Kremļa ietekmes aģenti ir sastopami daudzās Eiropas valstīs un pat Vācijas kancleres Angelas Merkeles padomnieku vidū. Tā Eiropas Parlamenta deputātiem šonedēļ paziņoja Krievijas opozicionārs Mihails Hodorkovskis. Viņš prezentēja savas nevalstiskās organizācijas sagatavoto pētījumu, kurā viena no sadaļām bija veltīta arī Latvijai.
Autora ziņas
Eiropas Savienībā turpinoties vakcinācijai, Briseles tiesās turpinās arī Eiropas cīņa ar farmācijas kompāniju “AstraZeneca”. Pret šo kompāniju iesniegta vēl viena prasība, un Eiropas Komisija vēlas, lai pēc iespējas ātrāk tiek piegādātas miljoniem līgumā paredzēto devu. Raitāks vakcinācijas tempa solis un tam sekojošā ierobežojumu mīkstināšana ļāvusi Eiropas Komisijai izteikt optimistisku pavasara prognozi par Eiropas Savienības un eirozonas ekonomikas izaugsmi. Tāpat Eiropas Komisija šonedēļ pieņēmusi vienu no galvenajiem Eiropas zaļā kursa elementiem – Eiropas Savienības gaisa, ūdens un augsnes nulles piesārņojuma rīcības plānu.
Koronavīrusa Covid-19 pandēmija izgaismoja Eiropas Savienības (ES) milzīgo atkarību no stratēģiski svarīgu preču un izejvielu importa. Eiropas Komisija (EK) pagājušajā nedēļā publicēja ES Industriālās stratēģijas atjaunināto variantu, kurā uzsvērta nepieciešamība samazināt bloka atkarību no trešajās valstīs ražotām stratēģiskām precēm un izejmateriāliem.
“Uz papīra” bojātu ierīču remonts atbilst gan aprites ekonomikas principiem, gan centieniem samazināt atkritumu daudzumu, vienlaikus it kā ietaupot arī patērētāju naudu. Tomēr realitātē elektronisko ierīču remonts mēdz būt dārgs, cilvēkiem labāk izvēloties iegādāties jaunu preci. Mazumtirgotāji tikmēr sūdzas, ka piekļuve ierīču oriģinālajām rezerves daļām ir ierobežota, tāpat kā informācija, kas nepieciešama, lai kvalitatīvi veiktu remontu. Vairākas pilsoniskās sabiedrības organizācijas vēlas to mainīt, aktīvi mudinot Eiropas Savienību darīt vairāk, lai problēmas risinātu. Pagaidām pārmaiņu nav daudz, taču pozitīvas iezīmes ir vērojamas.
Sociāli taisnīgākas Eiropas izveide būs galvenais temats diskusijās Portugāles pilsētā Porto, kur notiks Eiropas Savienības līderu sociālais samits. Gaidot samitu, Eiropas Arodbiedrību konfederācijas vadības pārstāve Līna Karra, kura daudzus gadus ir darbojusies arī Igaunijas arodbiedrību kustībā, intervijā Latvijas Radio skaidroja arodbiedrību nozīmi Eiropā un to, kā sociālā nodrošinājuma līmenis valstīs ietekmē tirgus ekonomiku.
Šonedēļ Eiropas notikumu visās trīs topa vietās esošie notikumi saistīti ar partneriem ārpus Eiropas Savienības (ES) robežām. Pirmkārt, ES un Ķīnas abpusēji noteikto sankciju dēļ nācies paziņot par investīciju līguma ratifikācijas procesa apturēšanu. Savukārt Eiropas Komisija šonedēļ pieņēma priekšlikumu regulai par ārvalstu subsīdijām, kuras mērķis ir neļaut citu valstu subsidētiem uzņēmumiem gūt Eiropā negodīgu priekšroku. Un Komisija šonedēļ arī rosinājusi mīkstināt ceļošanas ierobežojumus trešo valstu pilsoņiem.
Eiropas Savienības (ES) valstu līderi šonedēļ pulcēsies Portugāles pilsētā Porto uz Sociālo samitu. Tā mērķis ir apspriest progresu, kas pēdējos gados ir panākts sociālā nodrošinājuma radīšanā eiropiešiem. Viens no svarīgākajiem priekšlikumiem šajā jomā ir vienoto minimālās algas noteikšanas principu izveidošana. Par šo jautājumu tagad šķēpi tiek lauzti Eiropas Parlamentā (EP).
