Svētdiena, 16. jūnijs

Vārda dienas: Justīne, Juta

Latvijas Sabiedriskie Mediji
Rīgā +13 °C, Z vējš, 1m/s
LSM Bērnistaba
EURANET PLUS

EURANET PLUS

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
Nīderlandes parlamenta vēlēšanu rezultāts ietekmēs valsts turpmāko pozīciju ES
Nīderlandes parlamenta vēlēšanu rezultāts ietekmēs valsts turpmāko pozīciju ES
Nīderlandē trešdien norisinās parlamenta vēlēšanas. Ņemot vērā Covid-19 pandēmijas laika ierobežojumus, balsojums notiek trijās dienās. Uzvara tiek prognozēta premjerministra Marka Rites vadītajai Tautas partijai par brīvību un demokrātiju, taču, visticamāk, līdzšinējā koalīcija darbu neturpinās. Augsts atbalsts vēlēšanās tiek prognozēts eiroskeptiskajai Brīvības partijai, liekot uzdot jautājumus par Nīderlandes turpmāko vietu Eiropas Savienībā (ES).
Pētnieks: Krīzes Eiropas Savienību nav nogalinājušas
Pētnieks: Krīzes Eiropas Savienību nav nogalinājušas
Vairākas krīzes, kas laika gaitā skārušas Eiropas Savienību (ES), par laimi bloku nav nogalinājušas, un liela daļa no tām ir bijuši izaicinājumi, kuros ir atrasti kopīgi risinājumi. To intervijā Latvijas Radio norādīja Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) direktora vietnieks un pētnieks Kārlis Bukovskis. Viņš  uzsvēra, ka situācijās, kad ES saskaras ar kādu krīzi un smagiem izaicinājumiem, būtu lietderīgāk uzdot jautājumu nevis par to, “vai Eiropas Savienība ir nepieciešama”, bet ķerties klāt risināmām problēmām un kopīgi meklēt variantus izejai no situācijas, tādējādi nezaudējot laiku.
Eiropas notikumu TOP3: ES veselības programma, vakcīnu eksporta šķēršļi un mediju brīvība
Eiropas notikumu TOP3: ES veselības programma, vakcīnu eksporta šķēršļi un mediju brīvība
Lai gan Covid-19 pandēmijas krīzes pārvarēšanā vēl tāls ceļš ejams, jau tagad nepieciešams domāt arī par līdzīgiem riskiem, kas mūs var sagaidīt nākotnē. Tādēļ Eiropas Parlamenta deputāti šonedēļ deva zaļo gaismu jaunai veselības programmai. Tomēr iedegās arī dzeltenā gaisma jeb brīdinājuma signāls. Un tas notika saistībā ar vakcīnu eksportu. Savukārt sarkano gaismu varētu attiecināt uz vairāku Eiropas Parlamenta deputātu vēlmi apturēt dažās dalībvalstīs notiekošos uzbrukumus medijiem.
Skaitļi un fakti: Veikali pēc pandēmijas mainīsies
Skaitļi un fakti: Veikali pēc pandēmijas mainīsies
Pandēmijas laiks daudzās jomās un tostarp mazumtirdzniecībā ir ienesis jaunus darbības modeļus. Dažas lietas, no kurām galvenā ir iepirkšanās internetā, būs uz palikšanu, un tas mainīs gan to, kā mēs rīkojamies kā pircēji, gan to, kā strādā tirdzniecības uzņēmumi. Pašlaik tiek izteiktas visdažādākās prognozes, sākot ar to, ka nekas būtiski nemainīsies, līdz pat tam, ka tādus veikalus kā šodien pēc kāda laika mēs vairs neredzēsim. Kas no tā būs tiesa, rādīs laiks, bet skaidrs ir viens – lielākas vai mazākas, bet pārmaiņas būs.
Gan patērētāji, gan tirgotāji uz nākotni raugās pesimistiski
Gan patērētāji, gan tirgotāji uz nākotni raugās pesimistiski
Mazumtirdzniecībai Eiropā, lai arī ar dažiem “kritušajiem”, līdz šim pandēmijas laiku ir izdevies pārlaist labāk nekā virknei citu nozaru. Vienlaikus pašlaik ir pārdroši cerēt uz lielu izaugsmi laikā, kad pandēmija beigsies. Visdrīzāk tirgotājiem par patērētāju maciņiem nāksies sacensties ar ceļojumu un izklaides industriju, pēc kuru piedāvājuma daudzi būs noilgojušies. Savukārt ekonomiskā situācija pašlaik neļauj cerēt, ka patērētāju maciņi būs kļuvuši daudz biezāki.
