Eiropas Komisija gatavojas uzlikt līdz pat 38% lielas papildu muitas nodevas Ķīnā ražotajām elektriskajām automašīnām. Brisele tādējādi atbild uz masveida Ķīnas valdības subsīdijām šo automašīnu ražošanas nozarei, kas būtiski grauj Eiropas uzņēmumu konkurētspēju. Tomēr uz Ķīnas uzņēmumu elektromobiļiem, kas ražoti Eiropā, jaunie tarifi netiks attiecināti.
Autora ziņas
Mākslīgā intelekta uzplaukums rada arvien vairāk iespēju, taču tajā pašā laikā arvien jaunas bažas vai risināmas problēmas. Tas attiecas arī uz finanšu sektoru. Mākslīgā intelekta uzplaukums palielinās banku atkarību no lielajiem Amerikas Savienoto Valstu tehnoloģiju uzņēmumiem, radot nozarei jaunus riskus, vēsta aģentūra "Reuters". Tikmēr Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde atgādinājusi finanšu institūcijām par to pienākumu no riskiem pasargāt klientus.
Jau no 1. jūlija Latvijā sāks darboties jauna ražotāju atbildības sistēma, kuras mērķis ir veicināt tekstilizstrādājumu un apavu atkārtotu savākšanu un pārstrādi. Šādas prasības tiek pakāpeniski ieviestas visās Eiropas Savienības (ES) valstīs, lai mazinātu nolietota apģērba nonākšanu atkritumos. Jo īpaši aktuāli tas ir tādēļ, ka daudzi apģērbi pirms izmešanas tiek uzvilkti tikai septiņas vai astoņas reizes.
Eiropas Savienībā (ES) no jūlija varēs pārdot tikai tādas vienreiz lietojamās plastmasas dzērienu pudeles un tetrapakas, kuru korķīši un vāciņi pēc atvēršanas paliks piestiprināti pie iepakojuma. Šo pārmaiņu mērķis ir samazināt plastmasas atkritumu daudzumu ES, taču dzērienu ražotāji apgalvo, ka ir panākts pretējs efekts. Atsevišķi ražotāji jau ir sākuši izmantot šādus vāciņus, lai pieradinātu patērētājus, kuru domas par tiem dalās.
Eiropa vēlas būt par vienu no pasaules līderiem mākslīgā intelekta jomā un noteikt pasaules standartus. Tomēr pēdējos gados veiktās investīcijas šīs tehnoloģijas attīstībā mūsu kontinentā krietni atpaliek no galvenajiem konkurentiem – ASV un Ķīnas. Tā savā jaunākajā ziņojumā ir secinājusi Eiropas Revīzijas palāta, lai gan Francijas politiķi saka, ka viņiem mākslīgā intelekta jomā ir ne tikai lielas ambīcijas, bet arī labas iestrādes.
Polijas valdība ir sasniegusi pietiekami lielu progresu tiesiskuma atjaunošanā valstī. Tādēļ Eiropas Komisija (EK) drīzumā varētu rosināt izbeigt 2017. gadā uzsākto pārkāpuma procedūru. Tomēr iesāktajām reformām šķēršļus vēl varētu likt Polijas prezidents Andžejs Duda, kurš atbalsta iepriekšējās valdības kursu. Varšavai beidzot ir pieejami arī ekonomikas atjaunošanas fonda līdzekļi, tomēr izskan bažas par laicīgu spēju šo naudu ieguldīt.
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena rosina nākamajā komisijas sasaukumā radīt aizsardzības komisāra posteni. Daži šo ieceri atbalsta, bet citi saka, ka bez pienācīga finansējuma un pilnvarām šāda amata izveide neko nedos. Ne mazāk aktuāls ir arī jautājums par to, kā Eiropai finansēt ne tikai aizsardzības, bet arī daudzas citas vajadzības, pārlieku nepalielinot budžeta deficītu.
Šomēnes sāka darboties jauns līgums starp Baltijas un Beniluksa valstīm par augstākās izglītības diplomu automātisku atzīšanu. Tas ir pirmais šāda veida starptautiskais līgums starp diviem Eiropas Savienības reģioniem. Tas paredz, ka Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Beļģijā, Nīderlandē un Luksemburgā izsniegtie augstākās izglītības diplomi tiks savstarpēji atzīti bez papildu procedūrām. Citviet Eiropā uz mūsu piemēru skatās ar interesi, bet arī piesardzību.
