Nu jau vairāk nekā divus mēnešus Baltkrievijā turpinās protesta akcijas pret Aleksandra Lukašenko režīmu. Tāpat turpinās arī varas iestāžu vēršanās pret protestu dalībniekiem. Šīs pārmaiņu kustības laikā otrajā plānā ir palikusi arī Baltkrievijas cīņa ar Covid-19. 900 mirušie un gandrīz 85 000 saslimušie liek bažīties par baltkrievu veselības aprūpes sistēmas noturību. Represiju dēļ savu aktivitāti ir samazinājušas brīvprātīgo kustības, bet Eiropas Savienība pašlaik domā par to, kā pārdalīt savulaik cīņai ar Covid-19 sekām solītos 53 miljonus eiro.
Autora ziņas
Lietuvā šajā nedēļas nogalē vēlē jauno parlamentu. Četru gadu ilgais Seima mandāts tuvojas noslēgumam, un pilnvaru termiņš beigām tuvojas arī Lietuvas vēstniekam Latvijā Artūram Žurauskam, kurš intervijā Latvijas Radio atzina, ka Latvijai un Lietuvai var būt atšķirīgi viedokļi, taču “mēs esam spēcīgākie partneri un sabiedrotie, īpaši mūsu kopējās ārējās un drošības politikas ietvaros – tas ir mūsu attiecību pamatakmens”.
Eiropas Savienības (ES) piešķirtais finansējums Rietumbalkānu valstīm būs atkarīgs no tā, cik lielu progresu šīs valstis sasniegs, ieviešot dažādas demokrātiskās reformas. Ar šādu paziņojumu šajā nedēļā klajā nākusi Eiropas Komisija, prezentējot Eiropas Savienības paplašināšanās pakotni un jauno investīciju plānu Rietumbalkāniem. Izvērtējot sasniegto progresu, vairākas kandidātvalstis izpelnījušās uzslavas, taču nav trūcis arī kritikas un vilšanās.
Covid-19 izraisītās krīzes dēļ starptautiskā preču tirdzniecība gan pasaulē kopumā, gan Eiropā ir piedzīvojusi pamatīgu kritumu. Taču kā jau parasti krīžu laikā daži ir cietuši būtiski, dažu dzīvē izbīlis ir bijis lielāks nekā reālais kritums tirdzniecības apjomos, bet citi no tagadējās situācijas ir spējuši gūt labumu.
Otrdien, 6. oktobrī, Briselē norisināsies Eiropas Savienības un Ukrainas samits, ko apmeklēs Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Viņam sanāksmes laikā nāksies atbildēt uz daudziem nepatīkamiem jautājumiem, kas saistīti ar Ukrainas iestrēgušajām reformām, lai uzlabotu cīņu ar korupciju. Briseles un Kijevas attiecības pēdējā laikā ir pasliktinājušās, jo Ukrainā novērojami politiķu centieni ierobežot korupcijas apkarotāju neatkarību.
Covid-19 dēļ ieviestie ierobežojumi ir būtiski ietekmējuši starptautisko tirdzniecību. Pēc ANO Tirdzniecības un attīstības konferences aplēsēm šogad tās apjomi pasaulē varētu būt pat par piektdaļu mazāki nekā pērn. Vienlaikus Latvija līdz šim ir izsprukusi no būtiska krituma eksporta apmēros un samazinājums ir viens no mazākajiem Eiropas Savienībā (ES).
Diskusijas par likuma varas ievērošanu Eiropas Savienībā (ES) turpinās jau gadiem, un tradicionāli, ja runā par kādiem nopietniem pārkāpumiem, tiek piesauktas vien Polija un Ungārija. Šoreiz Eiropas Komisija (EK) ziņojums par likuma varas un tiesiskuma ievērošanu ES uzmanīgāk būtu jāpapēta visām dalībvalstīm. EK ziņojuma nozīmi intervijā Latvijas Radio skaidroja nevalstiskās organizācijas “Liberties” jeb Pilsonisko brīvību savienības Eiropai pētniece, Eiropas Savienības tiesību doktore Linda Ravo.
Eiropas Savienība (ES) un Amerikas Savienotās Valstis (ASV) globālajā arēnā nenoliedzami dēvējami par milžiem, un to attiecības sniedzas daudzu desmitgažu tālā pagātnē. Tiesa, pastāv arī domstarpības. Pašlaik attiecības grauj globalizācija un tās radītie izaicinājumi, piemēram, klimata pārmaiņas un Ķīnas ietekme.
Eiropas Savienības nespēja vienoties par sankcijām pret Baltkrievijas režīma amatpersonām ir radījusi virkni jautājumu par to, kā 27 valstu blokam un dalībvalstīm atsevišķi turpmāk attiekties pret Baltkrieviju un tās vadītāju. Jo tā īsti nav skaidrs, kurš tad tas tagad ir? Līdz galam nav skaidras arī Baltkrievu opozīcijas turpmākās darbības, lai arī pēdējā laikā daži no opozicionāriem ļoti aktīvi tiekas ar Eiropas politiķiem, stāstot par situāciju valstī. Šajās dienās Rīgā viesojās arī viens no šī gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu amata potenciālajiem kandidātiem Valērijs Cepkalo, kurš vēlēšanām gan netika pielaists.
