastāv tikai, ja Džonsons būs gatavs piekāpties dažos politiski jūtīgajos jautājumos.
Jauni gāzes cauruļvadi var mazināt Eiropas atkarību no Krievijas energoresursiem
Jauni gāzes cauruļvadi var mazināt Eiropas atkarību no Krievijas energoresursiem
Eiropas Savienība (ES) ilgstoši ir runājusi par nepieciešamību dažādot energoresursu avotus, lai stiprinātu enerģētisko neatkarību. Visbiežāk kā galveno draudu bloka enerģētiskajai drošībai min Krieviju, kas izmanto energoresursus ārpolitisko mērķu īstenošanai. Vairāki gāzes cauruļvadu projekti vieš cerību, ka ES drīzumā varētu ievērojami mazināt atkarību no Krievijas energoresursiem. Taču joprojām blokā nopietnas domstarpības rada gāzes cauruļvads “Nord Stream 2”.  
ES un Lielbritānijas «Brexit» sarunās «ievērojamas domstarpības»
ES un Lielbritānijas «Brexit» sarunās «ievērojamas domstarpības»
Pirmdien, 7. decembrī, turpinās diskusijas starp Briseli un Londonu par vienošanos pēc “Brexit” pēc tam, kad intensīvās sarunās nedēļas nogalē abas puses nespēja nonākt pie kopsaucēja. Abām pusēm esot “ievērojamas domstarpības” jautājumos par līdztiesīgu konkurenci, strīdu risināšanas mehānismu un zvejniecību.
ES notikumu TOP3: Gaidot vakcīnu, demokrātijas rīcības plāns un sadarbība ar ASV
ES notikumu TOP3: Gaidot vakcīnu, demokrātijas rīcības plāns un sadarbība ar ASV
Demokrātiskās sistēmas saskaras ar izaicinājumiem. To norāda Eiropas Komisija (EK) un šonedēļ piedāvājusi savus risinājumus. Risinājumi sadarbības atjaunošanai un pārveidošanai tiek meklēti arī Eiropas Savienības un ASV attiecībās. Tikmēr nu jau pēdējā distances posmā nonākušas vairāku kompāniju izstrādātās Covid-19 vakcīnas, kuras tagad pēta Eiropas Zāļu aģentūra. Nedēļas TOP3 tādējādi ir Eiropas Demokrātijas rīcības plāns, nākotnes attiecības ar ASV un panākumi ar vakcīnām.
Aizdomās par bēgļu cilvēktiesību pārkāpumiem prasa «Frontex» vadītāja atkāpšanos
Aizdomās par bēgļu cilvēktiesību pārkāpumiem prasa «Frontex» vadītāja atkāpšanos
Eiropas Parlamenta deputāti ir pieprasījuši Eiropas Robežapsardzes aģentūras “Frontex” vadītāja Fabrisa Ležerī atkāpšanos no amata. Šāda prasība izskanējusi pēc medijos publiskotās informācijas par aģentūras iespējamiem mēģinājumiem nepieļaut migrantu un bēgļu nokļūšanu Eiropas ūdeņos. Lai arī Ležerī savu vainu noliedz, deputāti norāda uz cilvēktiesību pārkāpumiem un vienlaicīgi arī apdraudējumu Eiropas Savienības pamatvērtībām. Tikmēr cilvēktiesību aizstāvji norāda, ka jautājumus par šādiem iespējamiem pārkāpumiem būtu īpaši aktuāli apspriest laikā, kad Eiropas Savienībā ir sākušās diskusijas par jauno migrācijas un patvēruma paktu.
Jaunākie

Vairāk

Svarīgākais šobrīd
Populārākie

Vairāk

Interesanti