Pēc tam, kad grupējums “Taliban” pārņēma varu Afganistānā, Eiropas Savienība izvirzīja talibiem piecas prasības, kuru izpildes gadījumā varētu runāt par ciešāku sadarbību ar jaunajiem Afganistānas līderiem. Prasības ir neeksportēt terorismu, ievērot cilvēktiesības, tiesiskumu un mediju brīvību, nodibināt iekļaujošu pārejas valdību, atļaut piekļuvi humānajai palīdzībai un ļaut izceļot no valsts apdraudētajiem cilvēkiem.
Taču talibi ir izpildījuši labi, ja vienu no šīm prasībām. Kā Eiropai rīkoties tālāk?
“Šis ir pēdējās desmitgadēs viens no sarežģītākajiem uzdevumiem Rietumu sabiedrībām. No vienas puses, jau vairāk nekā 20 gadu un pirms tam veiktas investīcijas valsts attīstībā, stabilitātes nodrošināšanā arī no Eiropas Savienības. Un tad ir šī situācija ar talibu valdību, kas šobrīd ir sevi pieteikusi,” sacīja Ozoliņa.
Viņa norādīja, ka talibi nav tā valdība, ar kuru Eiropas Savienībai būtu ļoti ērti sarunāties. Prasības, kuras Eiropas Savienība prasti izvirza paketē ar attīstības sadarbības finansējumu, visticamāk, Afganistānā netiks ievērotas, jo ir pretrunā ar talibu izvirzītajiem principiem.
Šajā gadījumā būtisks jautājums ir tas, ko darīt ar sabiedrību, kura kļuvusi par ķīlnieci. “Tie attīstības centieni, kuri jau bijuši iesakņoti un ielikti Afganistānā ar dažādu starptautisko organizāciju palīdzību, kas notiek tālāk ar tiem?
Un faktiski Eiropas Savienības pozīcija, ka palīdzība ir jāturpina, ir loģiska un likumsakarīga. Bet jautājums – uz kādiem principiem?” pauda Ozoliņa.
Viņasprāt, šajā gadījumā ES rīkojusies pārāk strauji, nākot klāt ar virkni priekšnosacījumu, kas no universālo vērtību viedokļa ir pamatoti, bet var radīt problēmas.
“Man šķiet, ka Afganistānai būtu jāpiemēro mazliet specifiska mēraukla. Universālā mēraukla nebūtu kā lozungs, bet drīzāk izvēlētos “soli pa solim” stratēģiju. Piemēram, ievērojiet sieviešu tiesības un neizslēdziet viņas no izglītības, tādā gadījumā caur dažādām palīdzības programmām mēs jums palīdzam,” viņa ieteica.
“Tad spēle būtu nevis par visu spēles lauku, kur tu nostājies uz centrālās līnijas, lai spertu bumbu, bet nevari iespert, jo vienkārši bumbas tur nav. Bet tā būtu pakāpeniska spēlīte pa sektoriem,” piebilda Ozoliņa.
Turklāt starptautiskā palīdzība būtu jākoordinē arī ar citām institūcijām.
KONTEKSTS:
ASV noslēgusi savu 20 gadus ilgo misiju Afganistānā. Līdz ar pēdējo amerikāņu karaspēka vienību aiziešanu no Afganistānas pielikts punkts ASV vēsturē garākajam bruņotajam konfliktam, kas aizsākts pēc 2001. gada 11. septembra terora aktiem ASV.
ASV vadīto starptautiskās koalīcijas spēku atkāpšanos savā labā izmantoja "Taliban", kas atguva kontroli pār arvien jauniem Afganistānas apgabaliem. 15. augustā "Taliban" bez cīņas ieņēma arī valsts galvaspilsētu Kabulu, tādējādi teju visa Afganistāna atkal nonāca "Taliban" kontrolē.
