Sadaļas Sadaļas

ES notikumu TOP3: 500 miljoni vakcīnu devu, klimatneitrālitāte un Polijas tieslietas

Eiropas Savienība (ES) joprojām cīnās ar koronavīrusu Covid-19, bet vakcinācija ir galvenais ierocis, lai apturētu šo sērgu. Līdz šim bloks esot saņēmis pietiekami daudz Covid-19 vakcīnu devu, lai varētu sapotēt vairākumu pieaugušo iedzīvotāju. Šonedēļ daudz uzmanības bija pievērsts Polijas tieslietu reformai, ko regulāri kritizē amatpersonas Briselē. Tikmēr ES turpina virzību pretī mērķim tuvāko 30 gadu laikā kļūt par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu. Lai sasniegtu klimatneitrālo, Eiropas Komisija ir izstrādājusi jaunu plānu pārejai uz zaļāku saimniekošanu.

500 miljoni Covid-19 vakcīnu devu

ES notikumu TOP3: 500 miljoni vakcīnu devu, klimatneitrālitāte un Polijas tieslietasUldis Ķezberis

“Man ir labas ziņas Eiropas Savienības iedzīvotājiem. Eiropas Savienība ir turējusi vārdu. Mēs esam piegādājuši pietiekami daudz vakcīnu dalībvalstīm, lai vēl šomēnes varētu pilnībā savakcinēt vismaz 70% pieaugušo. Kopš gada sākuma mūsu vakcinācijas kampaņa ir uzņēmusi ļoti strauju tempu. Mūsu kopīgā pieeja ir sekmīga. Mēs no šīs krīzes varēsim iziet tikai kopā.

Diemžēl Covid-19 vēl nav uzveikts. Tāpēc mēs esam gatavi piegādāt vairāk vakcīnu, arī pret jaunajiem paveidiem.

Tagad dalībvalstīm ir jādara viss, lai palielinātu vakcinācijas apjomu. Tikai tad mēs būsim drošībā,” sacīja Eiropas Komisijas prezidenteUrzula fon der Leiena.

Viņa arī pavēstīja, ka līdz pagājušās nedēļas beigām Eiropas Savienību bija sasnieguši jau 500 miljoni Covid-19 vakcīnu devu. Viņai ir pamats būt lepnai, jo vakcinācijas kampaņas sākumā Leienas vadītā komisija saņēma daudz pārmetumu par pošu trūkumu un gausajiem vakcinācijas tempiem Eiropas Savienībā.

Līdz šim Eiropas Savienībā vismaz vienu vakcīnas devu ir saņēmuši 65,8% iedzīvotāju, kuri ir vecāki par 18 gadiem, bet

pilnībā vakcinēti ES ir 47,7% pieaugušo.

Salīdzinājumam – Lielbritānijā vienu poti ir saņēmuši gandrīz 88% pieaugušo, bet divas potes – 67%.

Leienas paziņojums nācis laikā, kad vairākas ES dalībvalstis atkal bijušas spiestas pastiprināt ierobežojumus, jo strauji pieaug inficēšanās ar Covid-19.

Satrauc Polijas lēmums tieslietās

“Eiropas Komisiju ļoti satrauc Polijas Konstitucionālā tribunāla pieņemtais lēmums, kurā teikts, ka Eiropas Savienības Tiesas noteiktie pagaidu pasākumi attiecībā uz Polijas tieslietu reformu ir pretrunā ar Polijas konstitūciju,” norādīja Eiropas Komisijas runasvīrs Ēriks Mamers.

Šis paziņojums izskanēja, reaģējot uz Polijas Konstitucionālā tribunāla spriedumu, ka Eiropas Savienības pasākumi attiecībā uz Polijas tiesu sistēmu neatbilst valsts pamatlikumam.

Dažas dienas vēlāk Eiropas Savienības Tiesa nosprieda, ka Polijā ieviestā tiesnešu disciplinārsodīšanas sistēma ir pretrunā Eiropas Savienības tiesību aktiem.

Tiesa uzdeva Polijas valdībai veikt atbilstošus pasākumus, lai labotu situāciju.

Polijas konservatīvā valdība apgalvo, ka 2017. gadā izveidotā Disciplinārlietu palāta, kurai ir tiesības sodīt tiesnešus, ir vajadzīga, lai reformētu neefektīvo tiesu sistēmu, kurā bieži sastopama korupcija.

Savukārt daudzi tiesneši un advokāti iebilst, ka Disciplinārlietu palāta tiek izmantota, lai izdarītu spiedienu uz tiesnešiem, cenšoties panākt, lai viņi pieņemtu amatpersonām izdevīgus lēmumus.

Kļūt par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu

“Ja mēs atteiktos no pienākuma palīdzēt cilvēcei, tad mēs pieviltu ne tikai paši sevi, bet arī savus bērnus un mazbērnus.

Ja mēs nerīkosimies, tad viņi būs spiesti karot par ūdeni un pārtiku.

Tāpēc mēs sadārdzināsim oglekli, lai cilvēkiem būtu stimuls izmantot mazāk oglekļa, un dosim priekšroku dekarbonizācijai, lai veicinātu inovācijas un pielāgošanos. Ja mēs līdz 2030. gadam samazināsim siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izmešu daudzumu par vismaz 55% un sasniegsim klimatneitralitāti līdz 2050. gadam, tad cilvēcei būs iespēja uzvarēt. Pārējā pasaule vēro mūs, seko mums un gaida, ka mēs rādīsim labāko piemēru,” sacīja Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Franss Timmermanss.

Timmermanss ir viens no aktīvākajiem Eiropas Savienības zaļā kursa aizstāvjiem un virzītājiem. Ar viņa līdzdalību ir tapusi šonedēļ prezentētā likumprojektu pakete, kuras mērķis ir pielāgot Eiropas Savienības klimata, enerģētikas, zemes izmantošanas, transporta un nodokļu politiku tā, lai līdz 2030. gadam samazinātu atmosfēru piesārņojošo gāzu izmešu daudzumu par vismaz 55%, salīdzinot ar 1990. gada līmeni.

Starp vairāk nekā desmit priekšlikumiem vispamanāmākais ir iecere panākt, ka no 2035. gada visi Eiropas Savienībā pārdotie jaunie automobiļi būs bezemisiju braucamie. Tāpēc komisija uzdos bloka dalībvalstīm paplašināt bezemisiju transportlīzekļu uzlādes un uzpildes tīklu.

Eiropas Komisijas priekšlikumi būs jāapstiprina dalībvalstīm un Eiropas Parlamentam. To izskatīšana un apspriešana varētu prasīt vairākus mēnešus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt