ES notikumu TOP3: Leienas uzruna, ceļš uz lielāku gatavību veselības izaicinājumiem un attiecības ar Krieviju

Šonedēļ galvenie notikumi Eiropas Savienības (ES) politikā norisinājās Strasbūrā, kur deputāti, komisāri, diplomāti un daudzi citi sapulcējās uz Eiropas Parlamenta plenārsēdi. Neapšaubāmi, centrālais plenārsēdes jautājums bija Eiropas Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas ikgadējā uzruna par stāvokli Eiropas Savienībā. Viņa runāja aptuveni stundu gan par sasniegumiem, gan par izaicinājumiem. Kā jau bija sagaidāms, Leiena pauda lepnumu par to, ka Eiropā jau vairāk nekā 70% pieaugušo ir pilnībā vakcinēti. Tas ir augstāks rādītājs nekā Lielbritānijā vai ASV, kas sākotnēji bija Eiropai priekšā.

ES notikumu TOP3: Leienas uzruna, ceļš uz lielāku gatavību veselības izaicinājumiem un attiecības ar KrievijuArtjoms Konohovs

Viens no iemesliem, kādēļ to varēja sasniegt, ir, ka Eiropa nolēma iepirkt vakcīnas centralizēti, tādējādi izvairoties no cīņām starp valstīm par devām un arī no cenu atšķirībām. Jo ir labi zināms, ka mazākiem tirgiem šādos gadījumos parasti nākas maksāt vairāk. Arī finanšu atlabšanas plāns ir kaut kas jauns un nebijis Eiropā, jo bloka valstis nekad iepriekš nav aizņēmušās naudu kopā. Vēl gan jāskatās, vai tas būs tikai vienreizējs mehānisms vai arī Eiropas obligācijas tomēr ir uz palikšanu.

Fon der Leiena sacīja, ka turpmāk lielākas ambīcijas ir jāizvirza digitālo tehnoloģiju jomā, tostarp mikroshēmu un pusvadītāju ražošanā. Viņa runāja arī par atbalstu jauniešiem, par sadarbības veicināšanu veselības un drošības jomā. Protams, arī par cīņu ar klimata pārmaiņām.

Grib stiprināt Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru

Par veselību tika spriests arī citās parlamenta debatēs. Deputātiem bija jābalso par Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra stiprināšanu. Pandēmija apliecināja, ka šai iestādei trūkst kapacitātes, lai tiktu galā ar tik milzīgiem izaicinājumiem kā koronavīruss. Turklāt ne vienmēr tās ekspertiem bija iespējams piekļūt visai nepieciešamajai informācijai, lai veiktu pilnvērtīgu slimības attīstības uzraudzību.

Diskusijas radās par to, vai centra pienākumos vajadzētu iekļaut arī neinfekciozas slimības. Vairāki deputāti uzstāja, ka centram būtu jānodarbojas arī ar vēža, diabēta un citu izplatītu diagnožu uzraudzību. Eiropas Savienības veselības komisāre Stella Kirjakidesa bija pretējās domās un pauda, ka centram nebūs adekvātu resursu tik milzīgu uzdevumu veikšanai. Galīgais kompromiss šajā jautājumā vēl tiks meklēts.

Attiecības ar Krieviju

Parlamentā tika apspriesta arī rezolūcija par Eiropas Savienības attiecībām ar Krieviju. Šī diskusija notika vien dažas dienas pirms Krievijas Domes vēlēšanām, kas sākas jau šodien un ilgs visu nedēļas nogali.

Rezolūcijā deputāti Vladimira Putina režīmu nodēvēja par „stagnējošu autoritāru kleptokrātiju, kuru vada oligarhu loka ieskauts prezidents, kas valdīs līdz mūža beigām”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt