Statistikas dati šajā ziņā ir nepielūdzami. Gadu no gada arvien lielāka ekonomiskās aktivitātes koncentrēšanās notiek lielajās pilsētās un ap tām, jo tur tiek piedāvātas daudzveidīgas un labāk apmaksātas darba iespējas. Turklāt tā nav tendence, kura būtu raksturīga tikai kādai vai dažām Eiropas valstīm. Tas notiek visā Eiropā.
Lielās pilsētas aug lielākas
Eiropas statistikas biroja „Eurostat” apkopotie dati par iekšzemes kopproduktu (IKP) Eiropas Savienības (ES) reģionos visai skaidri iezīmē ainu, ka
nauda un ekonomiskā aktivitāte arvien vairāk koncentrējas ap lielajām pilsētām. Turklāt koncentrācija ir būtiska, jo vien desmit ekonomiski spēcīgākie Eiropas reģioni, kuru centrs ir kāda no lielajām metropolēm, rada vairāk nekā piekto daļu no visa ES iekšzemes kopprodukta.
Ekonomiski visaktīvākais ES ir Ildefransas reģions Francijā, kurš ietver Parīzi un tās apkārtni. 2018. gadā, par kuru pēdējo pieejami „Eurostat” dati reģionu griezumā, Ildefransas iekšzemes kopprodukts (IKP) veidoja 734 miljardus eiro jeb 31% no visa Francijas IKP. Seko Lombradijas reģions Itālijā, kurā atrodas šīs valsts ekonomiskais centrs Milāna. Lombardijas IKP veido 388 miljardus eiro jeb 22% no visas Itālijas IKP. Ekonomiski spēcīgāko ES reģionu TOP 3 noslēdz Augšbavārija Vācijā, kurā atrodas Minhene. Augšbavārijas IKP veido 274 miljardus eiro jeb 8% no Vācijas IKP.
Arī citu pārtikušāko Eiropas reģionu centrā ir kāda liela un ekonomiski aktīva pilsēta – Londona, Diseldorfa, Štutgarte, Madride, Barselona, Liona, Amsterdama, Vīne, Hamburga, Stokholma, Kopenhāgena, Helsinki un citas Eiropas lielās pilsētas.
Turklāt gadu no gada šī tendence kļūst izteiktāka. Piemēram, Augšbavārijas IKP no 2009. līdz 2018. gadam ir pieaudzis uz pusi, kamēr Vācijas kopējais IKP lēnāk – par 37%.
Starptautiskā vides un attīstības institūta pētnieks Deivids Seterveits norāda, ka galvenais lielo pilsētu izaugsmes dzinējspēks ir plašas ekonomiskās aktivitātes iespējas. Vairums no pasaules ekonomiski spēcīgākajām pilsētām ir arī lielas ostas vai transporta mezgli, rūpniecības, pakalpojumu vai finanšu centri, kā arī valsts centrālo institūciju un starptautisku uzņēmumu mājvieta.
Tieši iespēja strādāt dažādās profesijās un nopelnīt lielajām pilsētām piesaista cilvēkus, bet darbaspēka pieejamība piesaista uzņēmumus.
Lai gan Rīga Eiropas mērogā ir neliela pilsēta, arī Latvijā ir redzamas tādas pašas tendences. Rīgas un Pierīgas reģions kopā rada vairāk nekā divas trešdaļas no Latvijas IKP.
Pakalpojumi pret lauksaimniecību
Cilvēku migrāciju uz lielajām pilsētām pašlaik veicina pakalpojumu nozares uzplaukums, jo tieši visdažādākā veida pakalpojumi – sākot no finanšu darbības, informācijas tehnoloģijām un beidzot ar tūrismu – pašlaik veido daudzu valstu ekonomiku straujāko izaugsmi. Pat Augšbavārijā Vācijā, kur mājvieta ir tādiem slaveniem ražotājiem kā BMW, „Man” un „Siemens”, rūpniecība iekšzemes kopproduktā veido vien aptuveni trešo daļu, bet lauvas tiesu reģiona labklājībai dod finanšu un citi pakalpojumi.
Kaut arī visas Eiropas valstis ir sākušas attīstību kā agrāras ekonomikas un pēc tam izgājušas rūpnieciskās darbības fāzi, pašlaik vairāk nekā 70% no ES ekonomiskās izaugsmes nodrošina tieši pakalpojumu nozare.
Tāpat mūsdienās mainās lauksaimniecība, mežsaimniecība un zvejniecība, kura ir raksturīga darbības nozare lauku reģioniem. Tehnoloģijas ļauj lielas zemes platības un lopu ganāmpulkus apkopt ar ievērojami mazāku cilvēku skaitu, nekā tas bija nepieciešams kādreiz.
Rezultātā urbanizācija un lauku reģionu iztukšošanās ir vērojama visā Eiropā jau gadiem ilgi. Tādēļ arī visdrīzāk ir diezgan bezjēdzīgi pret to cīnīties ar politiskiem lozungiem vai aktivitātēm viena novada ietvaros.
Tā vietā pētnieki aicina izprast pašlaik valdošo realitāti un pieņemt lēmumus, kā ar to ne tikai sadzīvot, bet arī gūt labumu.