Šveices pilsētā Ženēvā sākušās Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) rīkotās neformālās sarunas starp sadalītās Kipras grieķu un turku pārstāvjiem. Tas ir mēģinājums atjaunot dialogu starp naidīgajām pusēm četrus gadus pēc tam, kad izgāzās iepriekšējās miera sarunas. Taču Kipras Republikas un Ziemeļkipras Turku Republikas līderiem ir ļoti atšķirīgs redzējums par salas nākotni.
Efektīvai cīņai ar klimata pārmaiņām ir nepieciešami ne tikai valsts ieguldījumi, bet arī būtiskas privātās investīcijas. Tajā pašā laikā ir svarīgi, ka par zaļām investīcijām netiek dēvēts viss, kas pagadās. Tādēļ Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar pirmo pasaulē ilgtspējīgu ekonomisko aktivitāšu klasifikatoru. Politiskās cīņas ap šo šķietami sauso un sarežģīto dokumentu bija asas un ilga līdz pat pēdējam brīdim.
Eiropas Savienības Padome šonedēļ apstiprināja secinājumus par bloka stratēģiju sadarbībai Indijas un Klusā okeāna reģionā, kuros izklāstīja Eiropas Savienības (ES) nodomu pastiprināt savu stratēģisko orientāciju, klātbūtni un darbības šajā reģionā. Starptautiskās politikas gravitācijas centrs virzās tieši uz Indijas–Klusā okeāna reģionu, un tādēļ Eiropas Savienībai ir svarīgi būt tur klātesošai. Tā uzskata “Karnegi” domnīcas Dienvidāzijas programmas vecākais līdzstrādnieks un direktors Frederiks Grārs. Lai gan ES Indijas–Klusā okeāna reģiona stratēģijā Ķīna tieši nav minēta, ir skaidrs, ka bloka klātbūtnes palielināšanās reģionā var radīt vairāk spriedzes.
Laikā, kad tuvojas vasara un daudzas valstis joprojām cīnās par to, kā veiksmīgāk īstenot savas vakcinācijas kampaņas, Eiropas Savienība (ES) lūkojas vienotas veselības politikas virzienā. Vienlaicīgi panākta vienošanās par Eiropas Klimata aktu, kas paredz līdz 2050. gadam ES panākt klimata neitralitāti. Cīņā ar klimata pārmaiņām uzmanība tiek pievērsta arī ilgtspējīgām investīcijām zaļajā ekonomikā.
Strauji tuvojas vasara, tāpēc daudzi eiropieši cer, ka viņi drīzumā saņems vakcīnu pret Covid-19, kas pavērtu iespēju aizceļot uz citām valstīm. Eiropas Savienības (ES) vadība ir paziņojusi par plāniem izdot īpašus sertifikātus, lai nodrošinātu bloka pilsoņiem iespēju brīvi ceļot visā ES. Ieceres pretinieki bažījas, ka sertifikātu sistēma būs diskriminējoša un pārkāps iedzīvotāju privātumu.
Šonedēļ tika atklāta jauna daudzvalodu digitāla platforma, kuras mērķis ir apkopot eiropiešu viedokli par Eiropas Savienības (ES) nākotnei būtiskām tēmām. Šī platforma kalpos kā “Konferences par Eiropas nākotni” centrālais mezgls, kurā nonāks viss tās ietvaros radītais saturs. Visas šīs konferences mērķis ir uzklausīt iedzīvotāju viedokļus, kurus bloka iestādes ņemtu vērā un īstenotu brīdī, kad tiktu veiktas būtiskas ES reformas, vai pat bloka līgumu pārskatīšana.
Tuvāko 20 gadu laikā Polija vēlas uzbūvēt sešus atomreaktorus. Polijas vadība uzskata, ka tas ir vienīgais veids, kā valsts var pakāpeniski atteikties no ogļu izmantošanas elektroenerģijas un siltuma iegūšanai. Arī Čehija aktīvi iestājas par lielāku atomenerģijas izmantošanu cīņai ar klimata pārmaiņām. Bet vienprātības Eiropā par šo jautājumu nav.
