Projektam "Rail Baltica" no ES ilgtermiņa budžeta vajadzēja saņemt 1,4 miljardus eiro, taču Eiropas Parlaments (EP) apšaubījis jebkura šāda veida projekta bezierunu finansēšanu.
18. janvāra vēstulē, kā atzīmē "Politico", trīs Baltijas valstu līderi lūdz Portugāles (pašlaik ES prezidējošā valsts) premjerministram Antoniu Koštam garantēt, ka diskusijā par transporta finansēšanu tiks ņemts vērā arī 1,4 miljardu eiro nodrošinājums "Rail Baltica. Tas, pēc Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pārstāvju teiktā, nodrošinās to, ka trīs valstis ratificē tā saukto "Own Resources Decision" ("lēmums nodrošināt Eiropas Komisijai savus resursus"; tas ir jāpieņem visām ES valstīm, kas ļauj EK aizņemties naudu kapitāla tirgos un sadalīt to grantos un aizdevumos ar zemām procentu likmēm ES valstīs; paredzams, ka šis process ilgs vairākus mēnešus un līdzekļi tiks saņemti vasarā).
Tādējādi Baltijas valstis piedraudējušas neveikt izšķirošo soli, kas nepieciešams 750 miljardus eiro vērtā Eiropas Atveseļošanas fonda palaišanai, atzīmējis "Politico".
Baltijas valstu mēģinājums ir pēdējais drauds šim fondam. Iepriekš tas bija ķīlnieks Ungārijai un Polijai, kas bija satraukušās par iespējamo ES līdzekļu sadales sasaisti ar tiesiskuma ievērošanu. "Polijas-Ungārijas" krīze, kā norādījis "Politico" bija tiešas sekas Eiropas līderu lēmumam sasaistīt jūlijā līgumu ar tā dēvētās likuma varas ievērošanu.
ES līderi jūlijā, vienojoties par finansējuma paketi cīņā ar pandēmijas sekām, vienlaikus panāca vienošanos arī par 1,4 miljardu piešķiršanu, lai "pabeigtu trūkstošo svarīgo pārrobežu dzelzceļa savienojumu starp saistītajām valstīm, kas nepieciešams vienotā tirgus darbības uzturēšanai". Noprotams, ka runa ir par "Rail Baltica" projektu, kuru Baltijas valstu vadītāji aktīvi lobējot.
Tomēr finansējuma piešķiršanai šim projektam ir nepieciešama EP piekrišana – tā ir daļa no atsevišķām tehniskām sarunām saistībā ar īpašu infrastruktūras fondu (Connecting Europe Facility (CEF)). Un sarunas joprojām turpinās.
Deputāti iebilst idejai piešķirt līdzekļus jebkuram konkrētam projektam, lai arī "Rail Baltica" ideju atbalsta, raksta "Politico".
Baltijas valstis iebilst: EP nevar atcelt jūlija vienošanos starp ES dalībvalstu līderiem. Pagājušajā piektdienā notika trīspusējās sarunas starp EP, ES Padomi un Eiropas Komisija, taču tās beidzās ne ar ko – un datums jaunai diskusijai nav noteikts.
Vienlaikus situācija ar Covid-19 izplatību ES pasliktinās – pieaug finansējuma pieprasījums no ES atveseļošanas fonda, atzīmē "Politico".
No izdevuma publikācijas nav skaidrs, kura "svarīga pārrobežu dzelzceļa posma trūkums" var kļūt par iemeslu faktiski ES ekonomikas atveseļošanas fonda bloķēšanai. Tomēr, kā vēstīts iepriekš, Eiropas Komisija par "zaudētu posmu" dēvē topošās "Rail Baltica" līnijas atzaru Polijas teritorijā – no Lietuvas robežas līdz Bjalistokai, no kurienes jau ir ātrgaitas savienojums ar Varšavu un tālāk uz Berlīni. Aptuveni pusei no šī 204 kilometrus garā posma nepieciešama pilnīga rekonstrukcija – bez tā "Rail Baltica" paliks "Baltijas iekšienē", bez savienojuma ar "lielo" Eiropu. Jaunākajā Eiropas fondu plānošanas periodā (tāpat kā iepriekšējā) Polija praktiski nepiešķīra līdzekļus tā rekonstrukcijai un tam nenovirzīja ievērojamus Eiropas fondu līdzekļus.
