Svētdiena, 16. jūnijs

Vārda dienas: Justīne, Juta

Latvijas Sabiedriskie Mediji
Rīgā +13 °C, Z vējš, 1m/s
LSM Bērnistaba
EURANET PLUS

EURANET PLUS

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
ES gatava atbalstīt Tunisijas ekonomiku un tās centienus mazināt migrantu plūsmu uz Eiropu
ES gatava atbalstīt Tunisijas ekonomiku un tās centienus mazināt migrantu plūsmu uz Eiropu
Eiropas Savienība (ES) paziņojusi, ka apsver vairāk nekā viena miljarda eiro palīdzību, lai uzlabotu krīzes skartās Tunisijas ekonomikas stāvokli un samazinātu nelegālo migrantu plūsmu pāri Vidusjūrai uz Eiropu. Ziemeļāfrikas valsts, kurai ir lieli parādi un ar kuru notiek sarunas ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) par iespējām piešķirt aizdevumu, ir vārti migrantiem un patvēruma meklētājiem, kas dodas bīstamos ceļojumus uz Eiropu.
Krievijas opozicionāri prasa stingrākas ES sankcijas pret valsts amatpersonām
Krievijas opozicionāri prasa stingrākas ES sankcijas pret valsts amatpersonām
Diplomāti joprojām nevar nonākt pie kopsaucēja par jaunām Eiropas Savienības sankcijām pret Krieviju. Trešdienas tikšanās nav devusi cerēto rezultātu, un sarunas turpināsies nākamajā nedēļā. Neoficiāli ir zināms, ka viens no lielākajiem klupšanas akmeņiem ir sankciju piemērošana pret valstīm un to uzņēmumiem, kas palīdz apiet Krievijai uzliktos tirdzniecības ierobežojumus. Tikmēr Krievijas opozīcijas pārstāvji, kas šonedēļ arī pulcējās Briselē, mudina sankcijas padarīt vēl stingrākas. 
Eiropas Savienībā uzņēmumiem par negatīvu ietekmi uz cilvēktiesībām un vidi plāno sodu
Eiropas Savienībā uzņēmumiem par negatīvu ietekmi uz cilvēktiesībām un vidi plāno sodu
Eiropas Parlaments plenārsesijā Strasbūrā nobalsojis par savu nostāju sarunās ar dalībvalstīm attiecībā uz jaunajiem noteikumiem par cilvēktiesību un ietekmes uz vidi integrēšanu uzņēmumu pārvaldībā. Eiroparlamentārieši jau ilgstoši vēlējušies panākt atbildību no uzņēmumiem, kas neņem vērā to radīto negatīvo ietekmi uz cilvēktiesībām un vidi.
Latvijas Dabas fonda pārstāve: Bez ES «pātagas» Latvijas dabas aizsardzības situācija būtu krietni s...
Latvijas Dabas fonda pārstāve: Bez ES «pātagas» Latvijas dabas aizsardzības situācija būtu krietni sliktāka
Dabas skaitīšanas dati liecina, ka Latvijā vissliktāk šobrīd klājas dabiskajiem zālājiem un arī pārējām biotopu grupām būtiski jāuzlabo apsaimniekošana. Pētot dažādas dzīvotnes kopumā 1,3 miljonu hektāru platībā, ir iegūti valsts vēsturē pilnīgākie dati par Latvijas dabu. Par to, kā šie dati nākotnē kalpos vai jau kalpo dabas vērtību saglabāšanas politikā, kāda situācija ir Eiropas Savienībā (ES) kopumā un kāda būs Latvijas biotopu daudzveidība nākotnē, intervijā Latvijas Radio stāstīja Latvijas Dabas fonda politikas koordinatore Baiba Vitajevska-Baltvilka.
Eiropas Komisija rosina vērienīgu muitas sistēmas reformu
Eiropas Komisija rosina vērienīgu muitas sistēmas reformu
Vērienīgākā muitas sistēmas pārveide kopš 1968. gada – tā Eiropas Komisija raksturo piedāvāto Muitas savienības reformu. Uz muitas darbiniekiem gulstas arvien lielāka atbildība pārbaudīt preču izcelsmi un atbilstību dažādām prasībām, kas ietvertas aptuveni 350 likumos. Tādēļ sistēmai ir jākļūst modernākai.
ES neatļaus tirgot produktus, kas saistīti ar mežu izciršanu pasaulē
ES neatļaus tirgot produktus, kas saistīti ar mežu izciršanu pasaulē
Lai samazinātu atmežošanu un mežu degradāciju, Eiropas Savienība (ES) apstiprinājusi jaunu regulu, kas aizliegs importēt un arī eksportēt produktus, kuru ražošana ir saistīta ar mežu iznīcināšanu. Tādējādi bloks cer mazināt klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi.
ES un Indijas augsta ranga politiķi spriedīs par sadarbību tirdzniecības, tehnoloģiju un tīras enerģ...
ES un Indijas augsta ranga politiķi spriedīs par sadarbību tirdzniecības, tehnoloģiju un tīras enerģijas jomā
Briselē pirmo reizi norisināsies Eiropas Savienības (ES) un Indijas Tirdzniecības un tehnoloģiju padomes sanāksme, kurā piedalīsies augsta ranga politiķi. Viņi apspriedīs ES un Indijas sadarbību stratēģisko tehnoloģiju un tīras enerģijas jomā, kā arī divpusējo tirdzniecību un investīcijas. Līdzīgā formātā ES sadarbojas arī ar ASV, taču līdz šim tas nav bijis sekmīgi. Un ir vāja cerība, ka ar Indiju sadarbība veiksies labāk.
Eiropā top jauni noteikumi cīņai ar priekšlaicīgu ierīču nolietojumu
Eiropā top jauni noteikumi cīņai ar priekšlaicīgu ierīču nolietojumu
Mobilajiem telefoniem būtu jākalpo ilgāk nekā tikai divus gadus. Tā uzskata daudzi Eiropas Parlamenta deputāti. Tāpēc ceturtdien viņi gatavojas spert soli tuvāk, lai apstiprinātu likumprojektu, kas paredz efektīvāku cīņu pret priekšlaicīgu ierīču nolietojumu. Tāpat jaunais likumprojekts mudinās ražotājus piedāvāt ilgāku preču garantiju, nekā nosaka likums.
Eiropas Parlaments sāk darbu pie likuma par pusmiljarda eiro novirzīšanu munīcijas ražošanai
Eiropas Parlaments sāk darbu pie likuma par pusmiljarda eiro novirzīšanu munīcijas ražošanai
Eiropas Parlamenta deputāti šonedēļ ir sākuši strādāt pie likumprojekta, kas paredz novirzīt 500 miljonus eiro munīcijas ražošanas paplašināšanai Eiropā. Šobrīd Eiropas kontinenta valstis sastopas ar munīcijas trūkumu, kas apgrūtina iespēju palīdzēt Ukrainai. Eiropas Komisija cer, ka šie līdzekļi ļaus nodrošināt Ukrainai šogad vienu miljonu munīcijas vienību.
Briselē sākas sīvas cīņas par jauniem eirozonas finanšu noteikumiem
Briselē sākas sīvas cīņas par jauniem eirozonas finanšu noteikumiem
Briseles varas gaiteņos ir sākusies nozīmīga cīņa par jauniem eirozonas finanšu noteikumiem. Pagājušajā nedēļā Eiropas Komisija (EK) publicēja ilgi gaidīto priekšlikumu. Tas paredz ieviest jaunu un elastīgāku pieeju valsts parāda mazināšanai un budžeta deficīta ierobežošanai, ņemot vērā katras valsts atšķirīgo situāciju. Tomēr piedāvātais likums tiek plaši kritizēts no dažādām pusēm gan par pārāk lielu, gan par nepietiekamu stingrību.
Eiropas Komisija izsludinājusi pirmo uzaicinājumu uzņēmumu kopīgam gāzes iepirkumam
Eiropas Komisija izsludinājusi pirmo uzaicinājumu uzņēmumu kopīgam gāzes iepirkumam
Nākamā apkures sezona gaidāma pēc vairākiem mēnešiem, tomēr Eiropai jau laikus jādomā par to, kā nodrošināt sevi ar gāzi gaidāmajai ziemai, tādēļ Eiropas Komisija (EK) šonedēļ izsludinājusi pirmo uzaicinājumu uzņēmumu kopīgam gāzes iepirkumam. Eiropas uzņēmumi, izmantojot mehānismu "AggregateEU", varēs reģistrēt savas gāzes iegādes vajadzības, lai sagatavotos kopīgam gāzes iepirkumam Eiropas Savienības (ES) līmenī. 
Eiropas Savienība apstiprina pasaulē pirmos noteikumus kriptovalūtu regulēšanai
Eiropas Savienība apstiprina pasaulē pirmos noteikumus kriptovalūtu regulēšanai
Eiropas Parlaments (EP) apstiprinājis pirmos Eiropas Savienības (ES) noteikumus par kriptoaktīvu izsekojamību, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu, kā arī kopīgus uzraudzības un klientu aizsardzības noteikumus. Tie uzskatāmi par pasaulē pirmajiem visaptverošajiem noteikumiem kriptovalūtu regulēšanai. Regulējums varētu padarīt bloku pievilcīgāku digitālo aktīvu uzņēmumiem, tādējādi liekot arī citām valstīm pieņemt līdzīgus regulējumus. 
ES atveseļošanās naudu apgūšanā dažām valstīm sokas gausi, bet citām samazina summas
ES atveseļošanās naudu apgūšanā dažām valstīm sokas gausi, bet citām samazina summas
Lai mazinātu Covid-19 pandēmijas ekonomiskās un sociālās sekas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs un labāk sagatavotu bloka ekonomiku pārejai uz zaļāku saimniekošanu, Eiropas Komisija (EK) 2019. gadā izveidoja 724 miljardu eiro vērto "Atveseļošanas un noturības mehānismu" (ANM). Dalībvalstīm atšķirīgi sokas ar tām atvēlētā finansējuma saņemšanu. Kamēr dažas dalībvalstis sekmīgi izpilda prasības līdzekļu saņemšanai, tikmēr citas var neiekļauties prasītajos termiņos vai saņemt mazāku finansējumu labākas ekonomiskās situācijas dēļ.
Eiropas Savienība stiprinās sevi pret trešo valstu ekonomiskajiem draudiem
Eiropas Savienība stiprinās sevi pret trešo valstu ekonomiskajiem draudiem
Eiropas Savienība (ES) ir vienojusies par jaunu tirdzniecības aizsardzības rīku, kas ļaus tai vērsties pret trešajām valstīm, kuras izmanto tā dēvētos ekonomiskās piespiešanas pasākumus pret bloku vai atsevišķām tā dalībvalstīm. Plašāk zināmais piemērs šādai rīcībai ir Ķīnas īstenotā Lietuvas importa blokāde, sodot Viļņu par tās tuvajām attiecībām ar Taivānu.
Eiropas Savienībā atšķirīgi viedokļi par iepakojuma atkritumu samazināšanu un pārstrādi
Eiropas Savienībā atšķirīgi viedokļi par iepakojuma atkritumu samazināšanu un pārstrādi
Pērn novembrī Eiropas Komisija ierosināja pārskatīt direktīvu par iepakojuma un izlietotā iepakojuma atkritumu standartiem, kas ietver obligātus mērķus atkritumu samazināšanai, atkārtotai izmantošanai un minimālajam otrreizējās pārstrādes saturam plastmasas iepakojumā. Ierosinājumus apsprieduši arī dalībvalstu vides ministri, kuru vidū viedokļi par to, kā īstenojami mērķi un cik ambicioziem tiem jābūt, atšķiras. 
EP deputāts: Klimatneitrālas ēkas samazinās rēķinus un Eiropas atkarību no enerģijas importa
EP deputāts: Klimatneitrālas ēkas samazinās rēķinus un Eiropas atkarību no enerģijas importa
Eiropas Parlamentā (EP) šonedēļ pieņemtais pasākumu plāns, ar kuru paredzēts palielināt ēku renovācijas tempu un palīdzēt samazināt energopatēriņu un siltumnīcefekta gāzu emisijas, ir būtisks, jo Eiropas ēku efektivitātes uzlabošana samazinās rēķinus un Eiropas atkarību no enerģijas importa. Tā uzsvēris par Ēku energoefektivitātes direktīvas jautājumiem atbildīgais deputāts Kirans Kafs.
ES ar Kanādas palīdzību cer mazināt atkarību no Ķīnas retzemju metālu importa
ES ar Kanādas palīdzību cer mazināt atkarību no Ķīnas retzemju metālu importa
Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena šonedēļ apmeklē Kanādu un ASV, lai ar šo valstu līderiem apspriestu turpmāku palīdzības sniegšanu Ukrainai cīņā pret Krievijas agresiju. Taču vēl viens svarīgs iemesls Leienas vizītei ir Eiropas Savienības (ES) nepieciešamība pēc retzemju metāliem, lai varētu īstenot bloka pasludināto zaļo pāreju.
Ķīnas pieprasījums pēc gāzes var ietekmēt Eiropu vairāk nekā atteikšanās no Krievijas gāzes
Ķīnas pieprasījums pēc gāzes var ietekmēt Eiropu vairāk nekā atteikšanās no Krievijas gāzes
Ķīnas ekonomikai atgūstoties no pandēmijas radītajiem satricinājumiem, pieaugs arī Pekinas pieprasījums pēc gāzes. Tas savukārt var būtiski ietekmēt Eiropas spējas nodrošināt sevi ar gāzi nākamajai ziemai. Un notiekošais Ķīnā var ietekmēt Eiropas spējas nodrošināt sev krājumus vairāk nekā Krievijas gāzes plūsmu apturēšana. To ziņojumā šonedēļ atzinusi Starptautiskā Enerģētikas aģentūra.   