Pirkumus internetā pērn veikuši vairāk nekā 70% eiropiešu
Pirkumus internetā pērn veikuši vairāk nekā 70% eiropiešu
Joma, kas pandēmijas laikā ir ļāvusi atkopties mazumtirdzniecībai, ir pirkumi internetā. Lietas, kuras pulcēšanās ierobežojumu dēļ vairs nevarēja tik brīvi iegādāties klātienē, varēja pasūtīt, un attālinātās tirdzniecības iespējas tieši pandēmijas dēļ izmēģināja gan daudzi iedzīvotāji, gan uzņēmumi. Daudzi eksperti norāda, ka tas ir uz palikšanu un visdrīzāk arī pēc visu ierobežojumu atcelšanas mēs internetā iepirksimies daudz biežāk nekā pirms Covid-19 uzliesmojuma.
Stājušās spēkā jaunās ES energoefektivitātes marķējuma prasības
Stājušās spēkā jaunās ES energoefektivitātes marķējuma prasības
Stājušās spēkā jaunās Eiropas Savienības (ES) energoefektivitātes marķējuma prasības. Jaunais marķējums būs atrodams uz ledusskapjiem un saldētavām, veļas mazgājamajām mašīnām, televizoriem un citām elektroierīcēm. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) gan vērsa uzmanību, ka līdz šim īpaši tiešsaistes tirdzniecībā šo informāciju tirgotāji bieži neuzrāda atbilstoši prasībām.
Mazumtirdzniecībā pandēmiju veiksmīgāk pārlaiž pārtikas tirgotāji, bet smagāk klājas apģērbu pārdevē...
Mazumtirdzniecībā pandēmiju veiksmīgāk pārlaiž pārtikas tirgotāji, bet smagāk klājas apģērbu pārdevējiem
Tirdzniecības nozare pēc milzīgā krituma pagājušā gada martā un aprīlī ar pandēmiju un tās dēļ ieviestajiem pulcēšanās ierobežojumiem lielākoties ir iemācījusies sadzīvot. Tomēr tas vienlīdz labi nav izdevies visos tirdzniecības segmentos. Bez lieliem pārsteigumiem par dzīvi daudz nežēlojas pārtikas tirgotāji, jo cilvēku vajadzību pēc ēdiena pandēmija mainīt nespēj. Savukārt vislielāko darbības apjomu kritumu ir piedzīvojusi apģērbu un apavu tirdzniecība.
EK rosina algas padarīt atklātākas, lai izgaismotu sieviešu diskrimināciju
EK rosina algas padarīt atklātākas, lai izgaismotu sieviešu diskrimināciju
Atšķirība darba samaksā starp vīriešiem un sievietēm Eiropā pašlaik veido 14%, un šis rādītājs mainās ārkārtīgi lēni. Tādēļ Eiropas Komisija (EK) ir nākusi klajā ar priekšlikumu padarīt darba samaksu atklātāku, lai darbinieki un pārējā sabiedrība varētu redzēt, vai vīrieši un sievietes saņem līdzīgu samaksu par līdzīgu darbu. Tiek plānots, ka darba devējiem tiks arī aizliegts prasīt par darbinieka algu iepriekšējā darbā, lai nevairotu stereotipus.
Skaitļi un fakti: Mazumtirdzniecība pandēmijas laikā atradusi veidu, kā izdzīvot
Skaitļi un fakti: Mazumtirdzniecība pandēmijas laikā atradusi veidu, kā izdzīvot
Aizvadītais gads kājām gaisā sagrieza daudzu nozaru darbu. Viena no tām ir arī mazumtirdzniecība, jo gan veikalniekiem, gan pircējiem nācās un joprojām nākas pielāgoties dažādiem ierobežojumiem. Tomēr Eiropas statistikas dati liecina – kaut gan aizvadītais gads atgādināja amerikāņu kalniņus, pēc pavasarī piedzīvotā pirmā šoka mazumtirdzniecības nozare ir atradusi veidu, kā izdzīvot.
