Svētdiena, 16. jūnijs

Vārda dienas: Justīne, Juta

Latvijas Sabiedriskie Mediji
Rīgā +13 °C, Z vējš, 1m/s
LSM Bērnistaba
EURANET PLUS

EURANET PLUS

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
Eiropas tiesneši vēršas tiesā pret Eiropas institūcijām par finansējumu Polijai
Eiropas tiesneši vēršas tiesā pret Eiropas institūcijām par finansējumu Polijai
Vairākas Eiropas tiesnešu organizācijas vērsušās tiesā pret Eiropas Savienības padomi un Eiropas Komisiju, uzskatot, ka tiek klaji ignorēts Eiropas Savienības tiesas spriedums par tiesiskuma atjaunošanu Polijā. Tiesneši uzskata, ka nav pamatots lēmums atļaut izmaksāt Polijai atkopšanās fonda līdzekļus, kamēr tiesiskums valstī nav atjaunots. Tikmēr Polija uzskata, ka tiesnešu sūdzība uz Varšavu neattiecas, bet Eiropas Savienība, turpinot bloķēt līdzekļu izmaksu Polijai, joprojām mēģina panākt valdības maiņu valstī.
ES un Dienvidamerikas valstu brīvās tirdzniecības līgumu iedzīvināt arvien nav izdevies
ES un Dienvidamerikas valstu brīvās tirdzniecības līgumu iedzīvināt arvien nav izdevies
Brazīlijā šī gada 2. oktobrī norisināsies prezidenta vēlēšanu pirmā kārta. Tajās par uzvaru cīnīsies pašreizējais valsts galva Žairs Bolsonaru un bijušais prezidents Luiss Inasiu Lula da Silva. Vēlēšanām līdzi cieši sekos arī Eiropas Savienība (ES), kas 2019. gadā ar Dienvidamerikas valstu tirdzniecības bloku jeb "Mercosur" valstīm, tostarp Brazīliju, noslēdza vienošanos par brīvās tirdzniecības līgumu, taču kopš tā brīža to iedzīvināt tā arī nav izdevies. Galvenais iemesls ir tas, ka vairākas Eiropas valstis iebilst pret Brazīlijas prezidenta Bolsonaru politiku vides jomā.
Kādas ir ES dalībvalstu domas par Krievijas tūristu vīzu aizliegumu?
Kādas ir ES dalībvalstu domas par Krievijas tūristu vīzu aizliegumu?
Eiropas Savienībā (ES) norisinās aktīvas diskusijas par aizliegumu izsniegt tūristu vīzas Krievijas pilsoņiem. Dažas valstis, tostarp Latvija, jau lēmušas vīzas Krievijas pilsoņiem neizsniegt un aicina lemt par šādu soli visas ES līmenī. Tomēr atsevišķu valstu vadītāji skaidru atbildi joprojām nesniedz vai arī pauž iebildumus vīzu aizliegumam.
Centienos rast kompromisus Briselē tiekas Kosovas un Serbijas līderi
Centienos rast kompromisus Briselē tiekas Kosovas un Serbijas līderi
Ceturtdien Briselē pēc Eiropas Savienības (ES) augstā pārstāvja ārlietās Žuzepa Borela uzaicinājuma tiksies Kosovas premjerministrs Albins Kurti un Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs. Ielūgums tika izteikts pēc saspīlējuma abu pušu starpā augusta sākumā, kad uz Serbijas un Kosovas robežas kārtējo reizi tika celtas barikādes, celta panika par potenciālu militāru konfliktu, izraisot arī NATO vadītās misijas reakciju. ES veicinātajā dialogā daudz panākumu gan nav saskatāms, un nešķiet, ka arī šī tikšanās varētu Belgradas un Prištinas attiecības būtiski mainīt. 
Eiropas Savienība cer panākt ASV un Irānas kodolvienošanās atdzīvināšanu
Eiropas Savienība cer panākt ASV un Irānas kodolvienošanās atdzīvināšanu
Vairāk nekā gadu Eiropas Savienības (ES) diplomāti ir runājuši ar ASV un Irānas pārstāvjiem, lai mēģinātu rast kompromisu, kas ļautu glābt 2015. gadā noslēgto starptautisko kodolvienošanos par islāma republikas kodolprogrammas ierobežošanu. Brisele Vašingtonai un Teherānai ir iesniegusi gala piedāvājumu un gaida abu pušu atbildi. 