Atbalsts Eiropas Savienības ražotājiem nonāk lielās politikas krustugunīs
Atbalsts Eiropas Savienības ražotājiem nonāk lielās politikas krustugunīs
Marta sākumā Eiropas Komisija (EK) plāno nākt klajā ar priekšlikumiem par to, kā Eiropai vajadzētu atbildēt uz masveida ASV subsīdijām zaļo tehnoloģiju ražotājiem un uz Ķīnas necaurskatāmām dotācijām saviem uzņēmumiem. Situācija ir nopietna, jo šīs subsīdijas kropļo starptautisko konkurenci un draud padarīt Eiropu nepievilcīgu uzņēmējdarbībai. Turklāt tas ir arī nopietns pārbaudījumus EK priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas vadības stilam un nākotnes perspektīvām.
Ukrainai pērn izdevies noturēt ekonomiku virs ūdens, tomēr bez palīdzības no ārpuses neiztikt
Ukrainai pērn izdevies noturēt ekonomiku virs ūdens, tomēr bez palīdzības no ārpuses neiztikt
Gadu kopš Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā tās ekonomika joprojām turas virs ūdens. Lai gan ar vēl nepieredzētām grūtībām un ne bez partneru atbalsta, Ukrainai ir izdevies ne tikai finansēt karu, bet noturēt arī sociālo sfēru. Finansiālā palīdzība no ārpuses Ukrainai joprojām ir kritiski svarīga, un viens no šīs finansiālās palīdzības nodrošinātājiem ir Eiropas Savienība (ES).
Eiropas ekonomika Ukrainas kara ietekmē – inflācija, enerģētiskā [ne]atkarība un «turbīna» attīstība...
Eiropas ekonomika Ukrainas kara ietekmē – inflācija, enerģētiskā [ne]atkarība un «turbīna» attīstībai
Jau gandrīz gadu Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstī Ukrainā turpinās Krievijas izraisītais karš. Tā sekas izjūt arī Eiropa, ne tikai uzņemot miljoniem ukraiņu bēgļu, bet arī maksājot ievērojami dārgāk par enerģiju. Kara sekas ir arī ļoti augstā inflācija. Ekonomisti norāda, ka karš piespieda Eiropu izbeigt enerģētisko atkarību no Krievijas. Savukārt Ukrainas atjaunošana pēc kara beigām var sekmēt ES izaugsmi.
Eiropa bez iekšdedzes auto: solis pretim klimatneitralitātei vai «slinkai autobūves nozarei»
Eiropa bez iekšdedzes auto: solis pretim klimatneitralitātei vai «slinkai autobūves nozarei»
Eiropas Savienība (ES) pamazām tuvojas tam, ka uz autoceļiem ar iekšdedzes dzinējiem darbināmos transportlīdzekļus nomainīs elektoautomobiļi. Eiropas Parlaments (EP) šonedēļ nobalsoja par jaunu iekšdedzes automobiļu aizliegumu no 2035. gada. Likuma atbalstītāji apgalvo, ka tas ir svarīgs priekšnoteikums, lai ES sasniegtu klimatneitralitāti, bet kritiķi uzskata, ka ne Eiropas autoražotāji, ne auto īpašnieki nav gatavi tik lielām pārmaiņām.
Eirokomisārs: Par spīti izaugsmes prognozēm Eiropas Savienības ekonomikai priekšā vēl grūts laiks
Eirokomisārs: Par spīti izaugsmes prognozēm Eiropas Savienības ekonomikai priekšā vēl grūts laiks
Par spīti jaunākajām Eiropas Komisijas (EK) prognozēm, kas norāda, ka Eiropas Savienības (ES) ekonomika ir izvairījusies no recesijas un tas ļauj palielināt arī izaugsmes prognozes 2023. gadam, ES ekonomikai vēl priekšā grūts laiks. Tā norādījis EK ekonomikas komisārs Paolo Džentiloni. Viņš atzinis, ka investoru un kompāniju vidū valda neskaidrība un satraukums par ģeopolitisko situāciju pasaulē, kas varētu veikt zināmas korekcijas arī šajās prognozēs. 