Eiropas Top3: «Fidesz» izstājas no EPP, ekonomikas stimulēšana un vakcinācijas «zaļās caurlaides»
Eiropas Top3: «Fidesz» izstājas no EPP, ekonomikas stimulēšana un vakcinācijas «zaļās caurlaides»
Pasaulē turpinoties koronavīrusa pandēmijai, jau labu laiku tiek runāts par tā dēvētajām “vakcinācijas pasēm”, kas sniegtu iespēju daļēji atsākt plašāku cilvēku pārvietošanos ārpus robežām, un Eiropas Komisija šomēnes beidzot plāno ierosināt noteikumus „zaļajām caurlaidēm”. Vīruss vēl tik drīz mūs nepametīs, tādēļ pieņemts lēmums, ka dalībvalstis varēs stimulēt ekonomiku arī nākamgad. Bet, ja vīruss vismaz vēl kādu laiku ir uz palikšanu, tad to nevarētu teikt par partijas „Fidesz” dalību Eiropas Parlamenta lielākajā frakcijā – Eiropas Tautas partijā. Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna vadītā partija paspēja nozust no skatuves, pirms briestošās „Fidesz” deputātu izslēgšanas.
Bijušais Katalonijas līderis cīnās pret EP deputāta imunitātes atcelšanu
Bijušais Katalonijas līderis cīnās pret EP deputāta imunitātes atcelšanu
Nākamnedēļ Eiropas Parlaments (EP) balsos par deputātu imunitātes atcelšanu trim Katalonijas politiķiem, kuru vidū ir arī bijušais reģiona valdības vadītājs Karless Pudždemons. Apsūdzības ir saistītas ar Pudždemona vadītās valdības organizēto Katalonijas neatkarības referendumu 2017. gadā. Pudždemons un viņa sabiedrotie uzstāj, ka viņi tiek vajāti par saviem politiskajiem uzskatiem un aicina deputātus neatcelt viņu imunitāti.
EK sāk domāt, kā aizstāvēt «Wolt», «Bolt» un citu digitālo platformu darbiniekus
EK sāk domāt, kā aizstāvēt «Wolt», «Bolt» un citu digitālo platformu darbiniekus
Covid-19 pandēmija Eiropā devusi grūdienu digitālajām platformām. Tās piedāvā gan jaunus pakalpojumus, gan papildu ieņēmumus tiem, kuriem varētu būt grūti atrast darbu. Tomēr darbs ar platformu starpniecību mēdz būt nestabils. Runa ir gan par darbinieku drošību, gan par sociālo aizsardzību. Tāpēc Eiropas Komisija (EK) sākusi apspriest, kā palīdzēt platformu darbiniekiem.
Pētniece: Atkal ir iestājusies Eiropas Savienības vadības krīze
Pētniece: Atkal ir iestājusies Eiropas Savienības vadības krīze
Eiropas Savienība (ES) pašlaik atrodas leģitimitātes krustcelēs. Pēc līderības trūkuma pirms gada un iniciatīvas uzņemšanās koronavīrusa krīzes risināšanā pagājušā gada vidū pašlaik atkal ir iestājusies ES vadības krīze. Turklāt ne vairs veselības jautājumos, bet arī politiskajā jomā. Par to ir pārliecināta Eiropas Ārējo attiecību padomes vecākā pētniece Sjūzija Denisone (Susi Dennison). Pēc viņas vārdiem, šogad palielināsies arī spriedze starp Eiropas institūcijām un dalībvalstīm, taču šajā cīņā uzvarētāju nebūs.
Eiropas notikumu TOP3: Krievijas sankcijas, gausā vakcinācija un digitālajās platformās nodarbinātie
Eiropas notikumu TOP3: Krievijas sankcijas, gausā vakcinācija un digitālajās platformās nodarbinātie
Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministri šīs nedēļas sākumā beidzot vienojās par jaunu sankciju noteikšanu Krievijai. Tiesa, opozicionāra Alekseja Navaļnija sabiedroto aicinājumi par nepieciešamību personu sarakstā iekļaut arī oligarhus gan nav atraduši dzirdīgas ausis. Uzmanības centrā joprojām ir arī ES noritošā gausā vakcinācija. Tikmēr Eiropas Komisija sākusi pirmo posmu apspriešanā ar Eiropas sociālajiem partneriem par to, kā uzlabot darba nosacījumus cilvēkiem, kuri strādā, izmantojot digitālās darba platformas.
Dānija gatavojas ielikt stūrakmeni ES pārejai uz zaļāku un atjaunojamu enerģiju
Dānija gatavojas ielikt stūrakmeni ES pārejai uz zaļāku un atjaunojamu enerģiju
Eiropas Savienība (ES) gatavojas tuvākajās desmitgadēs ievērojami palielināt enerģijas ieguvi no vēja parkiem piekrastes ūdeņos. Tas nepieciešams, lai sasniegtu bloka mērķi līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti. Piemēru citām ES dalībvalstīm rāda nelielā Dānija, kas ir apņēmusies Ziemeļjūrā uzbūvēt pasaulē pirmo enerģijas salu, lai ar vēja radītu elektrību apgādātu vairākas Eiropas valstis. Tas būs lielākais būvniecības projekts Dānijas vēsturē.
Laiks diplomātijai – Eiropas un ASV centieni «atdzīvināt» Irānas kodolvienošanos
Laiks diplomātijai – Eiropas un ASV centieni «atdzīvināt» Irānas kodolvienošanos
ASV pagājušajā nedēļā paziņoja, ka ir gatavas tikties ar Irānu, un atkāpušās no eksprezidenta Donalda Trampa draudiem, ka Irānai tiks piemērotas jaunas ANO sankcijas. Tikmēr diplomātiskos pūliņus “atdzīvināt” vienošanos turpina Eiropas Savienība, kas ASV gatavību sēsties pie sarunu galda vērtē kā pozitīvu soli. Tomēr gaisma tuneļa galā joprojām nav redzama. Tas tādēļ, ka nedz ASV, nedz Irāna nevēlas piekāpties pirmā.
Demogrāfijas pētniece: Pensijas vecumu nākotnē, visticamāk, vēl palielinās
Demogrāfijas pētniece: Pensijas vecumu nākotnē, visticamāk, vēl palielinās
Mūsdienās Eiropā cilvēki dzīvo ilgāk un veselīgāk, tomēr rodas jauna problēma, ka sabiedrība noveco. Arī Latvijā drīzumā liela daļa darbaspēka būs vecāka par 50 gadiem, un demogrāfijas pētniece pieļauj – nākotnē būs jādomā par pensijas vecuma paaugstināšanu virs 65 gadiem. Bet tad būs jādomā par sabiedrības veselību ilgtermiņā un arī vecāku cilvēku mūžizglītību.
Ko ar Krievijas vakcīnu pret Covid-19 «Sputņik V» iesāks Eiropa?
Ko ar Krievijas vakcīnu pret Covid-19 «Sputņik V» iesāks Eiropa?
Eiropas Savienībā turpinoties gausajam vakcinācijas procesam, vairākas Eiropas valstis met acis uz Krievijā izstrādāto “Sputņik V” vakcīnu pret Covid-19, lai gan Eiropas Zāļu aģentūra to nav apstiprinājusi. Joprojām pastāv šaubas par vakcīnas efektivitāti un drošumu, un Eiropas Komisija šīs vakcīnas devu iepirkumu neorganizē. Tomēr Ungārija to jau izmanto vakcinācijā, un arī citas Eiropas valstis norādījušas, ka ir gatavas šo vakcīnu izmantot, ja Eiropas Zāļu aģentūra to apstiprinās.
Ungārijā radioviļņos pārstājusi skanēt viena no pēdējām neatkarīgajām radiostacijām
Ungārijā radioviļņos pārstājusi skanēt viena no pēdējām neatkarīgajām radiostacijām
Ungārijā no šodienas radioviļņos nav uztverama viena no valstī pēdējām neatkarīgajām radiostacijām “Klubradio”. Radiostacija turpmāk būs klausāma tikai internetā, jo Ungārijas mediju regulators nepagarināja tās raidīšanas licenci. “Klubradio” vadītāji uzskata, ka šādi valdība mēģina apklusināt kārtējo mediju, kas atļaujas kritizēt premjerministru Viktoru Orbānu. Arī citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs pēdējā laikā vērojami politiķu mēģinājumi ietekmēt medijus.
Latvijas ārpolitikas institūta pētnieks: ES ārpolitikā darbojas vairāki spēlētāji ar diametrāli pret...