Vai nākamā Eiropas Parlamenta sasaukuma laikā varētu tikt atcelts Zaļais kurss? Šo jautājumu pirms jūnijā gaidāmajām vēlēšanām uzdod daudzi. Klimata aktīvisti brīdina, ka eiroskeptiķu un galēji labējo politiķu nākšana pie varas varētu apdraudēt līdzšinējo sasniegumus. Savukārt sociālisti un "zaļie" pārmet lielākajām politiskajam spēkam – Eiropas Tautas partijai – tuvināšanos galēji labējiem un viņu politikas atdarināšanu. Turpretī Tautas partija uzstāj, ka viņi tikai meklē reālistiskas atbildes uz vēlētāju bažām.
Viens no Eiropas Savienības (ES) Zaļā kursa stūrakmeņiem ir energoefektivitātes veicināšana, lai samazinātu enerģijas patēriņu un dažādotu energoapgādes avotus. Šiem centieniem būs nepieciešams ievērojams finansējums, ko nevarēs nodrošināt tikai no ES un dalībvalstu budžetiem, tāpēc tiks piesaistīti arī privātie līdzekļi. Eiropas Komisija (EK) šonedēļ paziņoja par Eiropas Energoefektivitātes finansēšanas koalīcijas izveidi. Ar tās palīdzību Brisele cer veicināt sadarbību starp dalībvalstīm, EK un finanšu iestādēm saistībā ar energoefektivitātes finansēšanu.
Šonedēļ vizītē Ķīnā uzturas Vācijas kanclers Olafs Šolcs. Pirms viesošanās Āzijā viņš uzsvēra, ka Ķīna joprojām ir nozīmīgs Vācijas ekonomikas partneris. Taču laikā, kad Rietumu partneri arvien aktīvāk runā par ekonomisko saišu mazināšanu ar Ķīnu, Vācijas lielā ekonomiskā tuvība ar pasaules otro lielāko ekonomiku Vašingtonā un Briselē varētu izraisīt neapmierinātību.
Eiropas Savienības (ES) līderi aizvadītās nedēļas samitā vienojušies sākt oficiālas sarunas ar Bosniju un Hercegovinu. Lai gan Balkānu valsts jau paveikusi ne mazums reformu, lai tuvinātos Eiropas Savienībai, tomēr darāmā būs vēl vairāku gadu garumā. ES līderu lēmumam ir ģeopolitiska nozīme, ņemot vērā Krievijas centienus vairot ietekmi Balkānos. Taču Bosnijas un Hercegovinas tālākais ceļš uz dalību būs atkarīgs no tās pašas, un politiskās sistēmas sašķeltība ātru progresu nesola.
Eiropas Komisija (EK) ir uzsākusi piecas izmeklēšanas pret tehnoloģiju pasaules milžiem. EK ir aizdomas, ka uzņēmumi "Apple", "Meta" un "Alphabet" nepilda konkurences jaunās prasības, ko uzliek Digitālo tirgu akts. Tas paredz, ka šie lielie spēlētāji, kas tiek dēvēti par vārtziņiem, nedrīkst kropļot konkurenci, sniedzot priekšroku paši saviem pakalpojumiem. Pārkāpuma gadījumā kompānijām draud lieli sodi.
Centienos ierobežot migrācijas plūsmas uz Eiropu, Eiropas Savienības amatpersonas vizītē Kairā parakstījušas vienošanos par finansiālās palīdzības piešķiršanu Ēģiptei 7,4 miljardu eiro apmērā. Šis ir jau kārtējais līgums ar perifērijā esošajiem Eiropas Savienības partneriem, Briselei cerot, ka tādējādi izdosies cīnīties ar migrantu uzplūdiem bloka robežvalstīs. Šādiem līgumiem gan arī netrūkst kritiķu.
Vairumam ēku Eiropā ir nepieciešams uzlabot energoefektivitāti. Tas palīdzēs gan cīņā ar klimata pārmaiņām, gan ļaus samazināt apkures rēķinus. Tādēļ Eiropas Parlamenta (EP) deputāti šonedēļ pārskatīja likumu par ēku energoefektivitāti, ieviešot jaunus mērķus izmešu mazināšanai. Daži kritiķi saka, ka šis plāns ir pārāk ambiciozs un prasīs ļoti lielus ieguldījumus, bet citi ir pārliecināti, ka vajadzēja darīt vairāk.