Šonedēļ divas Eiropas Parlamenta (EP) komitejas apstiprināja Eiropas Savienības (ES) un Lielbritānijas pušu tirdzniecības līgumu. Tikmēr Eiropas Komisija (EK) nāca klajā ar jaunu stratēģiju organizētās noziedzības apkarošanai. Savukārt nedienu dēļ ar „AstraZeneca” un „Johnson & Johnson” izstrādātajām vakcīnām, EK lēmusi koncentrēties uz „Pfizer un BioNTech” izstrādātajām vakcīnām, plānojot iegādāties vēl 1,8 miljardus devu.
Gada laikā, kas ir aizvadīts Covid-19 zīmē, investīciju apjoms ir krities mazāk nekā prognozēts pašā pandēmijas sākumā. Tomēr par nākotnes attīstību eksperti izsakās ar zināmām bažām. Galvenais jautājums ir par to, cik daudz naudas pēc pandēmijas būs atlicis uzņēmumu rīcībā un cik gribošas finansēt jaunus projektus būs, piemēram, bankas. Tāpat ir jautājumi, kur investīcijas tiks ieguldītas un vai tās ļaus virzīties uz Eiropas Savienības (ES) ilgi loloto mērķi 2050.gadā kļūt klimatneitrālai.
„TikTok” pašlaik ir viena no straujāk augošajām sociālo mediju platformām pasaulē. Tomēr ķīniešu radītā platforma diezgan brīvi interpretē Eiropas datu aizsardzības noteikumus. Tas pamatīgi satrauc gan patērētāju sargus Eiropā, gan arī vairākus Eiropas Parlamenta (EP) deputātus. Viņi uzstāj, ka ir pienācis laiks stingrāk kontrolēt platformu darbību.
Eiropā, kas jau šobrīd piedzīvo “lūzuma punktu” no nebijuša apmēra kokaīna izplatības, Covid-19 pandēmija vēl vairākus gadus varētu veicināt organizētās noziedzības uzplakumu. Tas minēts šonedēļ publicētajā noziedzīgās pasaules draudu novērtējumā, ko Eiropas Savienības (ES) tiesībaizsardzības aģentūra jeb Eiropols sagatavo reizi četros gados.
Covid-19 pandēmija radījusi lielas bažas par to, kas notiks ar investīcijām, kuras ir ļoti svarīgas ikvienai ekonomikai. Par komercinvestīciju plūsmām var teikt, ka ļaunākās prognozes nav piepildījušās, un pēc pirmā piedzīvotā šoka investori ir atguvuši interesi par ieguldījumiem. Turklāt nepieciešamība audzēt savu uzņēmumu kapacitāti tehnoloģiju jomā pat ir kļuvusi daudz aktuālāka nekā pirms pandēmijas. Savukārt iedzīvotāji ar saviem līdzekļiem rīkojas piesardzīgāk.
Eiropas Savienība (ES) ir apņēmusies veidot jauna veida attiecības ar Āfriku. Eiropieši vēlas, lai turpmākā sadarbība ar kaimiņu kontinentu attīstītos uz vienlīdzības principa, bet galvenā uzmanība būtu pievērsta cilvēku vajadzībām. ES par Āfrikas valstu simpātijām sacenšas ar citiem ietekmīgiem ģeopolitiskajiem spēlētājiem.
Covid-19 pandēmija ir radījusi izmaiņas daudzās nozarēs un darbības jomās, arī tajā, kur un cik daudz tiek investēts. Uzņēmumu apvienošanās un iegādes darījumi veido redzamāko un bieži arī finansiāli apjomīgāko investīciju daļu. Pērn pavasarī šajā jomā iestājās pauze, bet visai drīz darījumi atsākās, un daudzi eksperti norāda, ka pēc pandēmijas ir gaidāms pat sava veida aktīvu iegādes bums.
Iedzīvotāju vakcinācija pret Covid-19 joprojām ir Eiropas Savienības (ES) prioritāte numur viens, tāpēc šonedēļ ar lielu nepacietību gaidīts Eiropas Zāļu aģentūras (EZA) vērtējums par uzņēmuma "AstraZeneca" ražoto vakcīnu. ES gatavojas ieguldīt prāvus līdzekļus bloka ekonomikas atkopšanā pēc pandēmijas, bet atsevišķas dalībvalstis sūdzas par kavēšanos ieviest ambiciozo plānu. Tikmēr ES līderi šajās dienās mēģināja uzlabot attiecības ar vienu no bloka stratēģiski nozīmīgākajiem partneriem – Turciju.