Latvijas ārpolitikas institūta pētnieks: ES ārpolitikā darbojas vairāki spēlētāji ar diametrāli pretējiem viedokļiem
Žuzepa Borela vizīte Maskavā un visai neveiklā taisnošanās pēc saņemtās kritikas liek uzdot jautājumus par to, kādu priekšstatu Eiropas Savienības ārlietu dienests atstāj pārējai pasaulei. Covid-19 pandēmijas apstākļos un jaunas Amerikas Savienoto Valstu administrācijas darbības sākumā ir būtiski noskaidrot, kurš varētu noteikt Eiropas Savienības ārpolitikas toni nākotnē. Pēc nesenajiem notikumiem kļuvis skaidrs, ka Eiropas ārpolitikā darbojas vairāki spēlētāji, kuriem ir diametrāli pretēja politiskā nostāja vairākos jautājumos. Šādu viedokli paudis Latvijas ārpolitikas institūta pētnieks Mārtiņš Vargulis. 
ANO īpašais ziņotājs par nabadzību: ES vadībai radikāli jāmaina stratēģija nevienlīdzības mazināšana...
ANO īpašais ziņotājs par nabadzību: ES vadībai radikāli jāmaina stratēģija nevienlīdzības mazināšanai
Jau pirms koronavīrusa Covid-19 izraisītās krīzes Eiropas Savienībā (ES) bija augsta ienākumu nevienlīdzība un liels nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits. Pēdējā gada laikā šīs problēmas ir padziļinājušās. Eiropas Komisija (EK) plāno investēt prāvus līdzekļus, lai palīdzētu mazināt vīrusa pandēmijas sekas, tāpēc arvien biežāk izskan aicinājumi ES vadībai nopietni pievērsties nabadzības un ienākumu nevienlīdzības mazināšanai. 
Kādi ir eiroparlamentāriešu iebildumi pret naudas atvēlēšanu «Rail Baltica»
Kādi ir eiroparlamentāriešu iebildumi pret naudas atvēlēšanu «Rail Baltica»
Briselē turpinās aizkulišu cīņas par transporta projektiem paredzētās naudas sadalīšanu. Baltijas valstīs uzstāj, ka dzelzceļa projektam „Rail Baltica” netieši atvēlētie līdzekļi būtu jāsaglabā saskaņā ar vasarā panākto vienošanos starp Eiropas Savienības valstu premjeriem un prezidentiem. Tomēr Eiropas Parlamenta sarunveži turpina uzstāt, ka ir nepieciešama plašāka konkurence. Lai izprastu parlamentāriešu nostāju, Latvijas Radio uz sarunu aicināja vienu no trim sarunu vadītājiem, Eiropas Tautas partijas grupas deputātu no Rumānijas Marianu Žanu Marinesku.
EP deputāts Lagodinskis: ES sankcijas jāvērš pret augstākā līmeņa lēmējiem Krievijā
EP deputāts Lagodinskis: ES sankcijas jāvērš pret augstākā līmeņa lēmējiem Krievijā
Eiropas Savienības līderi šonedēļ pievienojās daudzu citu rietumvalstu politiķu izteiktajai kritikai par Krievijas opozicionāram Aleksejam Navaļnijam piespriesto cietumsodu. Visticamāk, ka tuvākajā laikā tiks lemts par papildu sankcijām pret Krievijas amatpersonām, kas ir saistītas ar šo lietu. Stingru reakciju pieprasa arī Eiropas Parlaments.
Eiropas notikumu TOP3: Borela vizīte Maskavā, cīņa ar vēzi un Ziemeļīrijas strīds
Eiropas notikumu TOP3: Borela vizīte Maskavā, cīņa ar vēzi un Ziemeļīrijas strīds
Gan pagājušās nedēļas nogale, gan šīs nedēļas sākums Eiropas Savienības dzīvē izcēlās ar pirmajām nopietnajām domstarpībām starp 27 valstu bloku un Apvienoto Karalisti. Pareizāk sakot, ar Ziemeļīriju, kas pēcbreksita laikā ir bijis viens no karstākajiem strīdu jautājumiem. Lai arī lielākās problēmas pašlaik it kā varētu būt atrisinātas, rodas sajūta, ka šis ir tikai sākums.