Pērtiķu baku vakcīnu pieejamība iedragā globālo solidaritāti veselības jomā
Pērtiķu baku vakcīnu pieejamība iedragā globālo solidaritāti veselības jomā
Pērtiķu bakas, kas ir reta vīrusu izraisīta infekcijas slimība, kura visbiežāk sastopama Centrālāfrikas un Rietumāfrikas valstīs, turpina izplatību vairākās pasaules vietās. Visvairāk nāves gadījumu konstatēts Āfrikā, tomēr cīņā par pērtiķu baku vakcīnām Eiropas Savienība (ES) un ASV atkal apsteigušas šo kontinentu. Tiesa, vakcīnu gribētāju ir šķietami vairāk nekā pieejamo vakcīnu, tādēļ arī rietumvalstīs cilvēki atkal steidz doties vakcīnu tūrismā. 
Humanitārā krīze un nepildīti solījumi – Afganistānā gads «Taliban» varā (papildināts)
Humanitārā krīze un nepildīti solījumi – Afganistānā gads «Taliban» varā (papildināts)
Pirmdien, 15. augustā, aprit gads, kopš islāmistu grupējums "Taliban" sagrābis Kabulu un varu Afganistānā. Gadu pēc talibu nākšanas pie varas joprojām neviena pasaules valsts islāmistu grupējumu nav atzinusi par oficiālo Afganistānas valdību. Starptautiskā sabiedrība mudina "Taliban" izveidot valdību, kurā ir pārstāvji no dažādām sabiedrības grupām, un ievērot cilvēktiesības un sieviešu tiesības. Lai gan atsevišķas pozitīvas iezīmes pašreizējā režīma solījumos ir vērojamas, Rietumi, tostarp Eiropas Savienība, gaida vēl virkni izmaiņu valdības politikā, un to realizēšana tuvākajā nākotnē izskatās maz ticama.
Zemā ūdens līmeņa dēļ apdraudēta kuģošana Eiropas noslogotākajā ūdensceļā
Zemā ūdens līmeņa dēļ apdraudēta kuģošana Eiropas noslogotākajā ūdensceļā
Reinas upe ir viens no noslogotākajiem ūdensceļiem pasaulē un ļoti svarīga transporta artērija tās krastos esošajām Rietumeiropas valstīm. Taču karstās un sausās vasaras dēļ Reinā krasi ir samazinājies ūdens līmenis, tāpēc ir apgrūtināta preču un izejvielu transportēšana pa upi. Tas ir vēl viens trieciens ekonomikai laikā, kad strauji pieaug energoresursu cenas. 
Dažas ES dalībvalstis grib atkāpes no gāzes taupības plāna
Dažas ES dalībvalstis grib atkāpes no gāzes taupības plāna
Augstās energoresursu cenas un Krievijas lēmums piegādāt mazāk dabasgāzi piespiedis Eiropas Savienību (ES) domāt par taupības pasākumiem, lai palielinātu bloka energoapgādes drošību. ES dalībvalstis ir piekritušas brīvprātīgi samazināt dabasgāzes pieprasījumu nākamajā ziemā, lai neizveidotos situācija, ka nākas ieviest bargus energoresursu taupības pasākumus. Atsevišķas ES dalībvalstis grib izmantot plānā pieļautās atkāpes.
Jauni ES tiesību akti paredz – uzņēmumu valdēs būs jābūt vismaz 40% sieviešu
Jauni ES tiesību akti paredz – uzņēmumu valdēs būs jābūt vismaz 40% sieviešu
Pēc daudzus gadus ilgušiem iebildumiem un garām diskusijām Eiropas Savienībā (ES) spēkā stāsies jauni tiesību akti, kas paredz, ka uzņēmumu valdēs ir jābūt vismaz 40% sieviešu. Saskaņā ar Eiropas Komisijas (EK) datiem 60% pašreizējo universitāšu absolventu ir sievietes, taču, lai arī šīs sievietes ir ieguvušas augstu kvalifikāciju, vadošos amatos viņas ir nepietiekami pārstāvētas. 
Ungārijas premjera izteikumi par «jaukto rasi» turpina izraisīt negatīvas reakcijas
Ungārijas premjera izteikumi par «jaukto rasi» turpina izraisīt negatīvas reakcijas
Ebreju organizācijas paudušas asu nosodījumu Ungārijas premjera Viktora Orbāna uzrunai aizvadītajā nedēļas nogalē. Arī viena no ilggadējām Orbāna padomniecēm ir atkāpusies no amata, sakot, ka Ungārijas premjera uzruna nav nekas cits kā "nacistu teksts". Aizvadītajā nedēļas nogalē Orbāns izteica kritiskas piezīmes par tā dēvētājiem "jauktās rases" pārstāvjiem. Paredzams, ka pēc šādiem izteikumiem Budapeštai kļūs vēl grūtāk vienoties ar Briseli par naudas saņemšanu no ekonomikas atveseļošanas fonda.
EK ar 1,2 miljardiem eiro plāno atbalstīt 61 aizsardzības pētniecības un izstrādes projektu
EK ar 1,2 miljardiem eiro plāno atbalstīt 61 aizsardzības pētniecības un izstrādes projektu
Eiropas Komisija (EK) paziņojusi, ka plāno kopējo Eiropas Savienības finansējumu gandrīz 1,2 miljardu eiro apmērā, lai atbalstītu 61 aizsardzības pētniecības un izstrādes projektu. Projekti atlasīti pēc pirmajiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus atbilstoši Eiropas Aizsardzības fondam. Šis fonds ir Eiropas Komisijas pamatinstruments, kas atbalsta sadarbību aizsardzības jomā Eiropā. Neaizstājot dalībvalstu centienus, fonds visā Eiropas Savienībā veicina sadarbību starp dažāda lieluma uzņēmumiem un pētniecības dalībniekiem. Projektos iesaistīti arī Latvijas uzņēmumi un pētnieki.
Itālijas politiskā krīze rada satraukumu visā eirozonā
Itālijas politiskā krīze rada satraukumu visā eirozonā
Itālijas valdības atkāpšanās rada satraukumu ne tikai iedzīvotāju, politiķu, bet arī ekonomistu vidū. Jebkura nestabilitāte var jūtami sadārdzināt tās milzīgā ārējā parāda apkalpošanu un atstāt ietekmi uz visu eirozonu. Tādēļ daudzi ekonomisti tagad prāto, vai Itālija varētu kļūt par pirmo valsti, kas izmantos jauno Eiropas Centrālā bankas (ECB) stabilitātes rīku, kas tika vienbalsīgi apstiprināts vakardienas sanāksmē.
EK norāda uz lobiju lielu ietekmi Francijā; nopietnas bažas par augsto korupciju Ungārijā
EK norāda uz lobiju lielu ietekmi Francijā; nopietnas bažas par augsto korupciju Ungārijā
Eiropas Komisija (EK) uzskata, ka Francijas vadībai ir jādara vairāk, lai cīnītos ar korupciju un pārlieku lielu lobiju ietekmi. Šāds ieteikums ir iekļauts šonedēļ publicētajā ziņojumā par tiesiskuma stāvokli visās dalībvalstīs. Kritika Francijas virzienā izskan laikā, kad tās prezidents Emanuels Makrons ir spiests publiski skaidroties par savām kādreizējām saiknēm ar pārvadājumu kompāniju „Uber”.
Eiropā valda arvien lielāks satraukums par iespējamo gāzes deficītu gaidāmajā ziemā
Eiropā valda arvien lielāks satraukums par iespējamo gāzes deficītu gaidāmajā ziemā
Eiropā valda arvien lielāks satraukums par iespējamo gāzes deficītu gaidāmajā ziemā. Krievijas koncerns "Gazprom" kopš pirmdienas uz 10 dienām ir pārtraucis gāzes piegādi pa cauruļvadu "Nord Stream". Tomēr daudzviet skan bažas, ka gāzes plūsma varētu netikt atjaunota krietni ilgāku laiku. Latvijas premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") norādīja, ka Latviju šī situācija tieši neskar, jo Baltijas gāzes tīkls ir savienots tikai ar Somiju.
Eiropas Savienība vēlas tiesības uz abortu noteikt par pamattiesībām
Eiropas Savienība vēlas tiesības uz abortu noteikt par pamattiesībām
Eiropas Parlaments ir ierosinājis iekļaut Eiropas pamattiesību hartā sieviešu tiesības uz drošu un likumīgu abortu. Šāds ierosinājums izskanējis pēc tam, kad tiesības veikt abortus faktiski tika aizliegtas Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV). Prezidents Džo Baidens gan izdevis īpašu rīkojumu, kas daļu no Augstākās tiesas aizlieguma atceļ. Eiropas politiķi un eksperti tomēr atzīst, ka veikt izmaiņas tik nozīmīgā dokumentā būs ļoti sarežģīti.
Polija nav laikus izpildījusi prasības naudas saņemšanai no ES ekonomikas atjaunošanas fonda
Polija nav laikus izpildījusi prasības naudas saņemšanai no ES ekonomikas atjaunošanas fonda
Polijas vadība paredzētajā termiņā nav pilnībā izpildījusi prasības, lai saņemtu naudu no Eiropas Komisijas. Politiķi Briselē piekrita izmaksāt Varšavai līdzekļus no ekonomikas atjaunošanas plāna ar nosacījumu, ka Polija atjaunos tiesu neatkarību savā valstī. Bet paveikt to nav vienkārši, tādēļ starp Polijas valdošās koalīcijas politiskajiem sāncenšiem jau rodas domstarpības.
