Eiropas Savienība vēlas, lai ūdeņraža tirdzniecībai pasaulē kā pamatvalūta tiktu izmantots eiro. Taču, lai šo mērķi sasniegtu, ir nepieciešams izveidot globālu tirgu ar vienotiem un saskaņotiem standartiem. Pagājušajā nedēļā tika atzīmēta Eiropas Ūdeņraža diena, kuras kulminācija bija Eiropas ūdeņraža forums. Tā laikā notika ekspertu un politiķu diskusijas par pieaugošo ūdeņraža lomu Eiropas Savienības apņēmībā panākt oglekļa neitralitāti līdz 2050. gadam. Vienlaicīgi pagājušajā nedēļā nodibināta arī Atjaunojamā ūdeņraža koalīcija, kuras mērķis ir atbalstīt un paātrināt dažādus atjaunojamā ūdeņraža risinājumus Eiropā.
Autora ziņas
Jo vairāk piedāvā palīdzību vardarbības upuriem, jo vairāk tā tiek pieņemta un kļūst redzami šie gadījumi. Eiropas rīcībā ir ļoti efektīvs instruments, lai vardarbību, īpaši pret sievietēm, mazinātu – tā ir Stambulas konvencija, ko sešas valstis, tostarp Latvija, joprojām nav ratificējušas. Uz to sarunā ar Latvijas Radio norādīja Eiropas Parlamenta deputāte no Austrijas, parlamenta Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas priekšsēdētāja Evelīna Regnere.
Šī nedēļa Eiropas Savienībā (ES) turpināja izcelties ar dažāda veida strupceļiem. Galvenokārt jau strupceļu sarunās par nākamo daudzgadu budžetu un Eiropas ekonomikas atveseļošanās plānu. Taču arī šādā situācijā, kad paši vēl nebūt neesam skaidrībā par savām nākotnes perspektīvām, ir laiks padomāt arī par palīdzību citiem.
Eiropas Savienības (ES) pasludinātā digitālā transformācija un piektās paaudzes sakaru tīkla jeb 5G ienākšana sola lielas izmaiņas veidā, kā turpmāk notiks daudzi procesi gan uzņēmējdarbībā, gan transporta organizācijā, gan veselības sistēmā un citās dzīves jomās. Tomēr viena lieta ir tehnoloģiju sniegtās iespējas, cita – vai tās spējam izmantot.
Eiropas Savienības (ES) un Turcijas attiecības ir sasniegušas jaunu zemāko punktu. Galvenais iemesls tam ir Turcijas agresīvie centieni piekļūt energoresursiem Vidusjūrā un iesaistīšanās militārajos konfliktos Eiropas kaimiņos. Brisele brīdinājusi Ankaru, ka var nākties lemt par sankciju piemērošanu savai stratēģiskajai partnerei. Tikmēr Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans redz savu valsti kā daļu no Eiropas.
Šis gads, kurā teju visas dzīves jomas ir ietekmējusi Covid-19 pandēmija, īpaši spilgti ir parādījis, cik liela nozīme gan ekonomikā, gan sabiedriskajā dzīvē ir tehnoloģijām. Turklāt savus pirmos soļus jau sper piektās paaudzes sakaru tīkls 5G, kurš sola pilnīgi jaunas iespējas un veidus, kā organizēt un vadīt ļoti daudzas dzīves jomas. Tomēr, lai no jaunajām tehnoloģijām gūtu maksimālu labumu, tās ir jālieto.
Piektās paaudzes telekomunikāciju tīkla jeb 5G ieviešana pasaulē pašlaik ir izvērtusies arī par cīņu starp lielvarām par to, kurš būs vadošais spēlētājs digitālajā pasaulē. Gan Ķīna, gan ASV bez liekas kautrēšanās 5G tīklu izbūvi izmanto, lai lobētu savas un savu ražotāju intereses. Eiropas Savienība (ES) pašlaik drīzāk mēģina nosēdēt uz diviem krēsliem – no vienas puses, saglabāt brīvu konkurenci un būt atvērtai, no otras – tomēr nekļūt par zaudētāju lielvaru cīniņos un aizstāvēt savas un savu uzņēmumu intereses.
Labāka gaisa kvalitāte pēdējās desmitgades laikā ir ievērojami samazinājusi priekšlaicīgas nāves gadījumu skaitu Eiropā. Tomēr jaunākie Eiropas Vides aģentūras oficiālie dati liecina, ka gandrīz visi eiropieši joprojām cieš no gaisa piesārņojuma, un tas ir iemesls, ka visā kontinentā priekšlaicīgi mirst aptuveni vairāk nekā 400 000 cilvēku.
Eiropas Komisija par vienu no savām prioritātēm ir nosaukusi digitālo transformāciju, jo pašlaik arvien redzamāki kļūst draudi, ka Eiropa jaunāko tehnoloģiju attīstībā neglābjami var atpalikt no citiem pasaules ekonomikas attīstības centriem. Viens no stūrakmeņiem, lai jaunākās tehnoloģijas turpinātu attīstīties un no tām gūtu labumu Eiropas uzņēmumi un iedzīvotāji, ir piektās paaudzes sakaru tīkla – plašāk pazīstama kā 5G – izvēršana. Diemžēl šajā ziņā viss nesokas tik ātri, kā iecerēts.
Pandēmija, kura šogad būtiski mainīja daudzu dzīves ritmu, ļoti skaidri parāda, cik mūsdienās svarīgi ir tehnoloģiskie risinājumi. Bez tiem nebūtu iespējams ne attālinātais darbs, ne attālinātās mācības, ne preču vai pakalpojumu iegāde internetā, un pandēmijas izsistais robs ekonomikā būtu nesalīdzināmi lielāks. Tādēļ Eiropas Savienības (ES) jau pērn izsludinātais kurss uz digitālo transformāciju tieši šogad ir ieguvis jaunu nozīmi.
Arktikas reģions šobrīd saskaras ar vairākiem izaicinājumiem, tostarp klimata pārmaiņu ietekmi uz cilvēku dzīvi un ekonomiku, kā arī draudiem, ko rada arvien lielāka reģiona militarizācija. To intervijā Latvijas Radio atzina Trumses pilsētā esošās Norvēģijas Arktikas Universitātes asociētais profesors Marks Lontēns.
Tas, ka Eiropas Savienība (ES) ar tās 27 dalībvalstīm ir ļoti sarežģīta organizācija, nevienam nav noslēpums. Tāpat kā fakts, ka vienprātību šādā organizācijā panākt ir ļoti sarežģīti un, pat ja tā tiek panākta, ne visas valstis vienmēr būs apmierinātas ar šādiem kompromisiem. Šī nedēļa kārtējo reizi parādīja, cik grūti ir pieņemt atšķirīgus viedokļus gan dalībvalstu vidū, gan tuvākajos kaimiņos.
Eiropas Savienības (ES) līderi ceturtdien, 19. novembrī, virtuālā samitā spriedīs par iespējamo sankciju pastiprināšanu pret Baltkrievijas vadošajām amatpersonām. Jautājums par sankciju palielināšanu ir aktualizējies, joprojām turpinoties miermīlīgo protestu apspiešanai un daudzajiem cilvēktiesību pārkāpumiem Baltkrievijā.
Koronavīrusa pandēmija sev līdzi ir atnesusi arī infodēmiju jeb daudz nepatiesas informācijas par Covid-19. Viena no sazvērestības teorijām apgalvo, ka saslimšanu ar Covid-19 izraisa un izplata 5G mobilo sakaru tehnoloģijas. Šogad Eiropā reģistrēti simtiem uzbrukumu 5G sakaru torņiem. Vairākas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis ir mudinājušas Eiropas Komisiju (EK) izstrādāt vienotu stratēģiju cīņā pret meliem par 5G.
Šodien Briselē atsāksies breksita sarunas. Pārejas periods pēc Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības beidzas 31. decembrī, un laika, lai panāktu vienošanos par abu pušu turpmākajām attiecībām, palicis ļoti maz, jo to abām pusēm vienošanos vēl nepieciešams ratificēt. Tikmēr tiek pieļauts, ka sarunas varētu ietekmēt Lielbritānijas premjerministra tuvākā padomnieka Dominika Kamingsa atkāpšanās no amata.