Ķīna uzskatīja, ka ar Eiropas Savienību (ES) iespējams dialogs vismaz ekonomikas jomā, tāpēc Briseles lēmumu noteikt sankcijas Ķīnas personām par uiguru cilvēktiesību neievērošanu Pekina uztvēra personīgi un reaģēja ar neatbilstošām pretsankcijām, intervijā Latvijas Radio pauda Latvijas Ārpolitikas institūta Āzijas programmas vadītāja un Ķīnas pētniece Una Aleksandra Bērziņa-Čerenkova.
Varētu teikt, ka šonedēļ Eiropas Savienība (ES) bija nonākusi tādās patiesās ģeopolitiskās krustugunīs. Eiropu apmeklēt bija ieradies ASV Valsts sekretārs Entonijs Blinkens, lai censtos uzlabot transatlantiskās attiecības. Eiropa un Ķīna apmainījās ar abpusējām sankcijām, iezīmējot saspīlējumu arī Klusā okeāna virzienā. Un pāri visam vēl arī Eiropas lēmums pastiprināt vakcīnu eksporta kontroli, kas arī jau sāk izskatīties pēc ģeopolitiska, ne vairs īsti veselības jautājuma.
Eiropas Savienība (ES) ir nospraudusi mērķi kļūt par vienu no vadošajiem litija jonu akumulatoru ražotājiem pasaulē. Akumulatori ir būtisks komponents elektroautomobiļiem, kuru skaitam uz ES ceļiem tuvākajos gados vajadzētu strauji pieaugt. Iedzīvotāju pārsēšanās elektroautomobiļos ir svarīgs priekšnoteikums, lai ES līdz 2050. gadam varētu kļūt klimatneitrāla.
Svarīga ir ne tikai kvantitāte, bet arī kvalitāte, un to var attiecināt uz daudzām lietām, tajā skaitā mežu. Mežu kvalitāti savā teritorijā cenšas uzlabot arī Eiropas Savienība, un darāmā nebūt nav maz. Būtiski ir rast līdzsvaru starp nepieciešamību mežos aizsargāt bioloģisko daudzveidību, risināt klimata pārmaiņas, kā arī aizsargāt darbavietas un cilvēku ienākumus. Svētdien visā pasaulē tika atzīmēta Starptautiskā Meža diena, tādēļ ir īstais brīdis tēmas aplūkošanai.
Ja tiks radīti pienācīgi priekšnosacījumi, balstoties uz zaļiem un digitāliem principiem, Eiropas valstu, tostarp Latvijas, laukos, tad cilvēki, kas savulaik aizbraukuši uz Rietumeiropu, varētu atgriezties Austrumeiropas valstīs. Šādu viedokli paudusi Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas vietniece demokrātijas un demogrāfijas jautājumos Dubravka Šuica.
Šonedēļ daudzu Eiropas valstu skatieni bija pavērsti Briseles un Amsterdamas virzienā, gaidot gan Eiropas Zāļu aģentūras viedokli par kompānijas “AstraZeneca” radītās vakcīnas pret Covid-19 drošību, gan jaunumus par Eiropas turpmākajiem vakcinēšanas plāniem. Tomēr aizvadītās nedēļas notikumu TOP3 daži citi akcenti – par Eiropas Komisijas ierosināto zaļo ceļošanas sertifikātu, paredzētajām sankcijām pret Ķīnas amatpersonām, kā arī Turcijas vēlmi noslēgt izdevīgāku līgumu par bēgļu plūsmas ierobežošanu uz Eiropu.
Vairāk nekā divus gadus Eiropas Savienībā (ES) tiešsaistes tirdzniecībā ir aizliegts nepamatoti diskriminēt klientus viņu valstspiederības vai dzīvesvietas dēļ. Tā dēvētā ģeogrāfiskā bloķēšana iepriekš liedza miljoniem ES iedzīvotāju iegādāties kārotās preces un pakalpojumus internetā, jo viņi atradās “nepareizajā” vietā. Neraugoties uz uzlabojumiem, joprojām daudziem patērētājiem ģeogrāfisku iemeslu dēļ ir neizdevīgi iepirkties citu dalībvalstu interneta veikalos. Ģeogrāfiskā bloķēšana turpina attiekties uz piekļuvi audiovizuālajam saturam.