Tāpat ziņots par Eiropas Revīzijas palātas pērn jūnijā atklātajiem secinājumiem, ka īsā laika posmā dzelzceļa līnijas projekts "Rail Baltica" sadārdzinājies par 2,352 miljardiem eiro – līdz 7 miljardiem eiro. Paredzēts, ka 85% projekta izmaksu segs no Eiropas naudas.
Latvijas premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") preses konferencē otrdien, 26. janvārī, apstiprināja, ka Baltijas valstu premjeri parakstījuši un nosūtījuši Portugāles premjeram vēstuli,
atgādinot ES prezidējošajai valstij par pērn jūlijā arī ES Padomē panākto vienošanos par daudzgadu budžetu, kur cita starpā paredzēts finansējums arī "Rail Baltica" projekta "pilnīgai īstenošanai".
"Zinām, ka šobrīd notiek detalizētākas diskusijas arī Eiropas Parlamentā. Ir atsevišķi spēki Eiropas Parlamentā, kas gribētu ieviest kaut kādas korekcijas līdzšinējā norunā. Mums, Baltijas valstīm, tai skaitā arī Latvijai, ir ļoti svarīgi, ka šis finansējums tiek atstāts tāds, kā to paredz vienošanās," teica Kariņš, norādot, ka Baltijas valstis vēstulē ES prezidējošās valsts premjeram "laipni atgādina", ka ir svarīgi "turēties pie norunātā ES Padomē un kam Eiropas Parlaments arī jau ir piekritis".
Taujāts par kādu izdevuma "Politico" minēto "dzelzceļa posma trūkumu" ir runa un vai tas varētu būt Lietuvas-Polijas posms, premjers skaidru un nepārprotamu atbildi nesniedza. Premjers arī neatbildēja uz jautājumu, vai Baltijas valstis "Rail Baltica" iztrūkstošās naudas nesaņemšanas gadījumā ir gatavas bloķēt visa atveseļošanas fonda iedarbināšanu, vien norādot: "Vēlreiz varu atgādināt, ka ir runa par vienošanos, kas jau ir panākta, kur iekšā ir tai skaitā "Rail Baltica" finansējums, kas būtu visās mūsu valstīs. Mums šis finansējums ir ļoti svarīgs (..)."
KONTEKSTS:
Lai novērstu koronavīrusa pandēmijas radīto kaitējumu ES ekonomikai un stimulētu tās atgūšanos, Eiropas Komisija 2020. gada 28. maijā ierosināja ieviest vērienīgu Eiropas atveseļošanas plānu. Tam plānots novirzīt līdzekļus kopumā 750 miljardu eiro apmērā. Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānismā ES dalībvalstīm 390 miljardi eiro tiks piešķirti kā neatmaksājami granti un 360 miljardi eiro tiks izsniegti aizdevumu formā. Programmai netiek plānots nacionālais līdzfinansējums.
FInanšu ministrija (FM) norādījusi, ka finansējums Atveseļošanas un noturības mehānismā pieejams laika periodam līdz 2026. gada vidum. Pēc FM aplēsēm, Latvijas aploksnes garantētā ES finansējuma daļa būtu aptuveni 1,65 miljardi eiro un mainīgā daļa aptuveni 0,36 miljardi eiro. Papildus Latvijai indikatīvi būtu pieejami aizdevumi vēl 2,48 miljardu eiro apmērā.
Lai saņemtu "finanšu poti”, dalībvalstīm ir jāsagatavo nacionālais atveseļošanas un noturības plāns, kurā izklāstītas reformu un investīciju programmas līdz 2026. gadam. Dalībvalstīm plāni ar EK jāsaskaņo līdz 2023. gada vidum.