Ir absolūti neticami, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins varētu gribēt atrisināt Ukrainas konfliktu Ukrainas interesēs, tāpēc Kijeva nepaļaujas uz Krievijas labo gribu. Krievijas agresija Ukrainā ir un turpinās būt dienaskārtībā, un, lai piespiestu Krieviju mainīt savu attieksmi, ar pašreizējām sankcijām vien nepietiks un ir jādomā par jauniem līdzekļiem, intervijā Latvijas Radio pauda Ukrainas vēstnieks Latvijā Oleksandrs Miščenko.
Pasažieru pārvadājumi Eiropā šogad pandēmijas dēļ piedzīvo lielu kritumu. Pašlaik vislielākie cietēji ir aviopārvadājumi, bet arī vilcienos un autopārvadājumos pasažieru skaits ir būtiski sarucis. Atkarībā no transporta veida atgriešanos pie pirmskrīzes pārvadājumu apjomiem pašlaik prognozē trīs līdz piecu gadu laikā.
Pašlaik Eiropas Savienībā (ES) nav spēkā vienots mehānisms, kas ļautu ieviest sankcijas pret personām, kuras apsūdz cilvēktiesību pārkāpumos. Eiropas Komisija (EK) ir nākusi klajā ar likumprojektu, kas ļautu ES vērsties pret cilvēktiesību pārkāpējiem visā pasaulē. Līdzīgu likumu jau pirms gandrīz desmit gadiem pieņēma ASV, kuru piemēram ir sekojušas vēl vairākas valstis.
Pandēmija šogad ir radījusi zaudējumus daudzām ekonomikas nozarēm un uzņēmumiem. Lai palīdzētu pārdzīvot šo laiku, tiek īstenoti arī apjomīgi atbalsta pasākumi, kurus finansē gan atsevišķas valstis, gan Eiropas Savienība. Saņemtā atbalsta ziņā Eiropā pašlaik viennozīmīgi izceļas transporta nozare, bet no konkrētiem uzņēmumiem – aviokompānijas. Tomēr joprojām nav zināms, cik dziļu bedri pandēmija ekonomikā izsitīs šajā rudenī un ziemā, līdz ar to nav skaidrs, vai ar jau piešķirto palīdzību pietiks.
Zviedrijas tiesa uz laiku ir atcēlusi iepriekš pieņemto lēmumu, kas aizliedz Ķīnas telekomunikāciju kompānijai ''Huawei'' iesaistīties Zviedrijas 5G tīkla būvniecībā. Šī iemesla dēļ nedēļas sākumā tika apturēta arī plānotā 5G frekvenču izsole. Ķīnas varas iestādes ir paziņojušas, ka Zviedrijas telekomunikāciju regulatora aizliegumi varētu atstāt ietekmi arī uz zviedru uzņēmumu darbību Ķīnā.
Līdz ar Džo Baidena kļūšanu par Amerikas Savienoto Valstu prezidentu Eiropas Savienība un Amerikas Savienotās Valstis (ASV) lūko restartēt līdzšinējā prezidenta Donalda Trampa laikā iedragāto dialogu un sadarbību klimata jautājumos. Eiropas Savienībai klimata jautājumu ziņā ir vērienīgi plāni, un klimata izmaiņas ir arī viena no Baidena galvenajām prioritātēm.
Pasažieru pārvadājumi Covid-19 pandēmijas laikā ir piedzīvojuši ievērojamu kritumu. Vislielākās problēmas ir redzamas aviācijā. Tomēr, lai arī mazāks, bet kritums ir arī pilsētu un starppilsētu ceļu satiksmē. Turklāt, ja garajos ceļojumos bez aviācijas īsti neiztikt, tad īsāku distanču pārvarēšanā transporta pārvadātājus pandēmijas laiks ir atsviedis krietni atpakaļ un viņiem jau jāsāk konkurences cīņa ar vieglajām automašīnām.
Viena no jomām, kuru šogad Covid-19 pandēmija ir skārusi ļoti smagi, ir pasažieru pārvadājumi. Tostarp aviācijā Eiropā šā gada otrajā ceturksnī kritums tiek lēsts par 90%, un ļoti līdzīga situācija ir arī citur pasaulē. Arī citi pasažieru pārvadājumu veidi ir cietuši, bet mazāk nekā aviācija, kuras galvenā priekšrocība, – bet šogad arī vājums – , ir starptautiskie pārvadājumi lielos attālumos.