Skaitļi un fakti: Iespēju jaunam grūdienam daudzdzīvokļu ēku rekonstrukcijā varam palaist garām
Skaitļi un fakti: Iespēju jaunam grūdienam daudzdzīvokļu ēku rekonstrukcijā varam palaist garām
Latvijas nekustamo īpašumu tirgū joprojām pēc būtības nerisināta problēma ir padomju laika daudzdzīvokļu ēkas, kuras arvien vairāk noveco, bet nopietnu rekonstrukciju ir piedzīvojis salīdzinoši neliels īpatsvars no tām. Tieši ne visai lielā alternatīvu pieejamība gan tirgū ienākošo jauno projektu dzīvokļu skaita, gan to cenu dēļ padomju laika ēras namus joprojām saglabās par ļoti nozīmīgu dzīvojamā fonda resursu daudzās Latvijas pilsētās. Tādēļ pievēršanās to nopietnai rekonstrukcijai ir teju neizbēgams solis.
Skaitļi un fakti: Izmaksas par mājokli mazas, bet to rekonstrukciju atļauties nevar
Skaitļi un fakti: Izmaksas par mājokli mazas, bet to rekonstrukciju atļauties nevar
Viena no lielām un ilgstoši nerisinātām Latvijas problēmām ir padomju laikos celtais dzīvojamo namu fonds. Turklāt ir skaidrs, ka bez papildu finansiāla atbalsta par padomju ēras daudzdzīvokļu ēku nopietnu renovāciju var aizmirst. Kaut gan Latvijā ir viens no zemākajiem ar ēku uzturēšanu saistītajiem izmaksu līmeņiem Eiropā, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) savā pētījumā ir arī atzinusi, ka ļoti daudzi Latvijas iedzīvotāji savos tagadējos mājokļos ir burtiski iestrēguši, jo nav pietiekami turīgi, lai varētu atļauties jaunuzceltu mājokli, bet nav pietiekami trūcīgi, lai varētu pretendēt uz sociālo palīdzību savu dzīves apstākļu uzlabošanai.
Skaitļi un fakti: Bez izmaiņām esošajā kārtībā «renovācijas vilni» Latvijas daudzdzīvokļu ēkas var n...
Skaitļi un fakti: Bez izmaiņām esošajā kārtībā «renovācijas vilni» Latvijas daudzdzīvokļu ēkas var nesagaidīt
Latvijā viens no sasāpējušiem un ļoti ilgi nerisinātiem jautājumiem ir daudzdzīvokļu ēku renovācija. Ar savu milzīgo padomju laikos būvēto dzīvojamo ēku fondu un ļoti niecīgajiem to renovācijas apjomiem Latvija atgādina sava veida bumbu ar laika degli, jo ļoti daudzām no šīm ēkām tuvojas normatīvos paredzētā kalpošanas laika beigas. Ja nenotiks to nopietna rekonstrukcija, daudzas pilsētu apkaimes draud pārvērsties par graustu rajoniem, bet  iedzīvotājiem arvien grūtāk būs atrast kvalitatīvu mājokli, kuru tie spēj arī atļauties.
ES domās, kā pielāgoties sabiedrības novecošanai
ES domās, kā pielāgoties sabiedrības novecošanai
Eiropas iedzīvotāji strauji noveco, bet dzimstības rādītāji ir zemi. Sabiedrības novecošanās nākotnē var negatīvi ietekmēt labklājību un ekonomikas izaugsmi Eiropā. Lai spētu pēc iespējas labāk reaģēt uz šo demogrāfisko izaicinājumu, Eiropas Komisija (EK) ir uzsākusi sabiedrisko apspriešanu, kuras laikā Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāji un sabiedriskās organizācijas var paust savu viedokli. EK sola ņemt vērā ieteikumus, lai risinātu ar iedzīvotāju novecošanos saistītās problēmas.
Skaitļi un fakti: Eiropas Komisija grib izraisīt ēku renovācijas vilni
Skaitļi un fakti: Eiropas Komisija grib izraisīt ēku renovācijas vilni
Latvijā par sava veida bumbu ar laika degli ir kļuvuši padomju laikā celtie daudzstāvu dzīvojamie nami. Tie kļūst arvien vecāki, bet nopietna rekonstrukcija līdz šim veikta salīdzinoši mazā skaitā šādu ēku. Tāpat nenosiltinātas ēkas ir viens no nopietniem iemesliem siltuma zudumiem un nelietderīgam resursu patēriņam.
Jaunākie

Vairāk

Svarīgākais šobrīd
Populārākie

Vairāk

Interesanti