Sadaļas Sadaļas

Skaitļi un fakti: Nevienlīdzība pandēmijas dēļ var augt ne tikai sabiedrībā, bet arī valstu vidū

Pasaulē arvien lielākas kļūst bažas par to, ka pandēmijas laiks daudzviet var būt audzējis nevienlīdzību sabiedrībā, jo lielāko darba ienākumu kritumu ir piedzīvojuši tieši trūcīgākie iedzīvotāji, taču bagāto slāni pandēmijas izraisītā krīze vairs īpaši neskar. Tomēr nevienlīdzīga atgūšanās pēc pandēmijas pārvarēšanas var būt vērojama ne tikai sabiedrībā, bet arī starp valstīm, jo visām nebūt neizdosies tikt no pandēmijas izsistās bedres ārā vienlīdz sekmīgi.

Skaitļi un fakti: Nevienlīdzība pandēmijas dēļ var augt ne tikai sabiedrībā, bet arī valstu vidūInguna Ukenābele

Turklāt runa, pēc ekspertu domām, nav tikai par ekonomikas atgūšanos, bet arī par pandēmijas laikā zaudētajām dzīvībām, piedzīvoto šoku veselības aprūpes sistēmās un citiem jautājumiem, kuri vienas valstis nospiedīs vēl gadiem, bet citas tam pāri tiks salīdzinoši ātri.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) izteiktās prognozes liecina, ka pašlaik jau visā pasaulē ir vērojama atkopšanās pēc Covid-19 radītās krīzes, tomēr situācija atšķiras dažādās valstīs. Tādēļ var teikt, ka iziešana no šīs krīzes nebūs vienkārša.

Turklāt atšķirībā no iepriekš piedzīvotajām finanšu krīzēm, šoreiz runa ne tik daudz būs par ekonomiku un tās attīstības stimulēšanu, bet gan par vakcinēšanu pret Covid-19 un veselības aprūpes sistēmu stāvokli.

Eiropā atgūšanās var prasīt līdz trīs gadiem

OECD prognozes par to, cik ātri dažādām valstīm izdosies atgriezties pie pirmskrīzes iekšzemes kopprodukta (IKP) līmeņa uz vienu iedzīvotāju, pašlaik viscerīgāko ainu no lielajām ekonomikām zīmē Ķīnai un ASV, un lielā mērā tas ir saistīts tieši ar apjomīgajām vakcinācijas programmām. OECD uzsver, ka, piemēram, ASV tādēļ strauji aug arī nodarbinātības iespējas, tostarp tādā pandēmijas smagi ietekmētā tautsaimniecības sektorā kā tūrisms.

Savukārt Eiropas valstu izredzes OECD pašlaik prognozē visai dažādi. Aptuveni puse Eiropas ekonomiku pie pirmskrīzes labklājības līmeņa varētu atgriezties šogad, vēl aptuveni puse – nākamgad, bet dažām valstīm – piemēram, Spānijai un Islandei –, var nākties pagaidīt arī 2023. gadu. Labā ziņa ir tā, ka OECD Baltijas valstu atgriešanos pie pirmskrīzes IKP uz vienu iedzīvotāju paredz jau šogad.

 

 

Kritiskāka gan var būt situācija virknē valstu citos kontinentos. Turklāt runa nav tikai par nabadzīgām valstīm. Piemēram, no G-20 jeb 20 pasaules attīstītāko ekonomiku pulka Dienvidāfrika pirmskrīzes labklājības līmeni varētu atgūt vien pēc 2024. gada, bet Argentīna – 2026. gadā, prognozē OECD.

Tomēr šīs prognozes vēl var krietni mainīties, jo mēs joprojām nezinām, kā turpinās uzvesties vīruss un kad beidzot tiešām varēsim likt punktu pandēmijai. Tādēļ arī OECD pasaules IKP prognozēm pašlaik ir izstrādājis gan pamata scenāriju, gan optimistisko un pesimistisko variantu. Pēdējie divi šā gada pēdējā ceturksnī atšķiras pat par 3,5 procentpunktiem.

Arī Eiropas Komisija savā vasaras prognozē paredz visai dažādu ekonomikas pieauguma tempu Eiropas Savienības valstīs. Šogad IKP pieaugums 7% varētu pārsniegt Rumānijā un Īrijā, bet vien 3% sasniegt Dānijā. No Baltijas valstīm

Eiropas Komisija straujāko atgūšanos šogad prognozē Igaunijai, kuras IKP varētu pieaugt par 4,9%, bet Latvijai un Lietuvai – par 3,8%.

Runa nav tikai par IKP

Vienlaikus virkne ekonomistu uzsver – šoreiz atgūšanās stāstā nav runa tikai par IKP un citiem ierastajiem ekonomikas rādītājiem. Kā jau minēts, liela loma tiek piešķirta vakcinācijai. Taču ar to visās valstīs nebūt nesokas vienlīdz labi. Turklāt, kamēr Latvijā daudzi tielējas par to, vajag vai nevajag vakcinēties, pasaulē maz nav arī tādu valstu, kurās vakcīnu vienkārši nav pietiekami daudz un kuras uz nopietnu vakcināciju var cerēt labākajā gadījumā vien šā gada beigās. Taču pandēmijas globālais raksturs liecina, ka vienas valsts vakcinācijas panākumi var ātri vien zaudēt nozīmi, ja citās valstīs inficēšanās atkal uzliesmo un it īpaši, ja veidojas jaunas vīrusa mutācijas, kā tas nesen bija Indijas gadījumā.

Tas attiecas arī uz ekonomiku, jo ražošanas ķēdes ir izpletušās pa visu pasauli. Tādēļ vienas valsts gaviles par to, ka pandēmija ir teju uzvarēta, var daudz mazākā mērogā, nekā cerēts, atspoguļoties ekonomiskajā izaugsmē, ja kādā no tās svarīgiem sadarbības partneriem atkal tiek slēgtas rūpnīcas vai veikali.

Turklāt, ja runā par naudā viegli saskaitāmiem rādītājiem, tad pasaules attīstītās valstis, tostarp Eiropas Savienība, ierasti izskatās salīdzinoši labi. Taču izrādās – nekas nav labi, ja mēra pandēmijas izsisto robu cilvēkkapitālā. Londonas Ekonomikas skolas Starptautiskā nevienlīdzības institūta direktors Francisko Fereira norāda, ka

tieši bagātākās valstis – tostarp ļoti daudzas Eiropas valstis – pandēmijas dēļ pasaulē ir priekšgalā tādā rādītājā kā potenciāli zaudētie dzīves gadi.

Šis rādītājs raksturo priekšlaicīgu mirstību un novēršamus nāves cēloņus. Zinātnieks gan atzīst, ka šajos aprēķinos var būt neprecizitātes, jo ir šaubas, vai virkne attīstības valstu pandēmijas laikā ir pienācīgi uzskaitījušas un ziņojušas par visiem nāves gadījumiem, tomēr kopējā tendence ir acīmredzama. Turklāt tam ir arī visai loģisks izskaidrojums. Kaut gan bagātajās pasaules valstīs ir arī labākas veselības aprūpes sistēmas, šajās valstīs ir arī visai izteikti novecojoša sabiedrība un tieši vecāka gadagājuma cilvēkus pandēmija ir skārusi īpaši nežēlīgi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt