ES 2009. gadā ieviesa “Zilās kartes” programmu kā vienu no risinājumiem Eiropas demogrāfiskajai krīzei un kvalificētu darbaroku deficītam. Tā ļauj ES reģistrētiem darba devējiem algot strādniekus no trešajām valstīm. Iebraucējiem un viņu ģimenes locekļiem vajadzēja izpildīt dažādus kritērijus, lai viņi varētu pārvākties un strādāt ES.
Tomēr līdz šim “Zilās kartes” programma bija piesaistījusi pārāk maz ārvalstu profesionāļu. Saskaņā ar statistikas biroja “Eurostat” datiem 2019. gadā ES izdeva mazāk par 37 tūkstošiem “Zilo karšu”. Vairumu no tām – gandrīz 29 tūkstošus – izdeva Vācijā.
Skaidrs, ka tik zema interese par “Zilajām kartēm” nepalīdzēs ES risināt problēmas, kas ir saistītas ar iedzīvotāju straujo novecošanos. Saskaņā ar Eiropas Komisijas aplēsēm ES iedzīvotāju darbspējīgā vecumā (15 līdz 64 gadus veci) skaits no 333 miljoniem 2016. gadā samazināsies līdz 292 miljoniem 2070. gadā.
Jau pirms vairākiem gadiem izskanēja aicinājumi reformēt „Zilās kartes” programmu, lai padarītu elastīgākus noteikumus trešo valstu kvalificēto darbinieku algošanai ES. Pēc ilgstošām diskusijām EP septembra vidū apstiprināja būtiskas izmaiņas „Zilās kartes” direktīvā.
Turpmāk „Zilās kartes” pretendentiem būs jāapliecina, ka viņiem ir darba līgums uz vismaz sešiem mēnešiem. Līdz šim līgumam vajadzēja būt noslēgtam uz laiku ne mazāku kā 12 mēnešiem.
Vairumam pretendentu arī turpmāk būs jāuzrāda dokumenti, kas apliecina viņu augsto kvalifikāciju vai profesionālās prasmes. Taču atsevišķās jomās strādājošajiem, piemēram, programmētājiem, vajadzēs apliecināt, ka viņiem ir nepieciešamā darba pieredze.
Ir samazināts arī minimālās algas slieksnis. Iepriekš potenciālajiem viesstrādniekiem no trešajām valstīm vajadzēja pelnīt vismaz pusotru reizi vairāk par vidējo bruto gada algu ES dalībvalstī, kurā viņi vēlējās strādāt. Saskaņā ar jaunajiem nosacījumiem
„Zilās kartes” kandidātu algai būs jābūt vismaz vidējās samaksas apmērā.
ES iekšlietu komisāre Ilva Johansone slavēja EP par pieņemtajām izmaiņām „Zilās kartes” programmā. “”Zilā karte” palīdzēs Eiropai globālajā sacensībā par talantiem, jo tā piedāvā ne tikai darba un karjeras iespējas, bet arī iespēju veidot dzīvi Eiropā. Šī programma mainīs cilvēku dzīves un sekmēs mūsu ekonomikas izaugsmi. Eiropas Savienības “Zilā karte” ir nozīmīga arī citu iemeslu dēļ. Jūs apliecinājāt, ka Eiropa var vienoties par jautājumiem, kas ir saistīti ar migrāciju. Jūs apliecinājāt, ka Eiropa var panākt kompromisu šajā jautājumā. Mums ir nepieciešams šis kompromisa gars. Tas ir jāizmanto, lai panāktu progresu sarunās par jaunu migrācijas un patvēruma politiku. Vienošanās par “Zilo karti” parāda, ka mēs varam,” sacīja Johansone.
Beļģu juriste Džo Antonsa, kura palīdz trešo valstu pilsoņiem iegūt ES “Zilo karti”, uzskata, ka bloka dalībvalstīm būtu jāsadarbojas augsta līmeņu profesionāļu piesaistē no ārvalstīm. “Visbūtiskākais ir tas, ka mēs Eiropā varam sevi pozicionēt kā vietu, uz kuru izvēlas doties talanti. Tādējādi mēs varētu konkurēt ar citiem pasaules reģioniem un redzētu, ka labākie iespējamie talanti no ārvalstīm dodas uz Eiropu. Bet to var sasniegt tikai tad, ja mēs Eiropu uzlūkosim kā vienu veselu, nevis kā atsevišķas dalībvalstis,” Antonsa sacīja intervijā televīzijas kanālam “Euronews”.
No 27 ES dalībvalstīm pret izmaiņām “Zilās kartes” direktīvā nobalsoja tikai Ungārija. Visām bloka dalībvalstīm būs doti divi gadi, lai nacionālos likumus harmonizētu ar EP apstiprināto direktīvu.