Par šīs nedēļas centrālo notikumu bija jākļūst šajās dienās paredzētajam Eiropas Savienības (ES) Padomes samitam, kurā tiktu spriests gan par situāciju pašā ES, gan tās kaimiņvalstīs, tostarp Baltkrievijā, Turcijā, Lībijā. Taču savas korekcijas ir ieviesis koronavīruss un, kā izrādās, pat viens saslimis Eiropadomes prezidenta miesassargs var būt iemesls tam, lai samitu klātienē atceltu. Arī Eiropas Komisijas (EK) vadītājas izpildvietniekam Valdim Dombrovskim ir nācies doties pašizolācijā.
Bez taustāmiem rezultātiem Briseles varas gaiteņos turpinās diskusijas par tiesiskumu Polijā un Ungārijā. Pēc ilgāka pārtraukuma otrdien, 22. septembrī, bloka valstu ministri vēlreiz apsprieda pašreizējo situāciju. Tomēr Varšavas un Budapeštas amatpersonas apgalvo, ka viņu valstī ar demokrātiju viss ir kārtībā. Šis divas valstis arī visskaļāk iebilst pret mēģinājumiem izveidot jaunu mehānismu, kas par tiesiskuma pārkāpumiem varētu liegt pieeju Eiropas fondiem.
Bulgārijas galvaspilsētā Sofijā un citviet valstī šodien paredzēta kārtējā plašā protesta demonstrācija pret premjerministru Boiko Borisovu. Jau vairāk nekā divus mēnešus protestētāji pieprasa premjerministra un valsts ģenerālprokurora atkāpšanos, apsūdzot viņus korupcijā un varas ļaunprātīgā izmantošanā. Šajā laikā ir izskanējusi asa kritika pret Eiropas Savienības institūcijām, kuras par notiekošo Bulgārijā izturas visai piesardzīgi, lai arī komentētāji norāda uz nopietniem likuma varas pārkāpumiem.
Tirdzniecībai ir jābūt ne tikai brīvai, bet arī taisnīgai, intervijā Latvijas Radio uzsvēra Eiropas Komisijas prezidentes izpildvietnieks Valdis Dombrovskis, kurš turpmāk pildīs arī Eiropas Savienības (ES) tirdzniecības komisāra pienākumus.
Gaisa un trokšņa piesārņojums, klimata pārmaiņu ietekme un bīstamu ķīmisku vielu iedarbība rada nopietnu apdraudējumu Eiropas iedzīvotāju veselībai. Šāds atzinums atrodams jaunākajā Eiropas Vides aģentūras ziņojumā. Tajā konstatēts, ka 13% no visiem nāves gadījumiem ietekmējusi sliktas kvalitātes apkārtējā vide. Situācijas uzlabošanai lielas cerības tiek liktas uz Eiropas Savienības "Zaļā kursa" politiku un Eiropas Komisijas solījumiem vēl vairāk palielināt kaitīgo izmešu emisijas samazināšanas apmērus.
Septembri var uzskatīt par jaunu posmu arī Eiropas Savienības (ES) dzīvē, jo pēc vasaras brīvdienām pilnvērtīgā darbā atgriežas arī Eiropas politiķi un institūcijas. Pilnvērtīgā tiktāl, cik tas neskar “Brexit”, jo – ja ir kāda nemainīga lieta, tad tā varētu būt neskaidrība par šī procesa nākotni. Šajā nedēļā notikušās kārtējās sarunas starp Londonu un Briseli, un Londonas vienpusīgie lēmumi ir pielējuši pamatīgu eļļas devu jau tā ne mazajam ugunsgrēkam.
Polija vēlas straujāk samazināt ogļu izmantošanu elektroenerģijas ražošanā un ieguldīs miljardus atjaunojamajos energoresursos un atomenerģijā. Tādējādi valsts sekmēšot cīņu ar klimata pārmaiņām un dažādošot elektroenerģijas avotus. Taču vienlaikus tas var nozīmēt beigas ogļu ieguvei un ar to cieši saistītajām nozarēm, kurās ir nodarbināti daudzi Polijas iedzīvotāji.
Otrdienas rītā pēc vairākām smagās sarunās pavadītām dienām Eiropas Savienības (ES) līderi beidzot panāca vienošanos par ekonomikas atveseļošanas fonda izveidi pēc Covid-19 izraisītās ekonomikas lejupslīdes. Tikmēr Eiropas Patērētāju organizācija atsevišķu valstu patērētāju aizsardzības iestādēm un Eiropas Komisijai sūdzējusies par vairākām aviokompānijām. Iemesls esot pasažieru tiesību pārkāpumi un negodīgas komercprakses izmantošana. Tiesa, ar lidošanu joprojām jābūt ļoti prātīgiem, jo vīruss nekur nav pazudis. Pēc ierobežojumu mīkstināšanas vairākas valstis piedzīvojušas atkārtotu inficēšanās skaita pieaugumu.
Pēc gandrīz 90 stundu sarunām Eiropas Savienības (ES) valstu līderi panākuši vienošanos par ES daudzgadu budžetu un ekonomikas atlabšanas programmu aptuveni 1,8 triljonu eiro apmērā. Tāpat izdevies vienoties par formulējumu, kas sasaista ES fondu naudas izmaksāšanu ar likuma varas ievērošanu valstīs.
Kopš piektdienas, 17. jūlija, Briselē norisinās diskusijas starp 27 Eiropas Savienības (ES) valstu premjeriem, prezidentiem un kancleriem par bloka daudzgadu budžetu un ekonomikas atjaunošanas mehānismu. Sarunas turpinājās arī visu svētdienas nakti, un agri no rīta tika pasludināts pārtraukums līdz vēlai pēcpusdienai.
Eiropas Savienība (ES) cer, ka tai nevajadzēs atjaunot pret Baltkrieviju ieviestās sankcijas, tāpēc Minskai būtu īpaši jāpadomā par politieslodzīto atbrīvošanu. Šādu brīdinājumu izteicis ES pārstāvniecības Baltkrievijā vadītājs, izpelnoties baltkrievu varas iestāžu nosodījumu. Šāda asa vārdu pārmaiņa notiek laikā, kad Baltkrievijas Centrālā vēlēšanu komisija ir paziņojusi šīgada prezidenta vēlēšanām pielaistos kandidātus, starp kuriem nav vairāku favorītu.
Eiropas Komisija (EK) ir apsolījusi Eiropas Savienībai (ES) “zaļu” atveseļošanās plānu, lai novērstu Covid-19 krīzes radītās ekonomiskās sekas. Tomēr viss slēpjas detaļās. Cik viegli dalībvalstīm būs īstenot “zaļu” atkopšanos un kā panākt to, ka atveseļošanas līdzekļi tiek investēti “zaļos risinājumos”?
Jau pavisam drīz kļūs zināms, kuri kandidāti tiks pielaisti cīņai par Baltkrievijas prezidenta krēslu. Tādēļ vairāki Eiropas Parlamenta deputāti šonedēļ rīkoja pasākumu ar mērķi pievērst uzmanību notiekošajam mūsu kaimiņvalstī. Viņu vidū arī bijušais Lietuvas premjers Andrjus Kubiļus. Šobrīd viņš vada "EuroNest" parlamentāro asambleju, kas sadarbojas ar Austrumeiropas valstu likumdevējiem.
Eiropas Parlamenta (EP) deputātus šonedēļ uzrunāja Vācijas kanclere Angela Merkele, kura mudināja būt solidāriem un pieņemt kompromisus, lai panāktu nepieciešamās vienošanās Eiropas Savienības izkļūšanai no krīzes. Politiķus uz kompromisiem, iespējams, mudinās kārtējā ekonomikas prognoze, kas šoreiz situāciju Eiropas ekonomikā iezīmējusi tumšākās krāsās. Domājot par ekonomikas atkopšanos, nedrīkst aizmirst arī solījumus, kas doti saistībā ar “zaļo kursu”. Tādēļ sperts nākamais solis, lai līdz 2050. gadam panāktu Eiropas klimatneitralitāti.
Koronavīrusa pandēmija ir paātrinājusi vairākus procesus darba tirgū, kas iesākās jau pirms vairākiem gadiem. Proti šīs krīzes dēļ diezgan lielam cilvēku skaitam varētu nākties pārkvalificēties, lai atrastu darbu. Tādēļ Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar vairākiem priekšlikumiem, kā palīdzēt - it sevišķi jauniešiem - apgūt darba tirgū šobrīd pieprasītās kvalifikācijas.
Svarīgi, ka tieši Vācija pārņem ES prezidentūru, jo izaicinājumu nav maz, un pašreizējā Eiropas Savienības (ES) krīze ir fundamentālāka par iepriekš piedzīvotām, intervijā Latvijas Radio pauda Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece Vineta Kleinberga.
Covid-19 pandēmija visā pasaulē ir izraisījusi pamatīgu ekonomisko krīzi. Ja atceramies teicienu, ka katra krīze ir arī iespēju laiks, tad arī šoreiz dažādu jomu eksperti jau spriež, kas pēc šīs krīzes mainīsies. Ir skaidrs, ka izmaiņas būs. Taču kā vienmēr, citiem šīs izmaiņas nāks par labu, citiem – ne. Tāpat katrai labajai lietai ir arī sava ēnas puse.