Pētniece: Problēmas Ukrainas bēgļu uzņemšanā ir rādītājs mūsu integrācijas sistēmas darbam
Pētniece: Problēmas Ukrainas bēgļu uzņemšanā ir rādītājs mūsu integrācijas sistēmas darbam
Latvijā problēmas, ar kurām nākas saskarties Ukrainas kara bēgļiem, ir rādītājs tam, kā darbojas mūsu integrācijas sistēma. Bēgļiem nākas saskarties ar mitekļa, valodas apguves un izglītības iespēju problēmām, intervijā Latvijas Radio norādīja sabiedriskās politikas centra “Providus” vadošā pētniece patvēruma un migrācijas jomā Ieva Raubiško.
ES plānu par iekšdedzes dzinēju ierobežošanu NVO vērtē kā ļoti nozīmīgu
ES plānu par iekšdedzes dzinēju ierobežošanu NVO vērtē kā ļoti nozīmīgu
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis ir panākušas vienošanos par stingrākiem klimata noteikumiem. Viens no tiem paredz pilnībā atteikties no iekšdedzes dzinēju izmantošanas jaunajās automašīnās no 2035. gada. Nevalstiskās organizācijas šādu lēmumu sauc par ļoti nozīmīgu, vienlaikus aicinot varasiestādes nekoncentrēties uz dažādiem sintētiskajiem degvielas veidiem.
Nīderlande un Francija energokrīzes laikā varētu atsākt ogļu elektrostaciju darbību
Nīderlande un Francija energokrīzes laikā varētu atsākt ogļu elektrostaciju darbību
Krievijas sāktā kara Ukrainā izraisītās energokrīzes dēļ daudzās valstīs, piemēram, Francijā un Nīderlandē, spriež arī par ogļu energostaciju darbības atjaunošanu, kas klimatam vismaz īstermiņā var nodarīt lielāku postu. Tikmēr šīs nedēļas sākumā Luksemburgā uz tikšanos pulcējušies Eiropas Savienības (ES) enerģētikas ministri, lai censtos panākt vienošanos par ES mēroga energoefektivitātes direktīvu. Tas uzliktu par pienākumu dalībvalstīm ievērot Eiropas Komisijas (EK) piedāvātos energoefektivitātes mērķus. Šis ir vēl viens solis ES ceļā pretī klimata neitralitātei. 
Eiropas Komisija publiskos rekomendācijas par kandidātvalsts statusu Ukrainai, Moldovai un Gruzijai
Eiropas Komisija publiskos rekomendācijas par kandidātvalsts statusu Ukrainai, Moldovai un Gruzijai
Eiropas Komisija (EK) piektdien, 17. jūnijā, gatavojas publiskot savas rekomendācijas par Eiropas Savienības (ES) kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai, Moldovai un Gruzijai. Neoficiālā informācija liecina, ka statusu varētu saņemt vai nu visas trīs valstis, vai nu divas, turklāt ar īpašiem priekšnoteikumiem. Šis jautājums tālāk tiks apspriests nākamajā nedēļā gaidāmajā ES līderu samitā.
ES vides komisārs Sinkēvičs: Krievijas iebrukums Ukrainā piespiedis paātrināt zaļo pāreju
ES vides komisārs Sinkēvičs: Krievijas iebrukums Ukrainā piespiedis paātrināt zaļo pāreju
Krievijas uzsāktais karš Ukrainā ir piespiedis Eiropas Savienību (ES) samazināt savu atkarību no fosilajiem energoresursiem un straujāk ieviest pašas nosprausto zaļo kursu. Vienlaikus tas ir licis arī pieņemt tādus īstermiņa lēmumus, kas patiesībā ir pretrunā ar zaļā kursa ideju. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja ES vides komisārs Virgīnijs Sinkevičs, kurš aizvadītajā nedēļā apmeklēja Rīgā notikušo Eiropas Zaļās partijas kongresu.
Panākta vienošanās par adekvātu minimālo algu ieviešanu ES dalībvalstīs
Panākta vienošanās par adekvātu minimālo algu ieviešanu ES dalībvalstīs
Pasaule pašlaik pieredz strauju inflācijas un energoresursu cenu kāpumu, kas ietekmē iedzīvotāju maksātspēju. Tas skar arī miljoniem Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāju, tāpēc bloka vadībai būs jādomā par to, kā palīdzēt mīkstināt dzīves dārdzības ietekmi uz mājsaimniecībām. Iespējams, ka viens no risinājumiem būs taisnīgāku minimālo algu ieviešana ES dalībvalstīs. Par to šonedēļ provizoriski vienojās Eiropas Parlamenta (EP) un ES dalībvalstis.
ES komisāre: Digitālajos jautājumos mācāmies arī no Ukrainas kara pieredzes
ES komisāre: Digitālajos jautājumos mācāmies arī no Ukrainas kara pieredzes
Paradoksālā kārtā arī digitalizācijas jautājumos Eiropas Savienība (ES) daudz mācās no kara Ukrainā. To radiostaciju apvienības "Euranet plus" rīkotā samitā sacīja Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietniece, konkurences komisāre Margrēte Vestagere. Viņa uzsvēra, ka ES joprojām cenšas izveidot īstu digitālo vienoto tirgu, tomēr ir vēl gana darāmā, tostarp jāveicina bloka pilsoņu lielāka iesaiste digitālo zināšanu apguvē. Vestagere arī atzina, ka gadu gaitā ir pozitīvi mainījusies ASV izpratne par ES būtiskajiem jautājumiem digitālajā jomā. Jautājumus komisārei uzdeva žurnālisti no Latvijas Radio un arī vairākām citām Eiropas radiostacijām.
Eiropas Savienībā gatavojas Krievijas oligarhu aktīvu konfiskācijai
Eiropas Savienībā gatavojas Krievijas oligarhu aktīvu konfiskācijai
Eiropas Savienībai (ES) neiet viegli ar Krievijas uzņēmumu un oligarhu aktīvu atrašanu un juridiski pamatotu iesaldēšanu. No Krievijas 118 oligarhiem, kas atrodas "Forbes" bagātnieku sarakstā, Rietumu sankcijas piemērotas tikai 35. Tagad ES – līdzīgi kā ASV un Kanāda – grib iet soli tālāk. Brisele meklē veidus, kā šos aktīvus ne tikai iesaldēt, bet arī konfiscēt un pēc tam pārdot, lai par iegūto naudu varētu palīdzēt atjaunot Ukrainu pēc kara. Kāpēc šis uzdevums ir kā gājiens pa mīnu lauku?
Bulgārija rosina Krievijas gāzi pirkt uz vienādiem nosacījumiem; citviet Eiropā steidz no tās atteik...
Bulgārija rosina Krievijas gāzi pirkt uz vienādiem nosacījumiem; citviet Eiropā steidz no tās atteikties
Eiropas valstīm, kas pērk gāzi no Krievijas, tas būtu jādara pa vienādu cenu un uz vienādiem nosacījumiem – ar šādu paziņojumu pēc tikšanās ar savu Itālijas kolēģi nācis klajā Bulgārijas premjers Kirils Petkovs. Citādi Kremlis var piedāvāt atšķirīgus nosacījumus Eiropas valstīm jautājumā par maksājumiem rubļos par gāzi. Savukārt citas Eiropas valstis steidz jau tagad pilnībā atteikties no Krievijas energoresursiem.
Prasa veidot īpašu starptautisku tribunālu Krievijas noziegumu izmeklēšanai
Prasa veidot īpašu starptautisku tribunālu Krievijas noziegumu izmeklēšanai
Krievijas līderu un militāro komandieru un viņu sabiedroto noziegumi pret Ukrainu būtu jāizmeklē īpašam starptautiskajam tribunālam. Šādu prasību izteikuši Eiropas Parlamenta deputāti. Īpaša starptautiska tribunāla izveidi deputāti prasa tādēļ, lai vainīgos būtu iespējams saukt pie atbildības arī par tādiem noziegumiem, kas nav Starptautiskās krimināltiesas jurisdikcijā.
ES iecerētais Krievijas naftas embargo būs sāpīgs abām pusēm
ES iecerētais Krievijas naftas embargo būs sāpīgs abām pusēm
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis ilgāku laiku apspriež iespēju ieviest pilnīgu Krievijas jēlnaftas un naftas produktu importa aizliegumu, lai sodītu Maskavu par sākto karu Ukrainā. Pagaidām šajā jautājumā vienprātība nav panākta, jo pret embargo asi iebilst viena dalībvalsts. Taču ir skaidrs, ka embargo būtu ekonomiski sāpīgs gan ES, gan Krievijai. 
Jaunākie

Vairāk

Svarīgākais šobrīd
Populārākie

Vairāk

Interesanti