Zemestrīce Turcijā izraisa paniku akciju tirgos; lielas cerības uz celtniecības sektoru
Zemestrīce Turcijā izraisa paniku akciju tirgos; lielas cerības uz celtniecības sektoru
Nedēļas sākumā notikusī zemestrīce Turcijā ir izraisījusi paniku akciju tirgos, un dažu dienu laikā biržās ir zaudēti aptuveni 35 miljardi eiro. Pēc šāda krituma pieņemts lēmums Turcijas fondu biržu slēgt līdz 15. februārim. Laikā, kamēr turpinās glābšanas darbi, aktualizējies ir jautājums par to, kā šī dabas stihija varētu ietekmēt jau tā grūtību pārņemto Turcijas ekonomiku un kā šajā situācijā varētu palīdzēt arī Eiropas Savienība (ES).
ASV «zaļo» subsīdiju plāns izsaucis bažas Eiropas Savienībā
ASV «zaļo» subsīdiju plāns izsaucis bažas Eiropas Savienībā
Amerikas Savienoto Valstu (ASV) "zaļo" subsīdiju plāns Eiropas Savienībā (ES) izsaucis bažas. Brisele satraucas par rūpniecības un ieguldījumu aizplūšanu no bloka. Lai gan ASV centusies kliedēt bažas, abu pušu tirdzniecības attiecībās joprojām ir vairāki šķēršļi. "Zaļo" subsīdiju jautājumus vizītē Vašingtonā šonedēļ ar ASV amatpersonām apspriedīs Vācijas un Francijas ministri.
Briselē panāk politisku vienošanos par emisijas tirdzniecības sistēmas reformu; vides aizstāvji grib...
Briselē panāk politisku vienošanos par emisijas tirdzniecības sistēmas reformu; vides aizstāvji grib straujākas pārmaiņas
Politiķi Briselē ir panākuši vienošanos par būtisku klimata noteikumu pakotni. Runa ir par emisiju tirdzniecības sistēmas reformu un Sociālā klimata fonda izveidi. Tie ir svarīgi elementi, lai Eiropa varētu izpildīt savu solījumu un kļūt par pasaulē pirmo klimatneitrālo kontinentu. Tomēr vides aizstāvji saka, ka pārmaiņām ir jābūt vēl straujākām.
Gruzijas valdība sola nepakļauties ES spiedienam Saakašvili atbrīvošanas jautājumā
Gruzijas valdība sola nepakļauties ES spiedienam Saakašvili atbrīvošanas jautājumā
Uz Eiropas Savienības (ES) kandidātvalsts statusu mērķējošās Gruzijas attiecības ar Briseli kļūst aizvien sarežģītākas. Eiropas Parlaments ir pieprasījis Gruzijas valdībai atbrīvot no ieslodzījuma bijušo prezidentu Mihailu Saakašvili, kuram ir nopietnas veselības problēmas. Eiroparlamentārieši arī vēlas, lai Eiropas Savienība noteiktu sankcijas pret Gruzijas ietekmīgāko cilvēku Bidzinu Ivanišvili. Savukārt Gruzijas valdība ir paziņojusi, ka tā nepakļausies ārējam spiedienam.
Vairāki Kremļa oligarhi pasargāti no Eiropas Savienības sankcijām
Vairāki Kremļa oligarhi pasargāti no Eiropas Savienības sankcijām
Eiropas Savienība (ES) apgalvo, ka tā vēlas maksimāli vājināt Krievijas ekonomiku, lai sodītu agresorvalsti par tās izvērsto karu Ukrainā. Taču Briseles vārdi nesaskan ar darbiem, jo arvien nevienā sankciju sarakstā nav vairāku Kremlim pietuvināto oligarhu, kuru kontrolē ir ienesīgi uzņēmumi.
Kā mums sokas ar atkritumu šķirošanu uz Eiropas Savienības fona? Saruna ar «Latvijas Zaļā punkta» di...
Kā mums sokas ar atkritumu šķirošanu uz Eiropas Savienības fona? Saruna ar «Latvijas Zaļā punkta» direktoru Kasparu Zakuli
Latvija patlaban pārstrādā 40% atkritumu, bet Eiropas Savienības atkritumu apsaimniekošanas mērķi paredz, ka līdz 2035. gadam tiem jābūt jau 65%. Kādus atkritumu veidus mazāk šķirojam, kādi ir Latvijas iedzīvotāju šķirošanas paradumi uz citu dalībvalstu fona, kādus atkritumus pārstrādājam un vai pārstrādāto nākotnē būs, kur izmantot? Par šiem un citiem jautājumiem Latvijas Radio žurnāliste Sintija Ambote sarunājās ar AS “Latvijas Zaļais punkts” direktoru Kasparu Zakuli.
Jaunākie

Vairāk

Svarīgākais šobrīd
Populārākie

Vairāk

Interesanti