Ja Donalda Trampa vietā par ASV prezidentu kļūs demokrāts Džo Baidens, Eiropas Savienības dalībvalstis, kas ir NATO sastāvā, varētu justies tā, ka drīkst atvēlēt mazāk naudas aizsardzībai, intervijā Latvijas Radio sacīja Tartu bāzētās Baltijas aizsardzības koledžas lektors, ASV un Krievijas ārpolitikas pētnieks Sandis Šrāders.
Ja Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidenta vēlēšanās uzvarēs demokrātu kandidāts Džo Baidens, Eiropas Savienībā (ES) ļoti daudzi uzelpos. Šādu pārliecību intervijā Latvijas Radio pauda Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ijabs ("Attīstībai/Par!"). Viņš uzskata, ka jautājumā par likuma varas piesaisti ES fondiem gaidāmas asas diskusijas un varētu būt sagaidāms kompromiss, kurā kā ieguvējas varētu justies abas puses. Deputāts arī uzsver, ka pēc Covid-19 krīzes būs nepieciešams atgriezties pie normālas dalībvalstu budžeta deficīta un ārējā parāda kārtības, vienlaikus spējot īstenot arī nepieciešamās reformas.
Cīņa ar Covid-19 sērgu ir eiropiešu prioritāte, bet nevar atstāt novārtā arī rūpes par apkārtējo vidi, demokrātiju un cilvēktiesībām, kā arī infrastruktūru. Šīs nedēļas Eiropas Savienības TOP3 ir par bioloģiskās daudzveidības samazināšanos Eiropā, Trīs jūru iniciatīvas samitu un Saharova balvas ieguvējiem.
Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības ministri Luksemburgā un Eiropas Parlaments Briselē šonedēļ vienojās par reformām kopējā lauksaimniecības politikā. Tā paredz obligātus vides un klimata aizsardzības pasākumus, lai lauksaimnieki varētu saņemt tiešos maksājums, un dalībvalstīm būs iespēja noteikt, kādos veidos tās sasniegs izvirzītos mērķus. Dalībvalstīm savi izstrādātie plāni vēl būs jāapstiprina Eiropas Komisijā. Savukārt jaunā reforma stāsies spēkā 2023. gadā.
Laikā, kad daudzas Eiropas Savienības valstis pastiprina vai atjauno ierobežojošos pasākumus Covid-19 izplatības samazināšanai, ar jauniem izaicinājumiem saskaras arī tās valstis, kurās pavasarī slimības izplatība nebija tik liela. Slimnīcu gultu un medicīniskā personāla trūkums, ekonomiskā lejupslīde un politiskā sāncensība ir tikai daži no aspektiem, kurus izkristalizējuši šie krīzes apstākļi. Tikmēr Eiropas Savienības līmenī joprojām notiek diskusijas par ekonomikas atveseļošanai paredzētā finansējuma atbrīvošanu, bet Eiropas Centrālā banka uzsver, ka rīkoties ir nepieciešams pēc iespējas ātrāk.
Eiropas Komisija publicējusi „Renovācijas viļņa” stratēģiju. Tajā norādīts, kā uzlabot ēku energoefektivitāti ar mērķi nākamajos desmit gados vismaz divkāršot renovācijas apjomu. Lai arī Latvijā ēku renovācija noritētu plašāk, nepieciešams mazināt dažādus šķēršļus, kuru vidū ir gan tehniski jautājumi, kā arī sabiedrības informēšana un nepietiekams finansējuma apmērs.
Palielinoties ar koronavīrusu inficēto personu skaitam, arvien vairāk Eiropas valstu sāk domāt par jauniem ierobežojošiem pasākumiem, slēdzot bārus un restorānus, ieviešot komandantstundas vai plānojot ilgstošu karantīnu. Covid-19 ietekme uz reģionu rada arvien lielākas bažas un neskaidrību arī par nākotni. Viena no valstīm, kam neskaidrība ir divkārša, ir Lielbritānija, kura tā arī nav vienojusies ar Eiropas Savienību (ES) par turpmākajām attiecībām pēc 1. janvāra. Tieši par šo jautājumu šajās dienās spriež arī Eiropas Savienības līderi. Šīs nedēļas TOP3 šoreiz ir “Brexit”, Covid-19 ietekme uz Eiropas reģioniem, kā arī Saharova balvas nominanti.