Pēdējo nedēļu laikā strauju popularitāti iemantojušas kriptovalūtas, tādēļ ievērojami kāpusi to vērtība. Pamatā runa ir par populārāko no kriptovalūtām – bitkoinu. Šīs nedēļas sākumā tā vērtība sasniegusi jaunu rekordu, pārsniedzot 72 000 ASV dolāru. Kriptovalūtas ir populāras daudzviet pasaulē, tostarp Eiropā.
Eiropas Savienībā (ES) pērn uzstādīja rekordlielu daudzumu saules paneļu, veicinot bloka pāreju uz atjaunojamiem energoresursiem. Taču tikai neliela daļa no šiem paneļiem bija ražoti Eiropā. Vietējie saules paneļu ražotāji apgalvo, ka viņu pastāvēšana ir apdraudēta, jo Eiropas tirgu pārpludina lēti Ķīnas ražojuma saules paneļi. Nozare ir aicinājusi Eiropas Komisiju (EK) veikt ārkārtas pasākumus, taču Brisele ir paziņojusi, ka neaizvērs tirgu ārvalstu produkcijai.
Eiropas lielākā ekonomika nonākusi sarežģītā situācijā. Ar šādu ziņu Vācijas valdība februārī publicēja datus par ekonomikas izaugsmi 2024. gadam. Tiek lēsts, ka ekonomika šogad pieaugs vien par 0,2%, nevis par 1,3%, kā tika prognozēts rudenī. Tikmēr Vācijas centrālā banka brīdinājusi, ka iekšzemes kopprodukts pirmajā ceturksnī, visticamāk, samazināsies, tādēļ ekonomika nonāks recesijā.
Gandrīz katrs iedzīvotājs un uzņēmums, kas regulāri veic bezskaidras naudas maksājumus no viena bankas konta uz citu, ir saskārušies ar situāciju, ka naudas pārskaitījums aizkavējas vairākas dienas. Taču drīzumā tas mainīsies, jo Eiropas Parlaments (EP) pagājušajā nedēļā pieņēma regulu, kas nodrošinās, lai pārskaitītie līdzekļi nekavējoties nonāktu privātpersonu un uzņēmumu bankas kontos visā Eiropas Savienībā (ES). Regula arī uzdos uzlabot pārskaitījumu drošību.
Krievijas iebrukums Ukrainā licis Eiropas Savienībai saprast, ka ir vajadzīga pienācīga aizsardzības un drošības savienība. Eiropa gan nav vienīgā balss NATO, un liela nozīme būs ASV prezidenta vēlēšanu rezultātiem. Tāpēc jābūt gataviem scenārijam, ka Eiropa var palikt viena mūsu aizsardzības jautājumos. To intervijā jaunajiem žurnālistiem no visas Eiropas šonedēļ sacīja Eiroparlamenta prezidente Roberta Metsola.
Eiropas Savienības (ES) un ASV amatpersonas otrdien, 30. janvārī, Vašingtonā pulcējas uz piekto Tirdzniecības un tehnoloģiju padomes sēdi. Tomēr par spīti sākotnējām ambīcijām nekāda būtiska tuvināšanās starp abiem Atlantijas okeāna krastiem tirdzniecības un tehnoloģiju jomā pēdējos gados tā arī nav notikusi. Lai gan personiskās attiecības starp iesaistītajiem politiķiem šobrīd ir labas, Amerikā nav lielas vēlmes iet uz kompromisiem.
Eiropas Komisija (EK) rosina uzlabot dialogu starp lieliem starptautiskiem uzņēmumiem un to darbiniekiem. Šonedēļ publicētais priekšlikums paredz uzlabot uzņēmumu padomju darbību, kuru mērķis ir nodrošināt konsultācijas starp darbiniekiem un kompānijas vadību pārrobežu pārmaiņu gadījumos. Nepietiekamu dialogu un atvērtību pārmet ne tikai lieliem uzņēmumiem, bet arī Eiropas Savienības (ES) iestādēm. Nevalstiskā sektora organizācijas (NVO) šonedēļ pauda aicinājumu lēmumu pieņēmējiem kļūt atklātākiem.
Eiropas Komisija (EK) šonedēļ nāks klajā ar priekšlikumu, kas ietvers vairākas iniciatīvas Eiropas Savienības (ES) ekonomikas drošības stiprināšanai. Kā vēsta aģentūra "Bloomberg", kuras rīcībā ir nonācis plāna projekts, mērķis ir pasargāt ES ekonomiku un vienoto tirgu no kaitīgas ārvalstu ietekmes, mazinot dažādus riskus. Taču tajā pašā laikā mērķis ir saglabāt pietiekami lielu ES ekonomikas atvērtību un dinamiku tirdzniecībā ar citiem partneriem.
Pēc rekordstraujā procentu likmju kāpuma tālāka to celšana nav gaidāma. Tā vietā tiek spekulēts par to, kad varētu sākties to samazināšana. Taču joprojām valda neskaidrība, kas var saglabāties vēl vairākus mēnešus. Eiropas Centrālās bankas (ECB) vadītāja Kristīna Lagarda norādījusi uz iespējamu procentu likmju samazinājumu, sākot ar vasaru, taču viņa un citi nozares pārstāvji joprojām ietur lielu piesardzību un norāda uz aizvien pastāvošo neskaidrību pasaulē.
Kopš Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā pirms gandrīz diviem gadiem Eiropas Savienība (ES) ir nopietni domājusi par savu aizsardzības spēju stiprināšanu un militārās rūpniecības attīstīšanu, lai varētu apgādāt ar bruņojumu ne tikai sevi, bet arī Ukrainu. Par aizsardzību atbildīgais ES iekšējā tirgus komisārs Tjerī Bretons šonedēļ ierosināja izveidot fondu, kas veicinātu aizsardzības rūpniecību un sadarbību starp dalībvalstīm un uzņēmumiem.
Eiropas Savienība (ES) ir apņēmusies samazināt savu atkarību no kritiski svarīgu izejmateriālu importa, lai vairotu tā dēvēto stratēģisko autonomiju. Eiropas Parlamentā (EP) otrdien, 12. decembrī, notiks debates un galīgais balsojums par plānu, kā palielināt ES apgādi ar stratēģiski svarīgām izejvielām. Tam vajadzētu palīdzēt veicināt bloka zaļo pāreju un digitalizāciju.
Eiropas Savienība (ES) un Dienvidamerikas valstu tirdzniecības apvienība "Mercosur", kurā ietilpst Argentīna, Brazīlija, Paragvaja un Urugvaja, jau ilgstoši nespēj pārvarēt šķēršļus, lai iedzīvinātu tirdzniecības vienošanos. Brisele lika cerības uz šonedēļ Brazīlijā gaidāmajām sarunām, kurās tiksies "Mercosur" valstis. Tomēr Argentīna lēmumu par vienošanos plāno atstāt jaunā prezidenta Havjera Mileja rokās, kurš draudējis no "Mercosur" bloka izstāties.
Ukrainas bēgļiem uz Igaunijas ekonomiku ir bijusi drīzāk pozitīva ietekme, un saskaņā ar jaunākajiem datiem ukraiņu devums ekonomikā nodokļu un patēriņa veidā pārsniedz sociālo pabalstu un citas finansiālās palīdzības izmaksas. To Igaunijas sabiedriskajiem medijiem norādījuši Igaunijas ekonomisti un amatpersonas. Arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs Ukrainas bēgļi dod pozitīvu pienesumu ekonomikai.
Dubaijā ceturtdien, 30. novembrī, sākas Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Klimata konference (COP28). Tā notiek laikā, kad pasaules vadošie zinātnieki klimata jomā zvana trauksmes zvanus, sakot, ka ar līdzšinējiem soļiem klimata pārmaiņu ierobežošanai ir krietni par maz. Eiropas Savienība (ES) cer pārliecināt citus pasaules reģionus sekot mūsu ambiciozajam piemēram un straujāk samazināt izmešus. Tikmēr pār konferences organizatoriem – Apvienotajiem Arābu Emirātiem – krīt aizdomas par pasākuma izmantošanu jaunu naftas piegādes līgumu veicināšanā.